Ornitologs, a/s Latvijas valsts meži vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis ir viens no pieredzējušākajiem mazo ērgļu un citu plēsīgo putnu pētniekiem Latvijā. Pie mums dzīvo viena piektā daļa pasaules mazo ērgļu populācijas, tāpēc esam it īpaši atbildīgi par šīs sugas saglabāšanu. Līdztekus pētniecības darbam Uģis savās mājās izveidojis arī savvaļas putnu rehabilitācijas staciju
Kā sākās jūsu aizraušanās ar plēsīgo putnu pētniecību?
Mācījos vēl vidusskolā, kad man radās iespēja palīdzēt ūdensputnu pētījumos tā laika profesionālajiem putnu pētniekiem no Bioloģijas institūta. Kad sāku domāt par savu turpmāko nākotni, profesors Jānis Vīksna, kurš bija mana promocijas darba vadītājs, ieteica pievērsties plēsīgo putnu pētniecībai, jo ūdensputni jau bija pietiekami daudz izpētīti. Tā sāku pētīt mazos ērgļus, jo tā bija maz pazīstama putnu suga. Ir divas ļoti līdzīgas sugas: mazais un vidējais ērglis. Vidējais ērglis ir Latvijas ornitofaunas sarakstā, bet viņš ir reti sastopams. Turklāt šīs abas sugas savstarpēji krustojas, dabā rodas hibrīdi, un tos no attāluma noteikt ir neiespējami.
Pirms astoņiem gadiem savās mājās Barkavas pagastā izveidojāt savvaļas putnu rehabilitācijas staciju. Kādi putni šo gadu laikā pie jums ir nonākuši?
Putnu stacijā uzņemu tikai tādus putnus, kuriem ir kaut neliela iespēja atgriezties savvaļā un kuri ir salīdzinoši viegli savainoti vai vienkārši novārguši badā. Tie galvenokārt ir plēsīgie putni: mazie ērgļi, jūras ērgļi, vistu vanagi, kādreiz kāds peļu klijāns vai zivju ērglis. Divas reizes ir bijuši arī melnie stārķi. Šogad pie manis nokļuva arī divi ūpji, kas bija izšķīlušies kaut kur Rīgas nomalē. Ūpis ir viena no retākajām pūču sugām Latvijā. Ūpjiem ir divas populācijas daļas. Viena tipiska savvaļas populācija, kas ligzdo mežos, netālu no ezeriem, kur ir pietiekami liela ūdensputnu daudzveidība, jo tā ir barības bāze. Un otra ūpju populācijas daļa ir ar cilvēku vidi saistīta. Piemēram, Rīgas pilsēta, nomale, kur ir atkritumi, izgāztuves, līdz ar to arī piemērota vieta dažādu barības dzīvnieku ieguvei. Šie divi ūpji acīmredzot bija no Rīgas apkārtnes, jo tos atrada novārgušus Rīgas pilsētas teritorijā. Putnu novietnē Drauga spārns tie kādu mēnesi bija dzīvojuši un atlabuši. Man savukārt tos vajadzēja palaist savvaļā. Pirms to izdarīju, pie manis atbrauca kolēģis no Igaunijas un katram ūpim uzlika satelītraidītājus, kas tagad ļauj noteikt, kur tie atrodas. Un viens no ūpjiem aizvakar bija atgriezies manā pagalmā!
Pateicoties jūsu iniciatīvai, jau daudzus gadus mazo ērgļu ligzdās tiek ievietotas vebkameras, kas ļauj ikvienam vērot viņu ikdienu. Kādi ir bijuši interesantākie atklājumi, veicot šo putnu monitoringu?
