Kuras ar klimatu saistītās parādības Latvijā uzskatāmas par ekstremālām, kuras – par bīstamām?
Starp terminiem "ekstremālas" un "bīstamas" parādības tikai atsevišķos gadījumos var likt vienādības zīmi. Ekstremālu parādību noteikšanai izplatītas trīs galvenās pieejas. Populārākā pieeja ir par ekstremālām noteikt tās parādības, kas atbilst trim galvenajiem kritērijiem – parādības ar īpaši augstu intensitāti, retu atkārtojamību un postošām sekām. Otra pieeja, kas tiek izmantota, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmes, par ekstremālām parādībām sauc tādas, kuras izraisījušas plašus postījumus. Savukārt trešā pieeja saistīta ar gadījumu, kad vēlamies novērtēt klimata pārmaiņu ietekmes uz ekstremālajām parādībām un apzināt to izmaiņu tendences.
Pēdējos gados plaši tiek izmantoti Klimata pārmaiņu un indeksu ekspertu grupas izstrādāti indeksi, kas raksturo parādības ar samērā augstu intensitāti, bet kas vienlaikus arī atkārtojas samērā bieži. Tā ir iespēja izvērtēt parādību ilggadīgo izmaiņu tendences, kā arī iegūt starptautiski salīdzināmus rezultātus.
Par bīstamām uzskata parādības, kas konkrētajā valstī var radīt negatīvas ietekmes. Šādu bīstamu atmosfēras parādību identifikācija katrā reģionā vai valstī atkarīga gan no konkrētās teritorijas klimatiskajiem apstākļiem, gan arī sabiedrības un infrastruktūras sagatavotības attiecīgās parādības radītajai slodzei. Piemēram, Latvijā miglu uzskata par bīstamu parādību, turpretī Somijā – ne. Šīs bīstamās parādības raksturīgas konkrētajai valstij un parasti novērotas diezgan bieži. Tās ir parādības, par ko valstī gatavo meteoroloģiskos brīdinājumus.
Par ko meteoroloģiskos brīdinājumus saņemam Latvijā?
Sadarbojoties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, identificētas tās atmosfēras parādības, kas Latvijā var radīt apdraudējumu un postījumus. Latvijā par bīstamām atmosfēras parādībām uzskata karstumu, salu, stipru un ļoti stipru lietu, stipru un ļoti stipru sniegu, spēcīgas vēja brāzmas, bīstami augstu ūdens līmeni Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes rajonos, kā arī lielākajās Latvijas upēs, ugunsbīstamību mežos, redzamības pasliktināšanos miglas vai intensīvu nokrišņu laikā, intensīvu apledojuma nogulumu veidošanos apledojuma, slapja sniega noguluma vai sarmas formā, ilgstošu puteni, intensīvu pērkona negaisu.
Kāda bīstamība šajā kontekstā jāsaprot? Cilvēka dzīvei vai videi?
Ekstremālas un bīstamas atmosfēras parādības saistītas ar ievērojamu ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī spēj radīt lielus materiālus zaudējumus, tādēļ to intensitātes un biežuma izmaiņas cilvēkus un ekosistēmas ietekmē daudz vairāk nekā klimatisko rādītāju vidējo vērtību izmaiņas. Turklāt jutīgākas pret šīm parādībām un to biežuma un intensitātes izmaiņām ir tieši blīvi apdzīvotas teritorijas un augošās pilsētu aglomerācijas, kas vēl vairāk pastiprina ar šīm parādībām saistīto risku izpausmes.
Ko par ilggadīgām izmaiņām Latvijā atklāja veiktā izpēte?
Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kopš pagājušā gadsimta vidus Latvijā novērotas ekstremālo gaisa temperatūru izmaiņas: aukstas dienas un naktis, kā arī dienas ar gaisa temperatūru zem 0°C atzīmes kļuvušas retākas, savukārt karstas dienas un karstuma viļņi novērojami biežāk. Savukārt atmosfēras nokrišņu intensitātes un atkārtojamības izplatību izmaiņas skārušas teritoriāli atšķirīgi: kopumā Latvijā dienu skaits ar stipriem atmosfēras nokrišņiem palielinājies, bet atsevišķās vietās Rīgas līča piekrastē izmaiņas skārušas arī ļoti stipru nokrišņu gadījumu skaitu.
Ilggadīgajā laika periodā būtiskas izmaiņas skārušas bīstamo atmosfēras parādību atkārtojamību un intensitāti. Tā kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem visā Latvijā ievērojami retāka kļuvusi migla. Citviet pasaulē veikti pētījumi liecina, ka tas saistāms ar gaisa kvalitātes uzlabošanos: efektīvu gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu dēļ pat intensīvas rūpnieciskās darbības un strauji augošu pilsētu aglomerāciju apstākļos miglas kļūst aizvien retākas.
Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, būtiski samazinājies apledojuma biežums.
Pērkona negaisu skaits Latvijā samazinājies, tomēr atsevišķi indikatori, piemēram, vietām pieaugošs krasu vēja brāzmu un krusas novērojumu biežums, norāda uz iespējamu pērkona negaisu intensitātes palielināšanos. Atbilstoši nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju aprēķinam līdz gadsimta beigām Latvijā sagaidāma novēroto tendenču turpināšanās.