Kā 2023. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad izlēmusi cildināt no skata nepamanāmu, bet balss ziņā izteiksmīgu dziedātājputnu – lakstīgalu (Luscinia luscinia). Klausoties lakstīgalas dziesmu, ornitologi aicina ne tikai baudīt putna dāvātās skaņas, bet arī smelties tajās spēku labiem darbiem, jo īpaši atbalstot ukraiņus cīņā par brīvības nosargāšanu.
Dziesma brīvībai
Kāda sena latviešu teika vēsta, ka Dievs reiz saaicinājis visus putnus, sacīdams, ka rīt dalīšot tiem dziesmas. Kurš agrāk piecelšoties, tas arī sev dabūšot visskaistāko dziesmu. Agri jo agri visi putni esot bijuši klāt, bet pirmā tomēr ieradusies lakstīgala, izpelnīdamās izcilo skanējumu. Folklora vēsta, ka meitas prasījušas mātei tādu dziesmu iemācīt, kā dziedot lakstīgala. Savukārt, ja lakstīgalas pogošanu dzirdot tuvu pie mājām, tad vai nu tajās būšot labs dziedātājs, vai arī kāzas. Savas balss un dziesmas dēļ melodiskā naktsdziedātāja izpelnījusies uzmanību ne viena vien dzejnieka rindās.
"Šī ir viena no retajām reizēm, kad gada putna godā esam izvēlējušies iecelt dziedātājputnu, kuru raksturo nevis izteiksmīgs spalvu tērps, bet gan spilgta un skaista dziesma. Līdz ar to aicinām iedzīvotājus dabā putnus ne tikai pamanīt ar acīm, bet arī sadzirdēt to balsis un vienlaikus arī censties atpazīt tās," teic Latvijas Ornitoloģijas biedrības putnu eksperts Andris Dekants, pie kura daudzi putnu vērošanas iesācēji ik rudeni apgūst pirmos soļus putnu atpazīšanā.
Nozīmīga loma lakstīgalai ir arī Ukrainā, kur putns ir uzskatāms par ukraiņu iemīļotu dabas simbolu un kurš ar savu dziesmu ierakstījis sevi arī tautas kultūrvēsturiskajā identitātē un folklorā. Turklāt, ja nebūtu gājusi plašumā kovidpandēmija, 2020. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā Ukraina pirmo reizi būtu tikusi pārstāvēta ar dziesmu Solovey jeb Lakstīgala, kas skanētu pilnībā ukraiņu valodā grupas Go A izpildījumā. Ukraiņu folkloras nostāsti atklāj, ka lakstīgala ik pavasari apciemo Ukrainu, lai klausītos tur prieka dziesmu.
"Saklausot pavasarī dabā lakstīgalas dziesmu, šogad aicinām ne tikai baudīt šī putna pievilcīgo balsi, bet arī aizdomāties, kā katrs no mums var atbalstīt Ukrainu, ukraiņus un viņu centienus pēc neatkarības. Lai šopavasar lakstīgalas dziesma stiprina un atnes prieka vēsti," teic ornitologs, skaidrojot, ka saistība ar Ukrainu bijis viens no trim iemesliem, kas šoreiz noteicis putna nokļūšanu gada putna godā. Otrais bijusi vēlme rosināt putnu balsu atpazīšanu dabā, bet trešais – lakstīgalas populācijas satraucošās pārmaiņas.
Nemanāmā pogotāja
Izvēle par gada putnu cildināt šo dziedātājputnu ir apzināts solis putnu vērotājus mudināt apgūt putnu balsis. Lakstīgalas dziesmu, ko mēdz raksturot kā pogošanu, dabā var saklausīt maijā un jūnijā, kad tālais gājputns, mērojis tūkstošiem kilometru, atgriežas no Āfrikas, visbiežāk ierastajā apkaimē. Lakstīgalai, kura ir 15–17 centimetru gara, ir blāvi pelēkbrūns spalvu tērps. Neuzkrītošais dziedātājputns ligzdo biezā, mitrā, ēnainā lapkoku mežā, bieži lazdu audzēs, krūmos un ūdens piekrastes krūmājā, arī biezos dārzos un parkos.
Dziedot lakstīgala visbiežāk mēdz sēdēt krūmu vai koku lapotnē. Klusās naktīs lakstīgalas pogošana ir dzirdama pat kilometriem tālu. Tomēr izrādās, ka lakstīgalu var dzirdēt ne tikai nakts laikā, kad tās pogošana klusās naktīs ir dzirdama pat kilometriem tālu, bet arī agros rītos un vakaros. Tiesa, pogo tikai lakstīgalu tēviņš līdz brīdim, kad sākas mazuļu barošanas laiks, tad dziedāšana izskan un enerģija jāiegulda jau barības sagādē.
Vecāka gadagājuma cilvēki lakstīgalas dziesmu mēdz iztulkot pat tautasdziesmā, kura atrodama arī Barontēva Dainu skapī: "Kur bij’? Kur bij’? Tirgū! Tirgū! Ko pirk’? Ko pirk’? Zirgu! Zirgu! Cik nodev’? Cik nodev’? Ort’ ort’ ort’! Kāds bij’? Kāds bij’? Klibs! Klibs! Klibs!" Raksturojot lakstīgalas dziesmu, Putnu noteicējā teikts, ka tās ir ļoti skaļas mēles klakšķināšanas un burbuļojošu skaņu virknes, kur pantus bieži ievada daži domīgi, asi svilpieni. Savukārt, ja lakstīgala kāda iemesla dēļ būs uztraukusies, tad būs dzirdams griezīgs, nelocīts svilpiens "ī(h) p", arī čīkstošs, ass "errr".
