Stilīgi un glauni namiņi, kurus reklamē slavenības sociālajos tīklos, pirtiņas, kas gozējas dizaina žurnālu lapās nevis iedarbīgu rituālu, bet gan ekstravagantas arhitektūras dēļ! Visu gribas redzēt un pārbaudīt dzīvē, un iestājas drusku tāds kā pagurums, kad saprotu, ka "jāredz" mapīte Facebook saglabāto ziņu listē pildās straujāk nekā iespējas tur visur nokļūt dzīvē.
Un tad vēl neskartie mežu biezokņi, purvi un jūras mala, varbūt labāk sekot zvēru taciņai, mazliet apmaldīties, saēsties mellenes melnu muti un nakšņot teltī, klausoties nakts trokšņos? Salīt līdz pēdējai vīlītei siltā vasaras negaisā – to sajūtu es nemaz vairs neatceros, kad pēdējo reizi kas tāds notika – pirms pāris gadiem pārgājienā gar jūru, kad kopā ar pāris citām dalībniecēm no pērkona slēpāmies pamestā vistu nojumē? Pēc tādiem piedzīvojumiem karsta zāļu tēja garšo fantastiski labi un uz ugunskura vārīta zupa liekas vienkārši dievīga!
Pārgājienam varat plānot maršrutu ģimenes lokā vai divvientulībā, vai pievienoties kādai no organizētajām grupām – tagad jau atkal drīkst! Tik interesanti, kādus cilvēkus nākas sastapt!
Gribas ogot un sēņot, un makšķerēt rīta agrumā, noķert to lielo zivi, kad rītausma vēl tik tikko nojaušami kliedē miglu virs ezera… Kad biju maza, tētis vasarās bieži devās makšķerēt un cēlās vēl tumsiņā. Bērnībā man bija alerģija no zivīm, nedrīkstēju apēst ne kumosiņu, varbūt tagad, pieaugušā vecumā, svaigi cepts pašu rokām noķerts loms liekas viena no izcilākajām delikatesēm.
Un, tā domājot, tomēr liekas, ka šī ir nevis dabas izziņa, bet patērēšana, jo ko es varu dot pretī? Tāpēc nedrīkst aizmirst savas izvēles veikt, saudzīgi un ilgtspējīgi izturoties gan pret to, kas tiešā veidā paliek aiz manis dabā, gan ikdienā – tā ir gan atkritumu šķirošana, gan iepirkšanās, vērtējot, no kurienes produkts ir nācis, kā tas iesaiņots, cik tālu ceļu mērojis, kā audzēts. Ko es patērēju sava dzīvesveida komfortam? Jautājumus par videi draudzīgu dzīvošanu nevar skatīt atrauti no citām dzīves nozarēm, jo viss ir saistīts un visas izvēles galu galā sākas galvā. Sakārtojot ikdienas ritmu, sabalansējot laiku, kas veltīts darbam un kas – atpūtai, sakārtojas arī daudzi citi jautājumi. Kad esmu nogurusi, pārstrādājusies, skrienoša no viena punkta uz otru, daudz grūtāk ir izdarīt ilgtspējīgas un apzinātas izvēles. Tad paķeras tas, kas pirmais trāpās pa rokai.
Tāpēc svarīgi ir noformulēt prioritātes un principus un pie tiem turēties. Atpūsties un sajust, kas ir svarīgākais, tīkamākais, nepieciešamākais. Doties dabā, jo tur vislabāk var sajust sevi un īsto laika plūdumu. Bet, runājot par praktisko pusi, paņemiet līdzi maisiņu (vēlams auduma), kur salasīt ne tikai dabas veltes, bet arī atkritumus, ko ieraugāt dabā, tas ir mazākais, ko katrs var darīt!