Kā sākās aizraušanās ar šo mākslas veidu? Kāpēc metāls un kāpēc – mākslā?
Šī stāsta aizsākums meklējams manā bērnībā. Tad jau no sešu gadu vecuma sāku iepazīt pirmos mopēdus. Tēva autodarbnīcā vēlāk mācījos kustīgo tehniku labot, krāsot, strādāt ar metālu. Pusaudža gados parādījās arī formas izjūta. Tajā laikā sāku strādāt pie pirmā sava custom jeb paša veidotā motocikla: vienu motociklu divu gadu garumā pa vakariem pakāpeniski izveidoju, dodot tam dumpiniecisko vārdu Bychara. Par paveikto darbu no apkārtējiem saņēmu sajūsminātas atsauksmes, un drīz vien tapa nākamais individuāli veidotais motocikls.
Skolas gados biju īstens huligāns tādā nozīmē, ka man bija grūti piespiesties mācīties skolā. Man nepatika mācīties, bet patika strādāt. Līdz ar to visu, ko apguvu, iemācījos kopā ar savu tēvu, kurš man radīja izpratni par darba tikumu un atbildību par to. Pakāpeniski iegūstot meistarību šajā jomā, parādījās arī interese par mākslu. Sāku nevajadzīgu detaļu kaudzēs saskatīt formas un to iespēju pārtapt citās lietās. Par pirmo savu metāla detaļu skulptūru varu uzskatīt darbu Nacho. Šajā nederīgo detaļu kaudzē saskatīju vērša formas un izlēmu izveidot šo darbu. Starp citu, arī pats esmu dzimis Vērša gadā – līdz ar to jau šim pirmajam darbam ir tieša sasaiste ar manu dzīvesstāstu.
Cik svarīgs ir vides aspekts: vai, radot darbus, ir svarīga apziņa, ka šķietami nederīgajām lietām piešķirat otro dzīvi?
Lai arī tas, ka darbi top no šķietami vairs nederīgām detaļām, nav galvenais manu mākslas darbu izveides pamatojums, filosofiski man tas ir svarīgi.
Šī otrā dzīve, ko uzsāk detaļas, kuras savulaik pildījušas kādu svarīgu funkciju konkrētā tehnikas ierīcē un jau nokalpojušas savu pienākumu, tagad var atpūsties, vienlaikus priecējot citus kā mākslas darbi. Dzīve turpinās.
Pirms vairākiem gadiem Preiļu leļļu māksliniece Vladlena uzaicināja mani piedalīties Starptautiskajā autorleļļu festivālā, kas vasarās notiek Preiļos, radot tam autordarbu tematiskai leļļu izstādei. Festivālā pulcējās vairāk nekā trīsdesmit leļļu meistaru no desmit pasaules valstīm. Jau pirmajā dalības gadā guvu atzinību kā viens no labākajiem darbu autoriem, kas kalpoja par labu iedvesmu tālākam darbam un par apziņu, ka cilvēkus pārsteidz un aizrauj tehnika, kurā strādāju.
Vai arī galerijas telpām ir savs stāsts?
Kādu brīdi vēlāk telpas, kurās pašreiz atrodas jaunatvērtā galerija, nonāca pārdošanā. Nolēmu tās iegādāties, bet vēl bez konkrētas idejas, ko tur iesākšu. Tam sekoja trīs gadu darbs pie interjera, kas ieturēts stilistiski līdzīgi maniem darbiem, līdz mirklim šī gada pavasarī, kad vēra durvis jau mana galerija, kas kalpo arī par atraktīvu tūrisma objektu manā dzimtajā pilsētā, kur visu dzīvi esmu dzīvojis un vēlos to darīt arī turpmāk.
Mākslas galerija ir arī mana otrā dzīve paralēli ikdienas darbam autodarbnīcā. Turklāt katram darbam ir savs nosaukums, un tas kaut ko vēsta par mani pašu. Ja ir darbs ar nosaukumu Likums, tad tas simbolizē manu attieksmi pret to. Ja ir darbs ar rokgrupu, tas norāda uz manām simpātijām pret šo mūzikas žanru.
Cik lielās proporcijās tie top no jaunām detaļām un cik no tām, kas jau savu īsto dzīvi nokalpojušas, braucot kā auto un moto elementi?
Daļa bija sakrāta daudzu gadu garumā, strādājot ar tēvu viņa autodarbnīcā. Citas detaļas man veda un atdāvināja, jo zināja par manu aizraušanos. Kāda daļa ir arī iegādāta, piemēram, galerijas interjera izveidei man tomēr nācās nopirkt piecpadsmit dzinējus, kuri vairs nekalpoja automašīnām, jo bija nesalabojami, lai īstenotu idejas, kas bija paredzētas.
Paziņas, padzirdot par galerijas tapšanu, uzdāvināja restaurācijai arī divus motociklus. Īpaši patīkami dāvanā bija saņemt tādu pašu mazu mini mopēdu, ar kuru savulaik pusaudža gados aizsāku šo aizraušanos un ko man, sadalītu detaļās, somā reiz bija uzdāvinājis tētis. Nu šī dāvana ir viens no jaunajiem uzdevumiem – piešķirt jaunu elpu mopēdam, restaurējot to. Galerijā līdzās mākslas darbiem apskatāmi arī manis veidotie un restaurētie motocikli, ar ko visa aizraušanās sākās.
Bieži cilvēki garāžās, uz balkoniem vai pagrabos krāj lietas, kas tagad nav vajadzīgas, bet noteikti kaut kad noderēs. Ko iesākt ar metāla detaļām pašiem mājās?
Var radīt jebko, ja ir iedvesma un mazliet prasmju. Jau tagad redzam, ka apmeklētāji grib ne tikai redzēt pašus mākslas darbus, bet arī ielūkoties to tapšanas procesā. Domāsim, kā to ļaut piedzīvot, vienlaikus apgūstot pašiem kādas noderīgas prasmes darbā ar metālu.
latgaliete