Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Gada kukainis – daudzveidīgā mārīte

Dārzkopjiem noderīga ienācēja Latvijas dabā, taču ar negausīgu apetīti.

2023. gada kukaiņa starmeti Latvijas Entomologu biedrība šoreiz ir pavērsusi uz ienācēju (drīzāk pat uz ielidotāju) Latvijas savvaļā – daudzveidīgo jeb Austrumu mārīti Harmonia axyridis. Lai arī šī vizuāli mainīgā, tālab ne vienmēr uzreiz ātri atpazīstamā vabole pie mums uzskatāma par invazīvu, tomēr tās loma un ietekme vietējā ekosistēmā vēl ir apzināma.

Ēdelīgā kanibāle

Daudzveidīgo mārīti, kurai ir plašs dabiskais izplatības areāls Austrumos, Latvijā pirmo reizi ir konstatējis entomologs Arvīds Barševskis 2009. gadā Latgales pusē, Līvānu apkaimē, pie Jersikas. Tur tolaik vienuviet novēroti daudzi īpatņi, liekot domāt, ka suga Latvijā ielidojusi jau agrāk, tikai tai nav pievērsta pienācīga entomologu uzmanība. Tad kādu laiku bijis "klusums", līdz 2015. gadā daudzveidīgo mārīti Rīgā uz Jāņavārtu perona ēkas novērojis un fotogrāfijās fiksējis entomologs Uģis Piterāns.  

Kukainis, ko Latvijā mēdzam saukt arī maigi labvēlīgā vārdā – par dievgosniņu –, lielākoties ir dārznieku draugs – mārītēm ēdienkartē ir laputis, par kuru klātbūtni savos dārzos neviens īpaši nepriecājas, jo tās apdraud pašu loloto iestādīto. Daudzveidīgā mārīte ir ēdelīgs kukainis, kurš, dārzniekuprāt, efektīvi iznīcina laputis un bruņutis. Jo mārīšu apdzīvotāks dārzs, jo mazāk tajā būs iespēju iedzīvoties kaitēkļiem – augēdājiem. Taču, kā izrādās, ne tikai tiem. 

Pētnieki pauž bažas par to, ka daudzveidīgās mārītes plēsonīgā daba attiecināma arī uz savām radiniecēm – uz vietējo mārīšu sugām –, kurām šīgada kukainis mēdz uzbrukt. Turklāt entomologs Voldemārs Spuņģis, pēc kura rosinājuma daudzveidīgā mārīte tikusi šai godā, norāda, ka kukainim ir raksturīgs kanibālisms – tas var ēst pat savas sugas pārstāvjus. Piemēram, tie kāpuri, kuri izšķiļas pirmie, var apēst tos, kuri vēl nav izšķīlušies. Tas strādā kā sugas pašregulācijas mehānisms un ļauj izdzīvot tad, ja trūkst, piemēram, lapušu. Bažām ir pamats – ASV daudzveidīgā mārīte pat tiek uzskatīta par kaitēkli biškopībai, jo kukainim tīk baroties arī ar augu valsts barību, proti, ar ziedputekšņiem.

Spēj aizstāt ķīmiskos insekticīdus

Pirmos daudzveidīgās mārītes introdukcijas mēģinājumus Eiropas valstīs XX gadsimta sešdesmitajos gados veica entomologi Ukrainā un Baltkrievijā, taču tās neaklimatizējās un neizplatījās. Jau vēlāk, 1982. gadā, pirmo reizi veiksmīgai cīņai ar laputīm daudzveidīgo mārīti izmantoja Francijas siltumnīcās, ieviešot tur Dienvidķīnas populācijas īpatņus. Kopš tā brīža kukainis kļuvis par komerciāli pieejamu bioloģisko augu aizsardzības līdzekli, aizstājot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus jeb insekticīdus.

Drīz vien, cilvēkam vairs nekontrolējot tās izplatību, daudzveidīgā mārīte, pateicoties savai ekoloģiski plastiskajai dabai, izplatījās teju visā Eiropā un arī daudzviet citur pasaulē, pašreiz vēl tikai izņemot Austrāliju. Pēdējos trijos gados ir ievērojami pieaudzis ziņojumu skaits dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv. Ja laika posmā no 2015. gada līdz 2019. gadam tie bija vien daži novērojumi, tad pēdējos trijos gados tie pārsniedz jau dažus desmitus. 2022. gadā portālā ir reģistrēti vairāk nekā 30 daudzveidīgās mārītes novērojumi Latvijas dabā.

