Jūlija beigās noslēdzās kampaņas Mana jūra zaļā ekspedīcija – šoreiz jau septīto gadu tās dalībnieki mēneša laikā kājām nogāja vairāk nekā 500 kilometru gar Latvijas piekrastes robežu, pa ceļam tiekoties ar vietējiem vides aktīvistiem, īstenojot jūru piesārņojošo atkritumu monitoringus, piedaloties zaļajās nodarbībās un klausoties brīvdabas koncertus. Šobrīd eksperti ir nākuši klajā ar monitoringa datiem, kas nebūt nav iepriecinoši, – atkritumu pludmalēs kļūst vairāk, to vidū dominē plastmasa.
Katru gadu arvien vairāk atkritumu
Vides izglītības fonda kampaņa Mana jūra tika sākta 2012. gadā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību jūras piesārņojošo atkritumu problēmai. Katru gadu zaļās ekspedīcijas laikā tās dalībnieki 43 vietās saskaņā ar ANO Vides programmas izstrādātu metodoloģiju veic jūru piesārņojošo atkritumu izvērtējumu. Monitoringu mērķis ir apkopot un pēc tam analizēt iegūtos datus, citiem vārdiem – izmantot tos pētnieciskiem nolūkiem, lai apzinātu, no kurienes, kā un kādā veidā atkritumi nonāk piekrastē, un meklētu risinājumus jūras piesārņojošo atkritumu problēmas novēršanai.
Šogad kampaņai "Mana jūra" ir sliktas ziņas – pludmales kļuvušas vēl netīrākas.
Salīdzinot šī gada datus ar vidējiem izpētes rezultātiem septiņu gadu griezumā, atkritumu daudzums ir pieaudzis par apmēram vienu trešdaļu. Gandrīz 60% no monitoringa laukumos atrastajiem atkritumiem ir plastmasa.
Vides izglītības fonda vadītājs, kampaņas Mana jūra eksperts Jānis Ulme, atzīst, ka pašvaldību ieguldījums pludmaļu tīrības nodrošināšanā ar katru gadu palielinās – salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem daudz regulārāk tiek izvesti lielgabarīta atkritumi, daudzās vietās ir uzlabojusies pludmales apsaimniekošanas kvalitāte. Taču, kā liecina pieaugošais atkritumu piesārņojums, ar apsaimniekošanas uzlabošanu ir par maz, steidzami ir nepieciešami sistēmiski risinājumi.
"Septiņu gadu laikā, kopš izvērtējumi tiek veikti, vidējais atkritumu skaits monitorigu laukumos ir pieaudzis no 180 atkritumu vienībām uz 100 metriem līdz gandrīz 250 atkritumu vienībām uz 100 metriem," stāsta Jānis Ulme.
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards atzīst, ka depozīta sistēmas ieviešana un plastmasas maisiņu aizliegums ir vieni no risinājumiem, kas sistēmiski varētu palīdzēt piekrastes uzturēt tīras. "Apmēram 10% no piekrastē atrastajiem atkritumiem ir plastmasas maisiņi, savukārt ap 20% atkritumu ir depozīta sistēmas materiāli un vienreiz lietojamie trauki. Ir svarīgi cīnīties ne tikai ar sekām, ko rada vidē nonākušie atkritumi, bet arī ar piesārņojuma cēloni," uzsver ministrs.
Depozīta sistēma – nepieciešama
Kā jau vairākās publiskās diskusijās ir norādījuši vides eksperti, būtiski ir ieviest depozīta sistēmu, kas attiektos ne tikai uz PET, bet iekļautu arī stikla un alumīnija taru. Analizējot monitoringa datus septiņu gadu griezumā, redzam, ka no pludmalē atrodamajiem atkritumiem potenciālā depozīta materiāls veido piekto daļu no visiem atkritumiem. Šie dati sniedz diezgan nopietnu pamatu pieņēmumam, ka, darbojoties depozīta sistēmai, šo atkritumu skaits varētu būtiski samazināties. Taču tas vēl nav viss. Paralēli tiešajam ieguvumam – konkrētu atkritumu veida samazinājumam – būtu arī netiešie ieguvumi. Tā kā sezonas laikā atkritumu konteineri lielākoties ir aizpildīti vai nu ar taru, vai vienreizējo iepakojumu, samazinoties šiem atkritumu veidiem, samazinātos arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Dabas resursu nodoklis jāpalielina
Jau šobrīd dabas resursu nodoklis maisiņiem un vienreiz lietojamajiem traukiem pamazām pieaug, taču šis instruments varētu tikt izmantots vēl efektīvāk. Kā kritērijs šai efektivitātei ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju izvēle par labu nevis plastmasai, bet gan jau tagad pieejamiem alternatīviem plastmasas aizstājējiem. Kamēr ražotājiem ir izdevīgāk ražot plastmasas maisiņus un vienreizējos traukus, nevis preces, kas radītas, izmantojot videi draudzīgākas alternatīvas, kamēr tirgotājiem ir izdevīgi tos tirgot, bet patērētājiem iegādāties, tikmēr dabas resursu nodokļa potenciāls kā instruments, kas varētu ierobežot plastmasas atkritumus, nav pilnībā izmantots. Labā ziņa – mēs vēl joprojām varam to izdarīt!
