Jau daudzviet pasaulē tējas cienītāji ir novērtējuši mūsu pašmāju zīmola Plūkt piedāvātās bioloģiski sertificētās ziemeļu tējas. Savvaļas augi tiek ievākti Praulienas pļavās Madonas novadā. Uzņēmuma vadītāja Māra Liep-lapa ir pārliecināta, ka mums ir visas iespējas kļūt par Ziemeļeiropas tējas kultūras aizsācējiem
Kāds ir zīmola Plūkt rašanās stāsts?
Lai gan šobrīd komanda ir paplašinājusies, oriģināli esam mātes un meitas tandēms, tāpēc rašanās stāsts nav tikai par mani. Drīzāk par īsto laiku un īsto vietu. Tobrīd biju studente un ļoti gribēju radīt kaut ko vērtīgu, ilgtspējīgu un kas sniedz pozitīvas sajūtas, bet man nebija idejas. Taču tas, ko labi pārzināju, ir starptautiskā vide un komunikācija, pārdošana un mārketings. Veiksmīgas sakritības dēļ mums bija iespēja doties uz Ķīnu pieredzes apmaiņas braucienā. Esot tur, šķita interesanti, ka blakus strauji augošai startup videi, kas ir moderna un mūsdienīga, atradās arī tējas rajons, kas ir bagāts ar tradicionālām vērtībām. Tā kā manai mammai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze darbā ar augiem, radās doma, ka, atgriežoties Latvijā, mēs varētu apvienot šo inovācijām bagāto startup pieeju ar ilgtspējīgu un uz zināšanām balstītu tējas ražošanu, izveidojot Ziemeļeiropas tējas kultūru. Latvijā ievākt augus tējas pagatavošanai nav nekas jauns, taču vēlējāmies to pacelt mazliet ekskluzīvākā ietērpā un piedāvāt cilvēkiem arī citās valstīs novērtēt mūsu dabas vērtības.
Ko jums nozīmē dabai draudzīga un ilgtspējīga uzņēmējdarbība?
Mums kā komandai ir svarīgi, ka neradām kārtējo lietu, kura kaut kur mētāsies pasaulē vienkārši tāpēc, ka gribam savu biznesu. Mums ir svarīgi, ka varam garantēt to, ka produkts ir labs gan cilvēkam, kurš to patērē, gan arī apkārtējai videi, kad produkts tiks izlietots. Tējas mirklis var būt ļoti īss. Tas var ilgt līdz trim minūtēm, bet var arī vairākas stundas. Tā kā tam, kā iepakojam tēju, ir milzīga nozīme. Parastie neilona tējas maisiņi būtībā nekad nesadalās, bet mūsu maisiņi ir kompostējami un noārdās augsnē 30–60 dienu laikā, jo radīti no kukurūzas cietes. Mēs esam starp šiem retajiem diviem procentiem tējas ražotāju pasaulē, kas saviem pircējiem piedāvā šāda veida iepakojumu. Cenšamies arī izglītot pircējus, jo daudzi nemaz neaizdomājas, ka līdz ar neilona tējas maisiņu patērējam arī plastmasu un citas vielas, no kā šādi tējas maisiņi tiek ražoti. Domāt par vidi un ilgtspēju mani ievirzīja ģimene, jo abi vecāki ir darbojušies vides zinātnes jomā. Man ir lepnums prezentēt mūsu zīmolu, zinot, ka tas nav kaitīgs apkārtējai videi.
Esam arī pagaidām vienīgie Baltijā, kas saviem pircējiem piedāvā tējas uzpildes iespējas. Mums ir skaistas, metāliskas dizaina tējas kārbas, taču, lai tās izgatavotu, tiek patērēti milzīgi resursi, kas rada arī lielas izmaksas. Tāpēc klientiem, kas pērk mūsu tēju regulāri, ir iespēja to iegādāties par zemākām cenām ļoti vienkāršā iepakojumā, lai pēc tam tēju varētu pārbērt jau mājās esošā kārbā. Mūsu tējas ir iespējams uzpildīt arī Rīgas beziepakojuma veikalos.
Kā izvēlaties, kādus ārstniecības augus ievākt, un kā notiek tējas ražošanas process?
