Gada tumšajos un aukstajos mēnešos bieži meklējam risinājumus, kā panākt, lai mūsu māja būtu energoefektīva. Ļoti mazu mājas enerģijas patēriņu var sasniegt, ja sava mājokļa plānošanā izmantojam pasīvās mājas principus. To darot, ne tikai palīdzam sev samazināt ikdienas izmaksas, bet arī rīkojamies dabai draudzīgi.
Lēta, bet laba klimatam
Ja atskatāmies vēsturē, tad ēkas līdz XIX gadsimta beigām un XX gadsimta sākumam bija vienkāršas konstrukcijas, celtas no 51 centimetru bieza ķieģeļa vai 15– 18 centimetru masīva koka. Šādās ēkās ziemā iekštelpu temperatūra bija līdz plus 14–16 grādiem, bet apkure tika nodrošināta ar krāsnīm, stāsta arhitekts, viens no pasīvo ēku kustības aizsācējiem Latvijā Ervīns Krauklis.
XX gadsimts atnāca ar tehnoloģisku uzplaukumu un jauniem materiāliem: betonu, tēraudu, stiklu. Diskomforts šādās mājās palielinājās, bet to kompensēja lēta enerģija un tehniskā revolūcija ar dažādām jaunām tehnoloģiskām iekārtām. "Mūsdienās bieži dzirdu stereotipu, ka pasīvā māja jeb ekoloģiskais mājoklis ir hi-tech, bet tā nebūt nav. Pasīvās mājas ideja ir tajā, ka mēs ieguldām norobežojošās konstrukcijās, kas ļauj tai būt tik pasīvi efektīvai, ka visu panākam ar niecīgiem tehniskiem līdzekļiem. Pasīvās mājas ideja nav tikai energoefektivitāte. Galvenais ir komforts un dzīves kvalitāte, bet energoefektivitāte nāk kā papildu bonuss," uzsver speciālists.
Vairāk nekā pirms 30 gadiem Darmštatē Vācijā tapa pirmā dzīvojamā pasīvā māja, kas joprojām sekmīgi funkcionē. Pasīvo ēku standarta autori ir zinātnieki Volfgangs Feists un Bo Adamsons, kuri tolaik pētīja, kādi būtu ilgtspējīgas un augsti energoefektīvas ēkas projektēšanas pamatprincipi. Šobrīd pasīvās mājas ir uzbūvētas vairāk nekā 40 valstīs un kopumā pasaulē ir vairāk nekā 60 000 šādu ēku. Pasīvās mājas koncepts ir ne tikai ekonomiski izdevīgs, bet veido arī nozīmīgu ieguldījumu klimata aizsardzībā.
Precīza plānošana
Pasīvajām mājām nepieciešama laba izolācija. Tās biezums atkarīgs no ēkas lieluma. Nevar iztikt arī bez trīskārši stiklotiem logiem. Ārējie stikli no iekšpuses ir pārklāti ar speciālu pārklājumu, kas ļauj enerģijai ēkā ienākt caur logiem, bet neļauj izkļūt ārā. Svarīgas ir gaisa necaurlaidīgas, labi blīvētas konstrukcijas, lai ēkas konstrukciju un būvelementu savienojumu vietās nebūtu siltuma zudumi, kā arī neviena pasīva ēka nevar iztikt bez ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu jeb rekuperāciju. Tas reizē ir gan energoefektīvi, gan ļauj justies komfortabli mājoklī, jo sistēma piegādā pastāvīgi kontrolētu gaisa daudzumu, kā arī svaigais gaiss tiek uzsildīts. Parasta vēdināšana caur logiem nenodrošina gaisa kvalitātes vienmērību. Augstu gaisa kvalitāti var nodrošināt tikai ar kontrolētas ventilācijas palīdzību, norāda E. Krauklis.
Energoefektivitāte parāda attiecību starp ietaupīto un prognozējamo enerģijas apjomu. Ēkas energoefektivitāti apzīmē gan patērētās elektrības, gan arī siltuma apjoms, kas tiek izmantots, lai tiktu nodrošināta apkure, apgaismojums, ūdens uzsildīšana vai gaisa apmaiņa telpās. Pasīvās mājas tiek būvētas, domājot par energoefektivitāti ļoti niansēti.
Ziemā nesals
Ilgtspējīgas un energoefektīvas būvniecības pamatā ir gan būvniecības procesā izmantotie materiāli, gan to pielietošanas risinājumi, kas veido kvalitatīvas un ilgmūžīgas ēkas. "Pasīvo māju var būvēt no dažādiem materiāliem, kā arī tās būvniecības paņēmieni var būt dažādi. Ja runājam par ekoloģiju, tad tā ir materiālu izvēle. Ja izmantojam ekoloģiskus materiālus, man pašam patīk koks – tad pasīvā māja kļūst ne tikai energoefektīva un komfortabla, bet arī ar samazinātu ietekmi uz vidi," stāsta eksperts un atklāj, ka pasīvo māju būvniecībā aprēķinus veic, pielietojot speciālu datorprogrammu. "Viss atkarīgs no mājas īpašnieka vēlmēm. Atšķirībā no parastas mājas, pasīvās ēkās aktīva sildīšana, lai uzturētu nemitīgi nepieciešamo temperatūru, būs nepieciešama minimāli. Protams, ir novērojami siltuma zudumi, jo pasīvā māja nav nulles apkures enerģijas ēka, kad teorētiski nemaz nebūtu jāsilda, bet tik un tā apkures enerģijas patēriņš ir aptuveni desmit reižu mazāks nekā vidusmēra ēkai Latvijā. Pasīvā ēkā pie logiem nav nepieciešami radiatori, jo nav nepieciešamība kompensēt aukstā gaisa plūsmu. Logs pārvēršas par tādu vietu, pie kā patīkami sēdēt, nejūtot nekādu aukstumu. Pietiek ar vienu siltuma avotu dzīvojamajā telpā, lai temperatūra visā mājoklī atbilstu komforta prasībām. Var uzstādīt arī siltuma sadales sistēmu, bet var iztikt arī bez tās, jo ir nelielas temperatūras atšķirības," skaidro E. Krauklis.
