Diemžēl par cilvēku klātbūtni pat tad, kad tos neskatām vaigā, liecina atstātie atkritumi. Tur, kur ir urnas, tās bieži vien ir piekrautas līdz malām un draza apkrauta tām vēl apkārt. Daba nav pilsētas centrs un neviens sētnieks miskastes netukšo vairākas reizes dienā, taču tur paviesojas ziņkārīga lapsa, putni un sīkie zvēriņi, izvazā atkritumus vēl vairāk un riskē sevi savainot, sapīties, aizrīties, saindēties.
Tādēļ atkal aktualizējies ir jautājums par to, ka dabā atkritumu urnām vietas nav. Vai atceraties Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules Dabas fonda kampaņu Dodoties dabā, ko atnesi, to aiznes!? Tā aicina ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā. Pirmkārt, pievērst uzmanību līdzi ņemamo produktu iepakojumiem, otrkārt, nenest līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties, treškārt, nemeklēt mazās atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan nest tos sev līdzi un izmest lielajās atkritumu tvertnēs, piemēram, stāvlaukumos.
Joprojām nezūdoša ir arī bīstamo atkritumu nonākšanas dabā problēma.
Katram no kabatas var netīšām izkrist konfektes papīrītis, pazust cimdiņš vai matu gumija arī pārgājiena laikā, bet kā mežā nokļūst baterijas, spuldzītes, pat riepas un ledusskapji?!
Tos taču neviens pārgājienā līdzi neņem, tātad ir cilvēki, kas savus atkritumus joprojām ved izmest mežā.
"Lai arī ikdienā to nepamanām, sadzīves bīstamie atkritumi ir mums visapkārt, tie atrodami vai var tikt radīti mājās un sadzīvē – elektriskās un elektroniskās iekārtas, t. sk. akumulatori un baterijas, luminiscentās spuldzes, naftas produkti, riepas, eļļu filtri, novecojuši medikamenti, sadzīvē lietotie ķīmijas līdzekļi un to iepakojums, būvniecības atkritumi, tajā skaitā krāsa, laka, līme un šķīdinātāji. Šie atkritumi situācijā, kad netiek specializēti savākti atsevišķi un nodoti pārstrādei, atrodoties vidē, var izdalīt bīstamus ķīmiskus savienojumus. Nokļūstot cilvēka vai dzīvnieku organismā, tie var radīt izmaiņas un veicināt saslimšanu vai pat novest pie letāla iznākuma. Lai bīstamie atkritumi neradītu problēmas, jāveic atbilstoša bīstamo atkritumu savākšana un utilizācija," skaidro uzņēmuma Zaļais centrs projektu vadītāja Žanna Lampicka.
Tādēļ laikā, kuru esam spiesti pavadīt mierīgāk un vairāk pabūt mājās, padomāsim arī par dabai saudzīgāku paradumu ieviešanu ikdienā. Starp citu, zinātnieki lēš, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, piesārņojums un cilvēku pārmērīga iejaukšanās dabā varētu būt viens no iemesliem, kas veicina dažādu jaunu vīrusu rašanos.