2008. gadā, kad pirmo reizi uzsāku šo pētniecisko projektu, strādāju Teiču dabas rezervāta administrācijā. Tagad mazo ērgļu monitoringu turpinu veikt a/s Latvijas valsts meži ietvaros. Lai arī diplomdarbu rakstīju par mazo ērgli, arī disertāciju aizstāvēju par šo sugu, vienalga palika daudz nezināmo. Tajā skaitā, ko mazais ērglis ēd, kāda ir viņu barības bāze. Bija zināms, ka mazais ērglis ķer peļveidīgos grauzējus, lauku strupastes, vardes, bet mani interesēja, kādās proporcijās. To mēs arī noskaidrojām. Šie rezultāti šogad ir apkopoti starptautiskā publikācijā, kas tapusi kopā ar Latvijas Universitātes profesoru Aināru Auniņu. Tagad esam ieguvuši arī daudz precīzāku informāciju par mazo ērgļu atlidošanas laiku, kā arī līdz šim mums bija priekšstats, ka jūlija beigās visi mazie ērglēni no ligzdām ir ārā, bet patiesībā jaunie putnēni no ligzdām izlido kādas desmit dienas vēlāk. To bija būtiski noskaidrot, lai labāk plānotu sugas aizsardzību.
Vēl ir interesanta informācija par dabiskajiem ienaidniekiem. Pastāv priekšstats – ja ir putns, tad ir ola, ja mazulis, tad visi laimīgi. Patiesība ir daudz skaudrāka. Tikai retajam no jaunajiem putniem izdodas izdzīvot. Noteikti daļa pat nepiedzīvo šķilšanās brīdi, jo izrādās, ka viens no olu postītājiem ir dižraibais dzenis. Latvijā ir vairākas dzeņu sugas, bet tieši šīs dzeņu sugas pārstāvji, kad mazo ērgļu mātītes uz brīdi pamet ligzdu, intereses pēc paknābā olas. Arī mātītes un tēviņu loma barības piegādē līdz šim nebija izpētīta.
Kāds šis gads ir bijis mazajam ērglim?
Apkopojot informāciju no sešiem mazo ērgļu monitoringa parauglaukumiem, jāteic, ka šis gads ir bijis ļoti labs. Tikai vienā parauglaukumā ligzdošanas sekmes bija sliktākas par konkrētā parauglaukuma vidējo rādītāju. Pārējos laukumos tās bija vidējas vai virs vidējā. Tas ir tāds priecīgs notikums, jo dabā jau nekas nav nemainīgs. Viss notiek cikliski. Svarīgi ir zināt, kāda ir tendence. Lai arī mazais ērglis ir visbiežāk sastopamā putnu suga no visām sešām ērgļu sugām Latvijā un šī suga mērāma līdz 4500 pāriem, tas nenozīmē, ka tā nav apdraudēta, jo bija laiks, kad šo putnu bija vairāk. Mazie ērgļi, neraugoties uz ievērojamo skaitu, ir jāsargā, jo intensīvāka ir kļuvusi gan mežsaimniecība, gan lauksaimniecība. Tie ir tie būtiskākie faktori, kas ietekmē konkrēto sugu. Mežsaimniecība ietekmē ligzdošanas biotopus, bet lauksaimniecība – barošanās biotopus. Manuprāt, būtiskākais ietekmējošais faktors ir tieši lauksaimniecība. Līdz ar to izrietošā barības pieejamība. Gan vardes, gan peļveidīgie grauzēji dzīvo ekstensīvi apsaimniekotā ainavā. Tas nenozīmē, ka nevienā kvadrātmetrā nav labi audzēt labību vai rapsi, bet visam jābūt līdzsvarā. Ja līdzsvars tiek sasniegts, tad mazais ērglis ir pietiekami pielāgoties spējīga suga. Var būt ļoti labs mežs ligzdu būvei, bet, ja līdz horizontam būs rapšu lauki, tad tas labais mežs neko nelīdzēs. Un otrādi – ja ir labi barošanās biotopi, tad mazais ērglis atradīs, kur uzbūvēt ligzdu, arī ne tik šķietami kvalitatīvā mežā.
Šogad jūs atklājāt arī jaunu retas ķērpju sugas atradni. Kā tas atgadījās?
Tas bija ļoti amizanti un ilgi paliks atmiņā. Es laidos alpīnistu sistēmā no mazo ērgļu ligzdas un 15 metru augstumā ieraudzīju uz koka stumbra ķērpi. Nofiksēju savu virvi, safotografēju un izsūtīju ķērpju speciālistiem. Turpat, vēl kokā esot, saņēmu atbildi, ka tā tiešām ir reta ķērpju suga. No zemes es to nebūtu pamanījis. Dabā ir tik daudz interesantu lietu, ko pētīt!