Lai uzbūvētu pasīvo māju, nevajag sarežģītas ēkas vadīšanas sistēmas vai kādus īpašus tehnoloģiskus brīnumus. Pasīvajai jeb videi draudzīgai ēkai nav obligāti jābūt aprīkotai ar saules kolektoriem vai gudrām vadības sistēmām, kas virina slēģus, žalūzijas un atver mājas logus jūsu vietā. Pasīva ēka pati par sevi jau ir tik laba, ka patērē maz enerģijas tās uzturēšanā, ka nav vajadzīgas nekādas papildu sistēmas. "Pat ziemā, ja aizbrauksiet garākās brīvdienās un māju nekurināsiet, temperatūra nenoslīdēs zemāk par plus 10– 14 grādiem," teic speciālists.
Pareizs novietojums
Pasīvā māja iegūst siltumu no saules. Tā elpo, nodrošinot nakts dzesēšanu ar caurvējventilāciju caur logiem vasarā, un atrodas mijiedarbībā ar apkārtējo vidi, tāpēc svarīgs ir tās novietojums. Būvējot pasīvo māju, jāskatās, vai gruntsgabalā ēku var izvietot tā, lai tās dzīvojamās telpas būtu pavērstas uz dienvidiem ar novirzi ne vairāk par 15–20 grādiem, jo šāda neliela nobīde būtiski neietekmē energoefektivitāti. Ziemas mēnešos, ja māja izvietota pareizi un ja naktī temperatūra ir ap mīnus 15 grādiem, bet dienā spīd saule, parasti ēka nebūs nemaz jākurina. Visvairāk apkure pasīvajai ēkai nepieciešama vēlā rudenī un ziemas sākumā, kad temperatūra ārā ir ap nulli un dienas ir apmākušās, bez saules. "Pēc pieredzes varu teikt, ka ziemas mēnešos ap 200 kvadrātmetru lielas pasīvās mājas apkurei ar vienu krāsni tiek tērēti vien kādi trīs steri malkas. Ir runa par niecīgu enerģijas daudzumu, kas jāpatērē gada aukstajos mēnešos, lai mājoklī būtu komfortabla temperatūra un nebūtu auksti," atklāj E. Krauklis.
Var atjaunot arī vecu māju
Par energoefektivitāti un ilgtspēju jādomā ne tikai jaunu ēku būvniecības procesā, bet arī plānojot esošo privātmāju un dzīvokļu ēku atjaunošanu.
Vai iespējams arī vecu māju padarīt par pasīvo mājokli? "Var, tomēr visbiežāk jāņem vērā, ka nevarēsim sasniegt tik augstus rezultātus komforta līmeņa un enerģijas patēriņa jomā, kādus varam sasniegt, uzbūvējot jaunu pasīvo māju," norāda eksperts. Katrai ēkai jāizvērtē arī ekonomiskais pamatojums, ko vērts uzlabot un ko ne. Vecām ēkām, kurām nepieciešama atjaunošana un kapitālais remonts, vajadzīga rūpīga plānošana. Šādās ēkās var uzlabot gaisa necaurlaidību. Var nomainīt logus, taču tiem pareizi jāatrodas siltumizolācijas slānī.
Daudzkārt tiek pieļautas kļūdas, montējot logus padomju laika ēkās. Var būt labs logs, bet, ja tas iemontēts ar niecīgu siltumizolācijas pārlaidumu un termisko tiltu vecajā sienā, ziemā pie loga rāmja var veidoties aukstā zona, kas rada risku, ka šajā vietā uzkrāsies mitrums un radīsies pelējums. Var ierīkot arī ventilāciju ar rekuperācijas sistēmu decentralizēti, katrā dzīvoklī. Ja runa ir par daudzdzīvokļu mājām, tad vienā atsevišķā dzīvoklī ļoti daudz neko nevar izdarīt. Logu nomaiņa un ventilācijas sistēma ar rekuperāciju dos ievērojamu uzlabojumu, bet svarīgi daudzdzīvokļu ēku atjaunot kopumā, lai varētu sasniegt labu rezultātu, uzskata arhitekts.
Pieprasījums pieaug
Pieprasījums pēc pasīvo māju būvniecības ar katru gadu pieaug. E. Krauklis ar pasīvo māju projektēšanu nodarbojas kopš 2008. gada. Šo gadu laikā viņš vairakkārt pārliecinājies, ka citādāk būvēt un projektēt māju nav jēgas. "Arī enerģijas izmaksas vēl nupat bija tik augstas, ka nepieciešams samazināt patēriņu desmit reižu, lai varētu saglabāt to pašu izmaksu līmeni, kā bija iepriekš, tāpēc Latvijā arvien vairāk cilvēki izvēlas būvēt pasīvās mājas, jo saprot, ka šādas mājas būvniecība gadu gaitā atmaksāsies. Cilvēkiem mūsdienās ir arī nesalīdzināmi vairāk zināšanu un izpratnes par šāda veida ēkām, nekā tas bija pirms desmit gadiem."