Prasmīga maskēšanās

Latvijā kopumā sastopami aptuveni seši desmiti mārīšu sugu. Lielai daļai no tām piederību konkrētai sugai palīdz noteikt sugai raksturīgs zīmējums uz spārniem – ir svarīgs segspārnu krāsojums, punktu vai plankumu krāsojums un skaits. Daudzveidīgajai mārītei punkti jeb laukumi var būt, bet var arī tomēr nebūt, kā arī virspuses krāsojums var būt no dzeltena līdz oranžam vai arī melns ar sarkaniem laukumiem. Lielākais atšķiramo punktu jeb laukumu skaits ir 19. "Pamata virspuses krāsojums daudzveidīgajai mārītei ir oranžs ar raksturīgiem 19–22 vai mazāk punktiem, taču var būt arī melni īpatņi ar diviem oranžiem punktiem uz segspārniem," pastāsta entomologs.

Daudzveidīgās mārītes nosaukums ir meklējams pieaugušo vaboļu atšķirīgajā ķermeņa krāsojumā, bet Austrumu mārīte saistās ar tās izcelsmes reģionu. Paturot prātā sugas "daudztērpu" izpausmes, arī tās nosaukumi citviet pasaulē ir visnotaļ raibi: ja pie mums šo kukaini dēvējam par daudzveidīgo jeb Austrumu mārīti, tad citviet to sauc arī par klauna, ķirbju, Āzijas, Helovīna, daudzvārdu, dienvidu, Japānas mārīti.

Mārītēm raksturīgie spilgtie spārni ir brīdinājuma signāls, ka kukainis nav labākā izvēle kādam par upuri. Patiesi, mārīte izdala no kāju locītavām indīgus pilienus – savas iekšējās "asinis" jeb hemolimfu. Šis kodīgais šķidrums var nebūt pa knābim ne tikai kukaiņkāriem putniem, bet izraisīt nelāgu reakciju arī cilvēkam ar izteiktu alerģiskumu.

"Daudzveidīgā mārīte ir polifāgs – tā galvenokārt barojas ar laputīm, taču laputu trūkuma gadījumā var baroties ar visu citu iespējamo – tripšiem, bruņutīm, tauriņu olām un kāpuriem, citiem mazkustīgiem kukaiņiem," skaidro Spuņģis. "Tas varētu būt arī iemesls, kādēļ kāpuri vai pieaugušas vaboles mēģina nogaršot arī cilvēku. Nav pamata uztraukumam, jo pie mums tām barības ir pietiekami. Līdz šim nav neviena ziņojuma par mārītes "kodumu"."

Nevairās no cilvēku apdzīvotas vides

Kopumā daudzveidīgā mārīte ir sastopama dažādos meža biotopos, tajā skaitā koku alejās, nelielos cilvēka ietekmētos meža nogabalos, vecos izcirtumos, jaunaudzēs, dažādās lauksaimniecības zemēs, dārzos, apdzīvotās vietās, parkos, arī būvēs.

Entomologs izvirza varbūtību, ka Latvijā pagaidām šī mārīšu suga ir vairāk "pilsētniece": ne vien tāpēc, ka dati ziņojumu portālā norāda uz novērojumiem Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, kur, iespējams, aktīvāk kukaiņiem uzmanību pievērsuši dabas pētnieki un dabas fotogrāfi, bet arī uz daudzveidīgās mārītes raksturojumu – mērenā/subtropiskā suga, tātad tāda, kurai varētu būt tieksme izvēlēties "siltākus" biotopus. Un pilsēta tieši tāda arī ir sava industriāli urbānā rakstura ietekmē.

Ar nolūku rosināt ziņot sugas novērojumus dabā visā Latvijā un pētīt kukaini pietuvināti daudzveidīgajai mārītei šogad pievērsta kā sabiedrības, tā arī pētnieku uzmanība. Spuņģis par svarīgu uzskata nepieciešamību Latvijā pētīt, kādi ir šīs mārītes barības objekti, kāda ir sugas morfoloģiskā mainība, kāda ir sugas reālā izplatība Latvijā, kā arī to, vai šī mārīte jau ir paspējusi radīt kādu kaitējumu alerģiskiem cilvēkiem Latvijā. Lai entomologi nekļūdīgi noteiktu mārītes sugu, novērojot to dabā vai ziemošanas vietā (piemēram, neapkurinātos pagrabos), ieteicams to nofotografēt skatā no augšas. Ja tas izdodas, pētnieki būs pateicīgi par ziņojumiem portālā Dabasdati.lv, lai raudzītu, kā jaunpienācēja Latvijas faunā iedzīvojas un sadzīvo ar pārējiem tās iemītniekiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena