Klinšu un alu bagātība Gaujas senlejā
Nekur citur Latvijā vienkopus nav tik daudz krauju, gravu, strautu, smilšakmens un dolomīta klinšu un alu kā Gaujas senlejā un tās pieteku krastos, kuru vēsture sniedzas 370–380 miljonus gadu senā devona periodā. Lielu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu īpatsvaru Gaujas Nacionālajā parkā sekmēja ledāju kušanas ūdeņi, kas atrada un iztīrīja senās gravas, vēsta Dabas aizsardzības pārvaldes informācija. Ērgļu (Ērģeļu) klintis Līgatnē pie Gaujas rudenī izskatās īpaši iespaidīgas. Apkārtējie koki rudenī pārvērš Gaujas ieleju par krāšņu ainavu, kas atspoguļojas upes ūdeņos. Skats no klintīm šajā gadalaikā ir elpu aizraujošs, bet to varenība kļūst vēl iespaidīgāka, redzot tās no ūdens.
Ar savu lielo smilšakmens sienu un ainavisko apkārtni Sietiņiezis Gaujas Nacionālajā parkā ir ļoti gleznains rudenī. Koku lapas, kas maina krāsas, rada kontrastu ar smilšakmens gaiši bēšo toni, padarot šo vietu īpaši pievilcīgu.
Amatas upes krasts ir slavens ar savām ainaviskajām vērtībām, un rudenī šis skats kļūst vēl brīnišķīgāks. Zvārtes iezi ieskauj meži, kas rudenī uzplaukst krāsās, un iezis pats izceļas ar savām majestātiskajām formām. Amata ir populāra laivošanas vieta, kas piedāvā brīnišķīgu skatu uz iespaidīgajiem klinšu atsegumiem. Laivojot pa Amatu, var redzēt Zvārtes iezi un Ķūķu klintis.
Ar savām iespaidīgajām formām Amatas upes krastā Ķūķu klintis rudenī ir īpaši apburošas.
Rudens laivošanas cienītājiem noteikti patiks Salacas upe, kuras krastos atrodas Skaņākalna un Dauģēnu klintis. Laivojot pa Salacu, var apbrīnot vairākus klinšu atsegumus, ieskaitot Skaņākalna iezi, kas ir slavens ar savām akustiskajām īpašībām (ne velti tam dots šāds nosaukums), un Dauģēnu klintis.
Pārgājiens izturīgajiem
Īpaši populāras tūristu un dabas mīļotāju vidū ir Līču– Laņģu klintis, jo piedāvā ne tikai vizuāli iespaidīgus skatus, bet arī dažādus pastaigu maršrutus, tostarp vairāk nekā 20 kilometru garumā. Takas ved gar klinšu atsegumiem un caur mežainu apkārtni, padarot šo vietu par lielisku dabas izziņas un atpūtas galamērķi, taču jārēķinās ar reljefu, un nokritušās lapas mitruma rezultātā var būt slidenas, tādēļ gājiens mēdz kļūt izaicinošs, taču galamērķis ir tā vērts!
Līču–Laņģu klintis ir gleznains un iespaidīgs smilšakmens atsegums, kas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā netālu no Cēsīm. Šīs klintis ir unikālas ar to, ka to komplekss sastāv no vairākām nelielām alām, avotiem un augstiem smilšakmens stāviem, kas slejas virs Gaujas upes. Kopumā šis klinšu masīvs stiepjas aptuveni kilometra garumā.
Līču–Laņģu klinšu augstums vietām sasniedz pat 30 metru, un tās klāj dažādi iežu slāņi, veidojot interesantas formas un rakstus. Apkārtnē var redzēt vairākas alas un nišas, kas ir izveidojušās erozijas rezultātā. Viena no lielākajām alām šajā kompleksā ir Līču ala, kas ir aptuveni 46 metrus gara.
Šī vieta ir slavena ar avotiem, kas izplūst tieši no klinšu sienām. Tie ir dabiski avoti, kas radījuši dziļus gravu tīklus, pa kuriem plūst tīrs avota ūdens. Šie avoti piešķir vietai īpašu šarmu un ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc apmeklētāji šeit ierodas.
Iežu atsegumi dabas retumu cienītājiem
Lielā Ellīte jeb Velna ceplis ir ievērojams ģeoloģisks veidojums – grava un ala. To veido 23 metrus gara ala, arkāde, kā arī avots. Šeit viena otrai blakus atrodas trīs arkas, kas kopā veido arkādi. Kopējā alas grīdas platība ir 55 kvadrātmetri. Šis dabas objekts ir slavens ar savu iespaidīgo, līdz pat astoņu metru dziļo ieplaku un vairākām mazākām alām un nišām smilšakmens slāņos. Lielā Ellīte ir veidojusies smilšakmens erozijas un ūdens darbības rezultātā. Šo alu un gravu ieskauj stāvas dolomīta un smilšakmens klintis. Tā ir iecienīta dabas tūrisma vieta, pateicoties savai noslēpumainajai un mazliet mistiskajai atmosfērai. Tautā ar šo vietu ir saistītas vairākas teikas un leģendas, kas vēl vairāk piešķir tai īpašu noskaņu. Piemēram, tiek stāstīts, ka Lielā Ellīte esot bijusi raganu pulcēšanās vieta. Objekts ir viegli pieejams apmeklētājiem, un tas ir iekļauts vairākos tūrisma maršrutos. Lielā Ellīte ir arī laba vieta dabas vērošanai, jo gravu un alu apkaimē sastopami dažādi reti augi un dzīvnieki.
Iespaidīgs ir arī Lustūzis Līgatnē - smilšakmens klints atsegums, kas vēsturiski tika izmantots arī kā laivu pieturvieta. Lustūzis ir iezis, kura sienas kā krelles rotā nelielas plaisas un nišas. Iezī, kas atsedzas kā vertikāli un nedaudz ieslīpi smilšakmens laukumi, ir izcirsti pagrabi vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Pavisam teritorijā ir vairāk kā 20 atsevišķi pagrabi un vēl 2 lielāki kolektīvas lietošanas pagrabi ar vienu galveno eju un atsevišķiem pagrabiem kā īsām sānejām. Lielie pagrabi ir pamesti, bet mazie, kas atseguma sienā ir izvietoti 2 stāvos, vēl daļēji tiek lietoti. Kopumā Līgatnē ir 230 šādu pagrabu. Pirmie pagrabi šeit veidoti ap 1770. gadu. Atsevišķi pagrabi ir nozīmīgi kā sikspārņu ziemošanas vietas. No klints paveras skaists skats uz apkārtni.
Iemūžini bildē, nevis akmenī!
Turpinoties aktīvai dabas tūrisma sezonai, Dabas aizsardzības pārvalde diemžēl nereti konstatē, ka populāros dabas tūrisma objektos ir parādījušies jauni skrāpējumi iežos un uz alu sienām. Pārvaldes eksperti atgādina – ierakstu skrāpēšana iežos, atsegumos un alās iznīcina aizsargājamas sugas un biotopus, kopumā bojā dabas pieminekļus un to estētisko vērtību, tādēļ šāda rīcība nav pieļaujama un tai var tikt piemērots bargs sods.
Pie populāriem dabas tūrisma objektiem ir izvietoti informatīvie stendi par līdzās esošajām dabas vērtībām un atļautajām un aizliegtajām darbībām to tuvumā. Apmeklētāji ir aicināti iepazīties ar stendu informāciju un to ievērot! Lai kontrolētu noteikumu ievērošanu, pārvaldes vides inspektori arī turpmāk veiks teritoriju kontroli un regulārus apsekojumus.
Pārkāpjot noteiktos aizliegumus, var iestāties administratīvā atbildība un tikt piespriests naudas sods – fiziskām personām līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām pat 2400 eiro. Smagāku pārkāpumu gadījumos iespējama arī kriminālatbildība.
Smilšakmens sienas ir trauslas, gravējumi nodara postu ekosistēmai, iznīcina mikroklimatu un virkni dzīvību, kas mīt šādās vietās. Piemēram, smilšakmens sienas ir mājvieta daudzām aļģēm, sūnām, mikropapardēm, kukaiņiem, putniem utt. Tādēļ Gaujas Nacionālajā parkā un arī daudzās citās iežu atsegumu vietās ir aizliegts pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un citu pasākumu rīkošanai.