Viennozīmīgi ieguvēja būs gan apkārtējā vide, gan maciņa saturs, ja ar resursiem rīkosimies apzinīgi un saprātīgi. Ziemas sezonā, kad jāmaksā par apkuri un arī par elektrību nākas tērēt vairāk kaut vai tāpēc, ka diennakts tumšā daļa ir krietni garāka, varam tomēr iemācīties jaunus paradumus, kas palīdzēs mums rīkoties ilgtspējīgāk.
Lielākās izmaksas un arī ietekme uz vidi ir tieši mājokļa apsildīšanai, turklāt ne vienmēr varam izvēlēties apkures veidu vai iespējas siltumu regulēt – privātmāju iemītniekiem ir lielākas iespējas izvēlēties videi un budžetam labākos risinājumus, taču arī daudzdzīvokļu mājās ir iespējas dažādiem risinājumiem. Radiatoriem ar termostatu ieteicams siltumu naktīs noregulēt uz zemāku temperatūru, kā arī laikā, kad neviena nav mājās. Daudzi apkures pakalpojumu sniedzēji to jau dara centralizēti. Domājot par nākamo sezonu, jau laikus varat ieplānot arī radiatoru nomaiņu. Katram dzīvoklim saprātīgi samazinot patēriņu, samazināsies visas mājas kopējais patēriņš un līdz ar to arī izmaksas.
Jāatceras, ka radiatoru priekšā nevajadzētu novietot lielas mēbeles – kumodes, dīvānus u. tml. –, kuras kavē siltuma plūsmu telpā.
Savukārt elektrību varam ietaupīt, kā jau zināms, cenšoties neturēt ierīces gaidīšanas režīmā, noregulējot temperatūru, piemēram, ūdens boileram, varam izvērtēt, cik siltu to sildīt un vai tiešām nepieciešama maksimālā temperatūra, jo tās uzturēšanai tiek tērēta elektrība gan naktīs, kad guļam un ūdeni netecinām, gan dienās, kad neesam mājās un arī to neizmantojam. Dodoties prom, to ieteicams izslēgt – ūdens uzsildīšanai tas patērēs mazāk elektrības nekā nemitīgai tā siltuma uzturēšanai. Arī ledusskapja temperatūru varam pielāgot ekonomiskākam režīmam un to lieki nevirināt. Jā, arī tāds sīkums ilgtermiņā palielina elektroenerģijas patēriņu, jo pat dažu grādu atšķirība var to ietekmēt! Tējkannā, vārot ūdeni, lejiet tikai tik, cik tiešām vajag, nevis pilnu līdz maksimumam, tāpat var plānot arī racionālāku elektriskās cepeškrāsns lietošanu.
Start citu, jo vecāka ir ierīce, jo vairāk tā patērē enerģiju. Vai mājās nav uzradies kāds elektrības «zaglis», var noteikt, izmantojot patēriņa mērītāju jeb vatmetru. Tas iegādājams daudzos elektropreču veikalos un maksā no padsmit līdz dažiem desmitiem eiro. To ievieto elektrības rozetē, un tajā iesprauž ierīces vadu. Dati parādās uz vatmetra displeja – spriegums, strāva, frekvence, jauda, minimālā jauda, maksimālā jauda, pašreizējā jauda, enerģijas patēriņš un patēriņa izmaksas, bet to sarēķināšanai nepieciešams ievadīt informāciju par vienas kilovatstundas vērtību. Ja tiešām izrādās, ka ierīce pārlieku "rij" elektrību, to ieteicams nomainīt. Jā, ilgtermiņā tas būs zaļāk, nekā turpināt lietot elektrības "zagli".
Jo vairāk samazināsim savu patēriņu, jo mazāk emisiju radīsim un būsim draudzīgāki videi!