Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +20 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 25. jūlijs
Jēkabs, Žaklīna

Lietotās eļļas apdraud vidi

Stingrāka uzraudzība un sabiedrības izglītošana varētu uzlabot situāciju.

Lai vērstu uzmanību uz autoservisos radīto bīstamo atkritumu atbildīgu apsaimniekošanu, vasaras sākumā mēneša garumā Latvijas Zaļais punkts kopā ar uzņēmumu Eko Osta un citiem partneriem īstenoja kampaņu Nodod motoreļļu, nevis planētu!, kuras laikā visā Latvijā tika nodrošināta lietoto motoreļļu bezmaksas savākšana.

Pareizi apsaimnieko tikai trešdaļu

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 15 000 tonnu (pēc pēdējiem datiem 2021. gadā – 15 287 tonnas) dažāda veida smēreļļu, tajā skaitā motoreļļas, kas ir viens no autoservisos visbiežāk radītajiem bīstamajiem atkritumiem, kam nepieciešama speciāla apsaimniekošana. No tirdzniecībā laistā apjoma teju 10 000 tonnas šo vielu "aizplūst garām" pareizai apsaimniekošanai, tādējādi draudot piesārņot vidi.

Dažāda veida smēreļļas izmanto, piemēram, autoservisos transportlīdzekļu motoriem, arī dzelzceļu nozarē, kuģu dzinējos un citās daļās, arī transformatoros u. c. Latvijā noteikts, ka 45% no pārdoto eļļu apjoma jāsavāc un jānodod pārstrādei, taču Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis zina teikt, ka izlietotās motoreļļas atgūt pārstrādei ir liels izaicinājums. "Lai mudinātu autoservisus un citus ar bīstamo atkritumu jomu saistītos uzņēmumus un iedzīvotājus rīkoties atbildīgi pret vidi, kampaņas Nodod motoreļļu, nevis planētu! laikā vērsāmies pie motoreļļu izstrādātājiem autoservisiem, aicinot bez maksas nodot izlietotās eļļas. Atsaucās 37 autoservisi, kuri kopā nodeva ap 30 tonnu dažādu motoreļļu atkritumu," pastāsta K. Zakulis. Pret pārdotiem 15 000 tonnu tas šķiet maz, īsti nav arī skaidri normatīvos noteiktie kritēriji – kāpēc tieši 45% un nevis 50, 60 vai 90%?

Lielākā daļa auto īpašnieku smēreļļu maina autoservisā, jo tiem ir pienākums nodot eļļas atkritumus savācējorganizācijai, kurai ir izsniegta atļauja darbībām ar bīstamajiem atkritumiem. Sākotnēji tīra eļļa ir dzidra, bet jau nokalpojusī – bieza, melna, pilna ar dažādiem bīstamiem savienojumiem. Uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmanto smēreļļas, ir jānoslēdz šāds līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu par lietoto eļļu savākšanu un utilizāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lietotu eļļu drīkst izmantot kurināšanai īpašās tam piemērotās, ar atbilstošiem filtriem aprīkotās ierīcēs – tā notiek, piemēram, cementa ražošanas rūpnīcā Brocēnos, kur paliek neliela daļa no Latvijā pārstrādei savāktajām smēreļļām. Lielākā daļa izstrādāto eļļu nogādā uz pārstrādi (Latvijai tuvākās vietas ir Lietuvā un Somijā), kur ir specializēti uzņēmumi, kas šos atkritumus sadala pa frakcijām un attīra, saražojot dīzeļdegvielu un citus naftas izstrādājumus, piemēram, eļļu dažādām ķēdēm – motorzāģiem u. tml.

Dedzina, apdraudot cilvēkus un vidi

Pastāv bažas par to, ka liela daļa šo bīstamo atkritumu tiek realizēti kā kurināmais materiāls. Par to liecina arī sludinājumu portālos pieejamā informācija – sludinājumos tiek piedāvāts iegādāties atražoto jeb lietoto smēreļļu, tā dēvēto "atrabotku". Daži sludinājumu autori pat gatavi paši apbraukāt Latviju, lai šīs eļļas uzpirktu. Nav grūti uzminēt, ka uz jautājumu, vai sludinājuma autoram ir licence bīstamo atkritumu savākšanai, apstiprinoša atbilde neseko.

