Pieredze visām maņām
Pavasaris ir ļoti piemērots laiks pārgājieniem, jo daba mostas, ir, ko vērot, un diskomfortu nerada ne pārmērīgs aukstums, ne karstums kā vasarā. Arī odi vēl nekož. Pētījumi liecina, ka bērni, kas pavada laiku svaigā gaisā un regulāri dodas brīvā dabā, slimo mazāk nekā pilsētvidē mītošie mazuļi, arī miegs viņiem ir labāks un nervu sistēma stabilāka. Daba attīsta dažādas maņas, pacietību un arī iztēli, turklāt sniedz arī zināšanas par dažādām norisēm, likumsakarībām, turklāt mācīšanās notiek pavisam bez piepūles. Būšana dabā ir radoša – ik parādībai un lietai ir iespējams piešķirt dažādas lomas, izmantot pavisam neierastos veidos, būvēt, pētīt, sajust. Turklāt iešana dabā trenē arī iejūtību – bērns mācās, kā izturēties pret kukaiņiem, augiem, nemest zemē atkritumus u. c. Daba ir tik daudzveidīga! Pat viena un tā pati taka dažādos gadalaikos, dažādos laikapstākļos un diennakts stundās, pat atšķirīgos garastāvokļos spēj būt pavisam citāda, un tas ir burvīgi! Turklāt īpašas nodarbes un piedzīvojumi nav jāorganizē, jo daba pati sagādās kādus pārsteigumus. Pat maršruts nav tik svarīgs, cik būtiska ir emocionālā nokrāsa, ko palīdz radīt atrašanās vienā vai citā vietā.
Pārgājiens ikvienam
Kāds varētu jautāt – kurš ir piemērotākais vecums, kad doties dabā kopā ar bērniem? Ziniet – jebkurš! Ar pavisam maziem bērniņiem ir ļoti viegli – ieliec mazuli slingā vai ergosomā un tik ej, kur vēlies! Drusku sarežģītāk ir ar bērniem, kuri jau vēlas skriet paši ar savām kājām, taču vēl ir par mazu, lai mērotu par pāris kilometriem garākus attālumus. Arī viņiem pieejamas speciālas pārgājienu somas, kurās kā mugursomā bērniņu ieliek un pieaugušais nes. Taču no pieredzes varu teikt, ka ne katrs mazulis grib tādā somā sēdēt. Tad jārēķinās, ka lielajiem mazo dabas mīļotāju var kādu gabaliņu nākties nest. Tāpēc jāplāno maršruts tā, lai visiem būtu pa spēkam ar prieku to noiet. Ja iecerēts doties vairāk nekā piecus kilometrus (pēc mana novērojuma, tas ir gabals, ko mērot ir iespējams arī divgadniekam), ieteicams to sadalīt posmos un ieplānot atpūtas pauzes ar pikniku vai kādām aktivitātēm. Labāk jau savlaicīgi izpētīt maršruta karti un izvēlēties šīs vietas, bet neviens jau neliedz rīkoties arī spontāni, taču labāk zināt, kur ir labiekārtota ugunskura vietiņa ar soliņiem un galdiem, kur – urdzošs, spirdzinošs avotiņš, bet kur tiltiņš, no kura mazajam patiks mest čiekurus upītē.
Ar cieņu pret bērna vajadzībām
Ja maršruts ir gaumes lieta, tad daži aspekti veiksmīgam pārgājienam gan jāņem vērā. Pirmkārt, bērna dienas režīms un līdz ar to arī dienas laiks, kad sākt pārgājienu. Kā jau lielākoties mēs visi, arī bērni ir moži, spēcīgi un labā garastāvoklī dienas pirmajā pusē. Nekādā gadījumā aktīvu iešanu nevajadzētu plānot laikā, kad mazajam ir ierastā diendusiņas pauze. Jāieplāno ne tikai pārgājiens, bet arī nokļūšana turp un atpakaļ – aktivitātes laika pavadīšanai mašīnā, uzkodu un "zaļo pieturu" pauzes. Ideāli, ja iespējams pārgājienā doties rīta pusē, bet atpakaļceļā diendusu bērns var aizvadīt, izguļoties mašīnā. Pat sausā un siltā laikā pārgājienā ar bērniem jāpaņem līdzi maiņas apģērba kārta, jo var gadīties gan aplieties ar kādu dzērienu vai ēdienu vai noķēpāties uz vietas dabā, – upītes, avotiņi ar dubļainām nogāzēm dažkārt ir tik vilinoši, ka ir neiespējami tur neievelties. Jāpadomā arī, ka pēkšņi var sākt līt, un jānodrošinās ar ūdensnecaurlaidīgu jaku. Pavasarī arī ar biksēm, zābakiem.
Un tomēr vēl mazliet par maršruta izvēli. Dodoties pārgājienā kopā ar bērniem, ieteicams izvēlēties apļveida maršrutu, lai nav jāiet pa to pašu ceļu atpakaļ.
Es pārgājienam ar mazu bērnu neizvēlētos arī jūras piekrasti saulainā un karstā laikā, jo šādos apstākļos ir iespējams tikt pie saules apdegumiem itin nemanot un īsā laikā.
Savukārt laivojot jāatceras parūpēties par kādu nodarbi bērnam, lai viņš spētu ilgstoši nosēdēt laivā, kā arī obligāti, obligāti jānodrošinās ar peldvesti! Ja vien tehniski tas ir iespējams, nevajag bērniņu steidzināt ātrāk nokļūt no punkta A līdz punktam B. Lai mazais vēro, pēta un izzina dabu savā tempā, savā ritmā!
Ļoti interesanti un noderīgi var šķist kārtīgi apskatīt skudru pūzni, sekot "pa pēdām" līkumotai upītei vai no atrastiem sprunguļiem mēģināt uzbūvēt vigvamu… Savukārt pikniku var papildināt ar dabas veltēm un tādējādi mācīt bērnam, kuri augi ir ēdami, kuri indīgi. Lielāki bērni kopā ar vecākiem var saudzīgi ievākt augus herbārijam, vēlāk jau mājās papildinot tos ar aprakstu un piedzīvojuma stāstu. Noteikti noder paņemt līdzi arī palielināmo stiklu, jo ziedi, lapas un vaboles palielinājumā izskatās pavisam neparasti! Kaut arī pārgājienu organizatoru piedāvājums ir ļoti plašs, es ieteiktu ģimenēm ar bērniem doties piedzīvojumos pašiem savā nodabā vai draugu lokā, lai būtu vienkāršāk salāgot pārgājiena specifiku ar konkrētā brīža vajadzībām bērniem.
Vietas, ko apmeklēt ar bērniem
- Ja gribas arī atrakcijas un bērniem piemērotu vidi, ne tikai neskartas dabas takas, var izvēlēties doties pārgājienā uz specifiskām izziņas vietām, piemēram, populāro LVM dabas parku Tērvetē, kur var gan lieliski izstaigāties un pētīt dabu, gan izpriecāties kādā no rūķu mītnēm un piedalīties radošās vai izziņas aktivitātēs.
- Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Duntē, atrodas Minhauzena muzejs un dabas taka, kurai ir vienu kilometru garš posms, 3,4 km vai 4,3 km gari posmi. Takas malās izvietoti 55 skulptūrās iedzīvināti stāstu varoņi. Izvēloties garāko taku, iespējams atpūsties arī pludmalē. Muzeja teritorijā atrodas arī atrakciju kuģis, kurā būs interesanti dažādu vecumu bērniem.
- Engures novada Smārdē iespējams apmeklēt parku Valguma pasaule. Tajā izveidota neparasta sajūtu jeb baskāju taka, kura ved 2,6 km garumā. Apmeklētāji siltajā sezonā tiek aicināti novilkt apavus un taku mērot, izjūtot dažādu materiālu virsmu pieskārienus pēdām. Atpūtas kompleksā atrodas arī 4,5 kilometrus gara Dabas gleznu taka, kuras ainaviski pievilcīgākās vietas var vērot caur košiem gleznu rāmjiem, kā arī Galda spēļu taka, kur sastapt ap 20 populāru galda spēļu, un Meditācijas labirints.