Mūsu pļavās Madonas novadā aug vairāk nekā 1300 dažādi augi, kurus teorētiski varētu lietot tējās, turpretim mēs izmantojam no 18 līdz 20 augiem, jo šos augus ir droši lietot ikdienā. Ja sāksim izmantot mazāk zināmus augus, tad par šādu tēju lietošanu ieteiksim konsultēties ar ārstu. Mēs pētām katra auga īpašības un tā pagatavošanas procesu, kas katram augam var būt atšķirīgs. Kad radām jaunus garšu maisījumus, skatāmies, lai visas tējas nebūtu tikai, piemēram, mierīgās augu tējas, jo jābūt klāt arī kādai balansējošākai, kas mazliet "atšķaida" to mierīgumu. Tādā veidā eksperimentējot, nepieciešamas divas nedēļas laika, lai izveidotu jaunu garšu salikumu. Pēc tam jauno veikumu sūtām saviem tējas meistariem Singapūrā, lai viņi sniedz savu vērtējumu, jo primāri Plūkt produkciju radām starptautiskajam tirgum. Kad saņemtas mūsu partneru atsauksmes, pamazām vienojamies par gala variantu.
Izmantojam tikai savvaļas augus no bioloģiski sertificētām platībām. Sadarbojamies ar vairāk nekā 30 saimniecībām, kurām ir šādas zemes platības un kuras var mums augus piegādāt. Līdz ar to audzēti ir tikai tādi augi kā piparmētra un topinambūrs, kuri savvaļā nav iegūstami. Ticam, ka lielākā uzturvērtība ir tieši augiem, kas nāk no savvaļas. Mums ir svarīgi, ka šādā veidā varam dot sajūtu, ka šīs saimniecības ir daļa no lielāka stāsta un ka esam kā kopiena. Tur ir tāds divpusīgs labums. Plūkt kopā ar šīm saimniecībām sargā bioloģisko daudzveidību, un reizē atbalstām saimniecības, kurām ir brīvās zemes platības, kuras citādi netiktu izmantotas.
Kādi līdz šim ir bijuši lielākie izaicinājumi, strādājot ar pircējiem ārpus Latvijas?
Latvijas pircēji ir zinoši, jo no mazotnes ir raduši dzert vietējās augu tējas. Savukārt ārzemēs mums bija jāiet viss izglītošanas ceļš. Mēs bieži piedalāmies dažādās izstādēs, rīkojam tējas meistarklases, stāstām, kas ir Latvija un Ziemeļeiropa un kāda ir mūsu bioloģiskā daudzveidība. Lai cik savdabīgi tas šķistu, piemēram, Āzijas valstīs ir pilnīgi nesaprotams, kā varam savvaļā iegūt bioloģiskus augus pietiekamos daudzumos, lai ražotu tēju un vēl eksportētu. Ar pircējiem Amerikā ir mazliet vienkāršāk, jo tur lielāku lomu spēlē dizains. Ja ir uzrunājis dizains, tad cilvēki ir ieinteresēti nogaršot.
Nākotnē mēs vēlētos organizēt paši savus tējas konkursus, lai tējas meistari no visas pasaule brauktu uz Plūkt ražotni Praulienā un dalītos ar savām tējas pieredzēm. Ticam, ka ilgtermiņā tuvāko gadu laikā varam izveidot Ziemeļeiropas tējas kultūru, par kuru runās tādā pašā veidā kā par Āzijas vai Tuvo Austrumu tējas kultūrām. Šobrīd strādājam arī pie investīciju projekta Francijā saistībā ar tējas meistarklasēm, lai arī tur varētu stāstīt par Latvijas un Ziemeļeiropas augiem.
Kādi būtu ieteikumi tiem, kas šopavasar paši vēlas ievākt ārstniecības augus, lai pēc tam pagatavotu augu tēju?
Noteikti tējas jāievāc arī pašiem. Pirmais augs, ko pavasarī varam sākt ievākt, ir gaiļbiksītes. Te gan jāatgādina, ka ir svarīgi atstāt katrā pudurītī sēklas, jo reizēm tik ļoti vēlamies iegūt pēc iespējas vairāk augu, aizmirstot, ka jāatstāj daļa sēklu arī nākamajam gadam. Pēc tam varam vākt zemeņu lapas un meža aveņu lapas. Vēlāk jau ap Jāņiem pļavās zied daudz augu, kurus varam izmantot augu tējās. Augus ievācam vismaz 200 vai 300 metru attālumā no autoceļa vai apdzīvotām vietām un laukiem, kuros tiek izmantoti pesticīdi. Ja runājam par žāvēšanu, tad jāatceras, ka nekādā gadījumā augus nedrīkst žāvēt tiešos saules staros, jo tad tiek zaudēta gan krāsa, gan aromāts un garša. Nedrīkst aizmirst, ka žāvējot ik pa laikam jānomaina arī pamatne, uz kuras augi ir izklāti. Mājas apstākļos šim mērķim labi noder auduma gabals vai papīra loksnes. Par to, kā vislabāk padarīt tēju par ikdienas veselības rituālu, padziļināti stāsta Līga tējas meistarklasēs gan pie mums tējas namā Praulienā, gan izbraukuma pasākumos.