Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +14 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Gada putna godā – zivju dzenītis

Mudinot apzināt ūdensputnu situāciju Latvijā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad Gada putna godā iecēlusi zivju dzenīti (Alcedo atthis). Šī mazā, bet zibenīgā krāšņvārna, kurai, tiesa, nav nekādas radniecības ne ar dzeņiem, ne dzilnām, ne vārnām, ir apliecinājums tīriem ūdeņiem, liecinot par ekosistēmas veselību. Lai arī Latvijā zivju dzenītis nav apdraudēts, Eiropā tā ir aizsargājama suga.

Raksturīgais siluets 

"Zivju dzenītis ir mazs, bet zibenīgs putns, tērpies spilgtā spalvu tērpā, ko visvieglāk ir novērot pie upes, kur tas mēdz kustīgi sēdēt uz zara un nolūkot sev maltīti. Jāpiebilst, ka cilvēku satikt aci pret aci putns necentīsies, ierasti aizlidojot, tiklīdz to pamanīs," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Andris Dekants. Krāšņais putns, līdzīgi saviem radiniekiem krāšņvārnveidīgo kārtā, tajā skaitā pupuķim, zaļajai vārnai un bišu dzenim, izceļas ar savu tērpu. Mēdzot teikt, ka šis košais tērps ir vēlme nevis izcelties, bet gan iekļauties dabas ainavā: zilais tonis ir mēģinājums saplūst ar debesis spoguļojošo ūdens virsmu, bet oranžīgā pavēdere ir krastu smilšakmens tonis. 

Raksturīgo druknā putna siluetu ar īso asti padara izteiksmīgu duncim līdzīgais knābis: tēviņiem knābis ir melns, savukārt mātītei knābja apakšdaļa ir sarkana, kas patiesībā ir teju vienīgā ar aci saskatāmā atšķirība abu dzimumu putniem. Īsās, sarkanās kājas ir sindaktilas jeb tādas, kurām kāju vidējie pirksti līdz pusei ir saauguši ar ārējiem, kas ir tipiska krāšņvārnveidīgo kārtas putnu pazīme. "Tas ir parocīgi ne tikai rosoties ūdenī, bet arī darinot ligzdvietu, ko labi palīdz atpazīt tās zivju smaka, cilvēka nāsīm ne tas tīkamākais aromāts," piebilst Dekants. 

Putnu vērotājiem, kas ieraduši putnus atpazīt pēc balsīm, zivju dzenītis var sagādāt vilšanos, jo tam īsti nav raksturīgas dziesmas. Taču ar izteiksmīgu un apsviedīgu raksturu tas gan var lepoties. "Zivju dzenītim ir ļoti raksturīga vienkārša dziesma, kas ir tik vienkārša, ka tiek saukta par saucienu. Divi spalgi saucieni "si sīī", ko parasti izdod lidojumā. Ļoti, ļoti raksturīgi. Bieži, pieejot pie ūdenstilpes, dzird tikai saucienu, un putns ir prom, jo pirmais pamanījis cilvēku. Taču sauciens dzirdēts, tātad putns ir piefiksēts," stāsta Dekants. 


Dzidro ūdeņu vēstnesis

Ja izdodas pamanīt zivju dzenīti, izcilo zivju medītāju, ūdeņu tuvumā, visticamāk, tas ir signāls kā ūdeņu tīrībai, tā zivju bagātībai, kopīgam ekosistēmas veselīgumam. Tieši tāpēc zivju dzenītis rotā arī Latvijas Dabas fonda logo. Lielākoties putns apmetas uz dzīvi pie zivīm bagātām un koku ieskautām upēm un citām ūdenstilpēm ar stāvkrastiem, kas var kalpot par ligzdvietām. 

Duļķains ūdens ir apgrūtinājums putnam barības meklējumos. Arī upju krasti, kas ir izcirsti, sarežģī zivju dzenītim dzīvi. Lai veiksmīgi nodotos barības ieguvei, zivju dzenītim nepieciešami sēdzari, no kuriem var labi pārredzēt ūdeni. Vēlams dzidru, nevis piesārņotu. Par nakšņošanas vietu šim putnam vientuļniekam der arī biezi krūmi upju krastos. 

Putns ir kā gaišzila bulta ar ceturtdaļsimta centimetru platu spārnu plētumu, turklāt tāds, kas spēj pikēt ar ātrumu līdz pat 40 kilometriem stundā. Lido ātri un taisni, zemu virs ūdens, medījot pārlūko ūdens virsmu metru vai divus virs ūdens, bet barību makšķerē aptuveni divdesmit piecu centimetru dziļumā. Pārtiek gan no mazām, aptuveni trīs centimetrus sīkām zivtiņām (mailītēm, stagariem, raudām, forelēm), gan arī nesmādē kukaiņu kāpurus, ūdensvaboles, gliemjus un saldūdens vēžveidīgos. 