Bez ierobežojumiem un aizliegumiem neiztikt
Viens no leģendārākajiem piekrastes atkritumu monitoringu "varoņiem" ir ausu tīrāmie kociņi, protams, vissliktākajā iespējamā šī vārda nozīmē. Lielākoties pludmalēs tie nonāk no iekšzemes kanalizācijas sistēmām vai atpūtas prāmjiem. Vide tikai iegūtu, ja tos būtu aizliegts ražot no plastmasas. Vienreiz lietojamie plastmasas trauki, vienreiz lietojamais plastmasas ēdienu iepakojums – tam visam jau tagad ir pieejamas alternatīvas. Lielākoties šie produkti tiek izgatavoti no materiāliem, kas netiek otrreiz pārstrādāti, savukārt, nonākot vidē, tie nodara nelabojamu ļaunumu.
Latvijā vēl pagaidām šī nav izplatīta problēma, bet, piemēram, Skandināvijas un Lielbritānijas pludmalēs jau ir. Šīs problēmas vārds ir "vienreiz lietojamā putuplasta tara". Tā ir ļoti bīstama atkritumu frakcija, jo ļoti ātri sadalās līdz mazām daļiņām un nonāk ekosistēmā, to kropļojot. Jau šobrīd pamazām pieaug putuplasta atkritumu apjoms, tāpēc ir svarīgi jau tagad pieņemt normatīvos aktus, kas to ierobežo vai aizliedz, pirms arī Latvijā vienreiz lietojamā putuplasta tara ir kļuvusi par nopietnu problēmu.
Pludmaļu kafejnīcu un piekrastes pašvaldību aktivitātes
Jau tagad pašvaldībām ir iespējas ietekmēt to kafejnīcu darbu, kuras strādā to teritorijā, piemēram, nosakot uzņēmējiem virkni ierobežojumu vai aizliegumu, kas ir jāievēro, piemēram, paredzot nomas līgumā atbildību par tīrības un kārtības uzturēšanu noteiktā pludmales zonā.
Arī vietējās pludmaļu kafejnīcas var uzlabot vides tīrību, pašas pēc savas ierosmes īstenojot lokālas depozīta iniciatīvas vai atsakoties no kādu materiālu lietošanas, piemēram.
Šādas iniciatīvas attiecināmas uz vienreiz lietojamajām plastmasas glāzēm, plastmasas ēdiena traukiem un plastmasas salmiņiem.
Ekspedīcijas dalībniekiem nācās arī ļoti bieži pludmalē atrast izsmēķus. Nepatīkamu šo atradumu padara fakts, ka Latvijā smēķēšana pludmalēs ir aizliegta. Arī šīs problēmas risināšanā var aktīvāk iesaistīties gan pašvaldības, gan vietējās pludmaļu kafejnīcas, daudz intensīvāk norādot smēķēšanas aizliegumu – līmējot norādes gan uz atpūtas krēsliem, gan ģērbtuvēm, gan citur. Ne visas valstīs ir aizliegts pludmalēs smēķēt, un tūristi ne vienmēr pamana aizlieguma zīmes, ja tās ir reti izvietotas.
Dāvana valstij jubilejā – sakopta pludmale
Šogad ekspedīcijas Mana jūra laikā notika vēl kas nebijis – gatavošanās iniciatīvai Piekrastes tīrrade, kura norisināsies visu septembri un kuras laikā kopīgiem spēkiem Latvijas valsts simtgadei tiks dāvināta tīra piekraste.
Iniciatīvas nosaukums Piekrastes tīrrade ietver vārdu, kas ticis radīts īpaši šim pasākumam. "Tīrrade" ir saliktenis, ko veido divi vārdi – "tīrs" un "radīt". Tādējādi iniciatīvas autori vēlas uzsvērt, ka tos vieno un iedvesmo ideja par tīras vides radīšanu, vīzija par tīru un sakoptu piekrasti.
Piekrastes tīrrade notiks katru sestdienu sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, Latvijas Ekoskolām un ikvienu, kam rūp tīra vide. 1. septembrī tiks sakopta Liepājas, kā arī Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novada jūrmala, 8. septembrī – Ventspils un Ventspils novada piekraste. 15. septembrī tīrrade norisināsies Dundagas, Rojas, Mērsraga un Salacgrīvas novadā, 22. septembrī – Engures, Carnikavas, Saulkrastu un Limbažu novadā, savukārt pēdējā mēneša sestdienā – 29. septembrī – Latvijai tiks uzdāvināta tīra Jūrmalas un Rīgas piekraste.
Piekrastes tīrrade tiks koordinēta, visas Latvijas piekrasti sadalot īsākos posmos – vidēji 3,5 km garumā. Elektroniski reģistrējoties www.tirrade.lv, jau tagad katram ir iespēja izvēlēties, tieši kuru posmu kurā datumā ir vēlme sakopt.
Pludmaļu Top 10 2018. gada vasarā*
Netīrākās
- Liepāja, Karosta* 937
- Rīga, Daugavgrīva 850
- Liepāja, Centrs* 697
- Rīga, Vakarbuļļi 550
- Rīga, Vecāķi 531
- Jūrmala, Lielupe 507
- Apšuciems (Engures novads) 428
- Ventspils, Staldzene 348
- Klapkalnciems (Engures novads) 334
- Jūrmala, Majori 292
Tīrākās
- Abragciems (Engures novads) 36
- Pūrciems (Rojas novads) 46
- Kaltene (Rojas novads 51
- Miķeļtornis (Ventspils novads 54
- Šķēde (Grobiņas novads) 71
- Lauču akmens (Limbažu novads) 81
- Ziemupe (Pāvilostas novads) 100
*atkritumu vienību skaits pludmales 100 metros
TrollisJT