Ornitologs Dekants aicina ne tikai baudīt putna dziesmu, bet arī jūnija rītos vai vakaros to ierakstīt kopā ar citām putnu dziesmām audiopiecminūtes formātā kaut vai savā mobilajā ierīcē un nosūtīt ornitologiem, norādot precīzu ieraksta veikšanas laiku un vietu. Pašiem tas ļaus uzzināt, kādi putni apkaimē mīt, bet pētniekiem tas būs vērtīgs devums sabiedriskajā zinātnē, jo ļaus izsekot lakstīgalas un citu vēlo sugu, piemēram, purva, krūmu, upes un kārklu ķauķu izplatībai Latvijas teritorijā, iegūstot pilnīgākus datus jaunajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam.
Turklāt pastāv iespēja, ka kāds no balss ierakstiem var palīdzēt atklāt arī lakstīgalas radinieces – rietumu lakstīgalas (Luscinia megarhynchos) – ienākšanu Latvijas savvaļā, jo līdzība ir saskatāma ne tikai abu putnu neuzkrītošajā izskatā, bet ir saklausāma arī to dziesmās. Līdz šim rietumu lakstīgala ir novērota vien vienu reizi 2013. gada aprīlī Kolkā, gredzenojot putnus, kas noķerti tīklā.
Par ceturtdaļu mazāk
Kā skaidro Latvijas Universitātes asociētais profesors Dr. biol. Ainārs Auniņš, kurš pēta putnu sugu un vides faktoru attiecības, kā arī putnu populāciju izmaiņas, līdzšinējie putnu uzskaišu rezultāti atklāj satraucošu ainu: "Kopš 2005. gada Latvijā esam zaudējuši ceturtdaļu lakstīgalu populācijas. Viens no iespējamajiem iemesliem ir tas, ka šo sarukumu ir veicinājušas klimata pārmaiņas. Lai arī līdz šim lakstīgala ir bijusi klasisks mūsu reģiona putns, klimatam pasiltinoties, sugas izplatības areāls, visticamāk, jau šīs simtgades laikā atkāpsies tiktāl uz ziemeļiem, ka lakstīgalu Latvijas dabā varēs sastapt vairs tikai sugas caurceļošanas laikā. Tātad pavasaros un rudeņos." Taču bez lakstīgalas, visticamāk, nepaliksim. Ornitologs prognozē, ka ierastās sugas vietā Latvijā ienāks rietumu lakstīgala, kas pašreiz ligzdo pārējā Eiropas daļā.
Kā otru iespējamo cēloni populācijas skaita izmaiņām Latvijā Auniņš min to, kā lakstīgalai klājas tās ziemošanas vietā pēc Sahāras šķērsošanas. Arī ziemošanas vietās putns meklē līdzīgu krūmainu ainavu pie ūdeņiem. Āfrikā, piemēram, Zambijā, Zimbabvē, Botsvānā, Mozambikā, kur ziemo lakstīgala, ir ilgstoši sausuma periodi, kuri, iespējams, ietekmē sugas izdzīvošanu ziemošanas vietās. Tā rezultātā putnu skaits, kas pavasarī atgriežas Latvijā savās ligzdošanas vietās, var sarukt.
Jāpalīdz radīt piemērotus apstākļus
Ja vēlamies, lai lakstīgalas dziesma būtu saklausāma Latvijā pēc iespējas ilgāk, ir būtiski gan lielāki, gan mazāki soļi. Piemēram, jāpārdomā savs dzīvesveids un tā ietekme uz klimata pārmaiņām, kā arī pilsoniskā līdzdalība dabas aizsardzībā. Taču vienlīdz svarīgas ir arī paša spēkiem paveicamas (vai pat drīzāk neveicamas) lietas, piemēram, nepārspīlēt ar sava piemājas mauriņa vai tuvējo krūmaino upmalu sakopšanu un frizēšanu.
"Lakstīgala dzīvo tuvu zemei. Lai barotos, lakstīgalai ir nepieciešama trūdvielām bagāta augsne, ko sedz nokritušās lapas. Tur putns meklē sev barību, visbiežāk bezmugurkaulniekus, lēkādams un ar knābi urdīdams trūdošās lapas," skaidro Auniņš, piebilstot, ka pārāk skaists un sakopts pagalms var nebūt lakstīgalai pa prātam. Lakstīgala visbiežāk ligzdo vienā un tajā pašā apkaimē, parasti uz zemes labi noēnotā vietā bļodveida formas ligzdā, reizēm sezonas laikā arī atkārtoti. Dējumā ir četras, piecas pelēkzilas olas ar raibumiņiem. Iesākoties mazuļu barošanas laikam, lakstīgalas dziesmas apklust.
Ieklausies, uzzīmē un dalies!
Tie, kuri ir aizrāvušies ne tikai ar putnu vērošanu, bet arī ar to skicēšanu, zīmēšanu vai gleznošanu, ir aicināti līdz 31. maijam piedalīties ikgadējā Latvijas Ornitoloģijas biedrības rīkotajā Gada putna zīmējumu konkursā Lakstīgalas dziesma Ukrainai neatkarīgi no vecuma un mākslinieciskajām prasmēm.
Ikviens ir aicināts radīt savu vizuālo stāstu par lakstīgalu un ne tikai iesūtīt to biedrībai, bet arī dalīties sociālajos tīklos ar tēmturi #GadaPutns, savukārt savus lakstīgalas novērojumus vai saklausījumus dabā biedrība aicina ziņot portālā Dabasdati.lv. Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 28. reizi. Pērn par gada putnu tika izvēlēta svīre.