Lai apēstu noķerto zivi, putns vispirms atgriežas savā medību postenī un mēdz zivi dauzīt pret zaru vai citu cietu virsmu, lai apdullinātu. Turklāt spēj parūpēties, lai barības vadā neieķeras ne spura, ne zvīņa, tādēļ zivi norij, sākot ar galvu, kā arī vairākas reizes dienā atrij pelēcīgus asaku kamoliņus.  


Alas krastos

Zivju dzenīša paša raktās ovālās, līdz pat metru dziļās ligzdas atrodamas stāvkrastos, smilšakmens iežu atsegumos. Savukārt tur risku putna dzīvē ienes mazo hidroelektrostaciju ūdens daudzuma svārstības, jo palielina varbūtību, atverot slūžas, izskalot stāvkrastos ierīkotās zivju dzenīša ligzdas. 

Kā norāda Dekants, Latvijā krastu atsegumos alās ligzdo vēl divas putnu sugas – kolonijās ligzdojošā krastu čurkste un retais bišu dzenis. Atšķirībā no zivju dzenīša abas šīs sugas pārtiek no kukaiņiem un savas ligzdu alas var veidot arī nesaistīti ar ūdeņiem.

Zivju dzenīšu mātīte dējamperiodā ik dienu dēj pa vienai spīdīgi baltai olai, kopskaitā no piecām līdz septiņām. Baltas olas labāk pamanāmas dziļajā un nereti tumšajā stāvkrasta ligzdā. Olu perēšanā šai ģimenē ir dzimumu vienlīdzība, jo olas pārmaiņus silda kā mātīte, tā tēviņš. Vienā vasarā var būt vairāki dējumu periodi. 


Laivot un ziņot 

Latvijā zivju dzenītis ir samērā ierasts ligzdotājs, kurš nereti siltākās ziemās mēdz palikt pārziemot arī pie vaļējiem ūdeņiem, taču aukstās ziemas gan var nest daudzus upurus. Citviet pasaulē, kur nav bargu ziemu, zivju dzenītis ir nometnieks, bet, aizsalstot ūdeņiem, top par migrējošo putnu. Taču putna dzīvībai draudus rada ne tikai nepiemēroti laikapstākļi un to izraisīts bads, bet arī "mednieki" – kaķi, arī žurkas. 

"Šobrīd nav informācijas, ka zivju dzenīšu skaits Latvijā samazinātos, taču mūsu rīcībā esošās ziņas par šo sugu ir trūcīgas, jo to specifiskā dzīvesveida (saistības ar upēm) dēļ neietver esošās uzskaišu programmas. Tas attiecas arī uz citām upju putnu sugām. Tā kā sākam darbu pie jauna Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta, esam izvēlējušies šo sugu, lai aicinātu cilvēkus pārbaudīt upes, portālā Dabasdati.lv reģistrējot gan zivju dzenīša, gan citu putnu novērojumus. Īpaši koncentrēsimies uz tām upēm, kur zivju dzenīšu uzskaites veiktas senāk, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par šīs sugas populācijas pārmaiņām," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. 

Kā skaidro ornitologs Andris Dekants, īpaša vērtība gan zivju dzenīšu novērojumu reģistrēšanā, gan Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta darbā būs ekspedīciju organizēšana pa upēm, kuras pieteikt ir aicināts ikviens interesents: "Šī ir lieliska iespēja laivošanas entuziastiem apvienošanas kārtā iegūt vērtīgus datus par upju putniem. Bez zivju dzenīša upēs samērā bieži sastopamas arī lielā gaura, gaigala, meža pīle, upes tilbīte. Par saviem novērojumiem gan šādās ekspedīcijās, gan ārpus tām ikviens aicināts ziņot portālā Dabasdati.lv vai, ierakstot putnu balsis, uz e-pastu: [email protected]

Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad rīko jau 25. reizi, ik gadu aktualizējot ar putnu sugām un to dzīvotnēm saistītas problēmas. Pērn par Gada putnu tika izziņota mežirbe.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rūpīgi seko līdzi reto putnu labklājībai(2)

Reto un īpaši aizsargājamo putnu klātbūtne dabā ir dzīvotnes bioloģisko daudzveidību raksturojoši indikatori, arī īpaši mežu zemēs. Tādēļ a/s Latvijas valsts meži ik gadu veic septiņu īpaši aizsa...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena