Tas ir akcentējis daudzas problēmas globāli un Eiropas Savienības mērogā, droši vien licis pārdomāt arī katram savu dzīvi, prioritātes un vērtības no tik banālām, bet patiesām sajūtām, ka esam laimīgi, jo varam droši doties savās ikdienas gaitās, baudīt dabu, kas mostas pavasarim, līdz pat savu finanšu ieradumu un dzīvesveida izvērtēšanai.
Arī vides organizācijas ir paudušas savu nostāju, tai skaitā Latvijas Dabas fonds ir pievienojies Eiropas vides organizāciju tīkla Eiropas Vides birojs (European Environmental Bureau – EEB) paziņojumam par karu Ukrainā.
"Karš Ukrainā ir cieši saistīts ar ES atkarību no fosilās enerģijas importa. Vairāk nekā 40% no mūsu gāzes un apmēram 25% no jēlnaftas importa nāk no Krievijas. Šī enerģētiskā atkarība ir mazinājusi ES spēju atbildēt uz Krievijas valdības jau ilgstoši īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, miera un demokrātijas apdraudējumu visā reģionā, kā arī kaimiņvalstu suverēno tiesību pārkāpšanu. Putins ir mērķtiecīgi padarījis naftu un gāzi par sava režīma ieročiem un panācis sava režīma enerģētisko dominēšanu Eiropas Savienībā. Krievijā nafta un gāze nodrošina apmēram 40% federālā budžeta ienākumu un veido 60% eksporta. Nafta nes vēl vairāk ienākumu nekā gāze – 2022. gadā paredzētie ienākumi no Eiropas ir 80 miljardi eiro. Naftas peļņas pieaugums iet roku rokā ar Krievijas Federācijas militāro tēriņu pieaugumu. Krievijas fosilās enerģijas industrija ir valsts militārā budžeta galvenais nodrošinājums, tā ir atbalstījusi ne tikai šo karu, bet arī konfliktus Gruzijā un Sīrijā.
Šī krīze parāda, ka Eiropai ir steidzami nepieciešams paātrināt pāreju uz pašpietiekamiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem, kā arī samazināt enerģijas patēriņu, nozīmīgi palielinot investīcijas enerģijas efektivitātes uzlabošanā, īpaši ēku renovācijā, publiskā transporta infrastruktūrā, tāpat aprites ekonomikā un pietiekamības principa ieviešanas atbalstā. Šis darbību komplekss samazinās ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un palīdzēs atjaunot ES politisko spēku. Eiropas Zaļā kursa ieviešana ir pamats enerģijas suverenitātes sasniegšanai. Eiropas dabai un klimatam nevajadzētu būt cenai, ko maksājam par šo karu," teikts paziņojumā.
Kaut arī vides piesārņojums nav primārais, par ko domājam kara laikā, tomēr katrs militārais konflikts atstāj milzīgu ietekmi uz to: augsne, ūdens un gaiss tiek piesārņoti, un ar toksiskajām vielām ir jācīnās vēl vairākām paaudzēm.
Sabiedrības aktivitāte, vēlme palīdzēt un atbalstīt Ukrainu visā pasaulē ir ievērojama un pat pozitīvi pārsteidz, taču tieši Eiropas iedzīvotāju dzīvesveida paradumiem – biežāk atstāt automašīnas mājās, samazināt temperatūru iekštelpās, lietot mazāk karstu ūdeni u. tml. – ir liela ietekme uz to, kādus energoresursus izmantojam un kura maciņā nonāk nauda par tiem.