Problēmu rada arī daļa autoservisu, kas rosās pelēkajā zonā – mazi uzņēmumi, kuri darbojas, piemēram, kādas privātmājas garāžā. Par tiem zina visi kaimiņi, tikai uzraugošās iestādes ne. Tāpēc šobrīd precīzi nevar aplēst, cik litru eļļas katras maiņas laikā rodas, cik no tiem ielej bīstamo atkritumu uzglabāšanas rezervuārā un cik nonāk sadedzināšanas iekārtās. Jāuzsver, ka bīstamo atkritumu sadedzināšanai ir vajadzīga speciāla atļauja un iekārta, tāpēc, visticamāk, daudzos gadījumos tiek pārkāpts likums. Sadedzinot smēreļļas apkures sistēmās, kas tam nav paredzētas, gaisā nonāk kaitīgās daļiņas. Sadegot kilogramam eļļas, rodas vidēji 2,58 kilogrami CO2 izmešu. Lietotās eļļas satur dažādus metālus, hloru, bromu, vieglos naftas produktus un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus.

Sadedzinot eļļas, šie piemaisījumi nonāk atmosfērā, bet, ja lietoto eļļu izlej vidē, piesārņojums nonāk gruntsūdeņos. Litrs nepareizi apsaimniekotas smēreļļas var piesārņot gandrīz miljonu litru saldūdens, turklāt puslitrs šādas eļļas var radīt uz ūdens virsmas plēvi aptuveni 4000 kvadrātmetru platībā.

"Lielākoties taču šīs ēkas, kuru apkurei izmanto nolietotās eļļas, atrodas apdzīvotās vietās. Ikdienā, redzot skursteni, no kura veļas melni dūmi, mēs nemaz tik bieži neaizdomājamies, kas tad tur sadeg. Bet vajadzētu! Rīgā, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums un līdz ar to arī vairāk autoservisu, būtu interesanti pavērot gaisa kvalitātes mērījumus – kāds ir piesārņojošo daļiņu sastāvs un kāda varētu būt to izcelsme. Vēlos aicināt arī pašvaldības aktīvāk iesaistīties dažādu ar vides piesārņojumu saistītu nelikumību novēršanā," rosina K. Zakulis.

Noteikumi ir, bet ievēroti netiek

Valsts vides dienests (VVD), kura pārziņā ir kontrolēt, kā tiek ievērotas likumu normas, apgalvo, ka vides inspektori informāciju par darbībām ar lietoto eļļu apsaimniekošanu no autoservisiem iegūst no statistikas pārskatiem par atkritumiem. Ja konkrētajam autoservisam izsniegtajā piesārņojošās darbības apliecinājumā šāda darbība ir norādīta, pēc pārskatu datiem tiek kontrolēti lietotās eļļas radītie un nodotie daudzumi. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 494 Atkritumu pārvadājumu uzskaites kārtība, piesārņojošās darbības rezultātā radušās lietotās eļļas jāuzskaita bīstamo atkritumu uzskaites žurnālā un par nodošanu atkritumu apsaimniekotājam jābūt APUS sistēmā reģistrētām reģistrācijas kartēm – pavadzīmēm. Tiktāl viss it kā ir skaidrs un kārtībā, taču statistika vēsta, ka diemžēl šie noteikumi ievēroti netiek.

K. Zakulis uzskata, ka noteikumiem ir jābūt stingrākiem un konkrētākiem, bet kontrolei – rūpīgākai. Iespējams, līdzēt varētu arī bargāki sodi. Patlaban VVD informācija vēsta, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu paredzēts naudas sods fiziskām personām no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām – no 280 līdz 2100 eiro. Taču, viņaprāt, uzsvaram vajadzētu būt uz sabiedrības izglītošanu un atbildības izjūtas veicināšanu. Galu galā, nepareizi apsaimniekojot atkritumus, mēs degradējam vidi ap sevi un nodarām lielu kaitējumu gan līdzcilvēku, gan paši savai veselībai. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena