Pasaules Dabas Fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs norāda, ka, runājot par riskiem, ko nes klimata pārmaiņas, kā arī to cēloņiem, Latvijā nereti nākas saskarties ar pieņēmumiem un argumentiem par to, ka Latvija ir viena no pasaules zaļākajām valstīm un dabas aizsardzības jautājumi nevis jāaktualizē, bet gan jāpieslāpē. Tomēr izrādās, ka pēdējos gados Latvija vairs neparādās pasaules zaļākajos topos un pie mums vēl aizvien pastāv mīti par dabas aizsardzību, mežiem un zivsaimniecību Baltijas jūrā.
Viens liels rezervāts?
Kā norāda Uģis Rotbergs, tad viens no populārākajiem dabas aizsardzības mītiem Latvijā ir apgalvojums, ka Latvija drīz būs viens liels rezervāts vai liegums, jo visapkārt mežos un pļavās ir tikai liegumi un dabas parki. Tomēr izrādās, ka pēc aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 platībām Latvija ir viena no pēdējam vietām visā Eiropas Savienībā. "Šobrīd Latvijā Natura 2000 sauszemes platības aizņem ap 12 procentiem. Bet tas arī nenozīmē to, ka šeit pilnībā ierobežota saimnieciskā darbība. Šīs teritorijas ir dažādas – sākot no relatīvi nelieliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos," skaidro Rotbergs. Viņš norāda, ka paralēli Latvijā tiek veidoti mikroliegumi, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību, visbiežāk ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Šobrīd mikroliegumi izveidoti vairāk kā 40 000 hektāru platībā. Lielākā daļa no tiem izveidoti īpaši aizsargājamām putnu sugām – mazajam ērglim, melnajam stārķim un mednim. Taču Rotbergs lēš, ka tikai daļa no īpaši aizsargājamām putnu sugām Latvijā šobrīd ir aizsargātas ar mikroliegumu palīdzību, nerunājot par citām īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem.
Meži paši nesabruks
Rotbergs norāda, ka ir vairāki zaļie mīti, kas skar mežsaimniecību Latvijā. Piemēram, nereti var dzirdēt, ka Latvijā privātā mežsaimniecībā ir stingri ierobežota, neļaujot iegūt kokmateriālus. "Šeit jāsaka, ka kopumā valstī stingri ierobežota koksnes ieguve ir mazāk kā septiņos procentos mežu. Pie tam privātos mežos būtiski koksnes resursu ieguves ierobežojumi ir tikai mazāk kā divos procentos pēc platības, kur ir aizliegtas gan kailcirtes, gan izlases cirtes vai pat noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības ierobežojums," stāsta Rotbergs. Runājot vēl par mežsaimniecību, samērā bieži izskat viedoklis, ka mežu vajag iespējami ātri nocirst kailcirtē, citādāk tas sagrūs. «Cilvēki nereti pat nezina, ka koku bioloģiskais vecums atkarībā no sugas pārsniedz divas un vairāk reizes normatīvos aktos atļauto ciršanas vecumu. Piemēram, priedes ciršanas vecums ir 101 gads, pēc ciršanas caurmēra to var gadīties nocirst 80 gados, bet priedes var sasniegt pat 300 – 500 gadu lielu vecumu. Kaut nevar burtiski salīdzināt viena koka iespējamo mūžu ar mežaudzes vecumu un veselības stāvokli kopumā, tomēr lieki būtu satraukties, ka priežu vai egļu mežaudzes pēkšņi pašas no sevis sabruks 110 vai 140 gadu vecumā," tā Uģis Rotbergs.
Jūrā – ekoloģiska katastrofa
Ja runājam par zaļajiem mītiem, tad noteikti jāpiemin arī Baltijas jūra. Rotbergs norāda, ka viens no visbiežāk dzirdētajiem ir tāds, ka zivsaimniecība ir pārdomāta Baltijas jūrā. "Situācija Baltijas jūras zvejniecības nozarē tiek uzskatīta gan par ekoloģisku, gan ekonomisku katastrofu. Piemēram, mencu populācija, kas ir ekonomikai visnozīmīgākā zivju suga, ir tikusi pārzvejota jau vairāk kā 30 gadus. Pat tad, ja mencu ekspluatācija tiek pārtraukta, atgriešanās pie pirmskrīzes mencu apjoma prasītu gadu desmitus, ja tas vispār būtu iespējams. Mencu populāciju arī mazinājis klimata pārmaiņu veicinātā Baltijas jūras ūdeņu uzsilšana. Pasaules vadošie jūras zinātnieki jau gadu desmitiem brīdina, ka Baltijas mencai draud drīza komerciālā izmiršana, taču augstās tirgus vērtības dēļ tā vēl aizvien tiek pārzvejota," situāciju skaidro Rotbergs.
Simbolisks notikums
Runājot par mītiem, Rotbergs piemin vēl vienu, proti, ka Zemes stunda ir akcija, kurā cenšamies stundas laikā ietaupīt elektrību un labot gada laikā neizdarīto. Viņš norāda, la elektrības taupīšana noteikti nav Zemes stundas mērķis. "Šis ļoti simboliskais notikums, kas vieno cilvēkus visā pasauli, ir vienotas nostājas un izpratnes paušana par klimata pārmaiņām, par mūsu kopīgo atbildību, par vēlmi iedziļināties un izprast savu paradumu un izvēļu ietekmi uz tik svarīgiem procesiem dabā. Es personīgi Zemes stundu redzu kā lielisku platformu, kas ļauj runāt par vides jautājumiem, aktualizēt problēmas un domāt par risinājumiem," par aizvadīto Zemes stundu nobeigumā teic Rotbergs.
Šobrīd mikroliegumi izveidoti vairāk kā 40 000 hektāru platībā. Lielākā daļa no tiem izveidoti īpaši aizsargājamām putnu sugām – mazajam ērglim, melnajam stārķim un mednim. Taču vides speciālisti les, ka tikai daļa no īpaši aizsargājamām sugām Latvijā šobrīd ir aizsargātas ar mikroliegumu palīdzību.