Kādi bija satraucošākie secinājumi, analizējot zobu pastu sastāvu?
Kādā brīdī pievērsos holistiskai zobu kopšanai, kura sakņojas domā, ka zobs nav svešķermenis cilvēka organismā, bet gan ar nervu sistēmu saistīts elements. Līdz ar to zobam piemīt spēja pašam sevi atjaunot, izdaloties noteiktam sekrētam, kas rūpējas par zobu veselību. Taču tās ķimikālijas, kuras mūsdienās ikdienā nonāk cilvēka mutē ar pārtiku vai ar ierastajām zobu pastām, kavē šī sekrēta izdalīšanos un traucē tam notikt.
Ja iedziļinās zobu pastu sastāvā, nenoliegšu, paliek baisi. Piemēram, zobu pastu sastāvā esošās putojošās vielas, ko var atpazīt pēc saīsinājuma SLS, savulaik tika radītas mašīnu motoru tīrīšanai, bet pēcāk tās pārņēma arī kosmētikas industrija. Tīrot zobus, pavisam noteikti var iztikt bez šīs putojošās vielas. Īpaši, paturot prātā, ka mute savā ziņā ir liels gļotādas laukums, kur viss ātri uzsūcas cilvēka asinīs. Tāpat diskutabls jautājums ir par fluora klātbūtni zobu pastās un par citu vielu lietderību to sastāvā.
Lai no šīm nevēlamajām ķimikālijām un citām liekām sastāvdaļām izvairītos, pats radīju zobu pulveri, kura sastāvā ir tikai četras dabīgas izcelsmes sastāvdaļas, kas nodrošina zobu kopšanas pamatvajadzības. Tā kā pulveris ir sausā veidā, arī tas ļauj iztikt bez papildu konservantiem un speciāliem iepakojumiem.
Kādas ir jaunradītā pulvera sastāvdaļas, un kāds ir to ceļš līdz Latvijai?
Lai arī sākotnēji biju iecerējis iegūt visas sastāvdaļas tepat, Latvijā, tas tomēr neizdevās. Taču visas sastāvdaļas uz Latviju atceļo no uzticamiem ražotājiem Eiropā. No Anglijas pienāk kaolīns jeb baltie māli abrazīvai funkcijai, tas ir viegli pulējošs, uzsūc toksīnus, kuri nonākuši mutes dobumā. No bērza cukuriem iegūts ksilīts, kas rūpējas par skābuma līmeni un kas atrodams augļos, dārzeņos, arī lapukokos. No Vācijas nācis kalcija karbonāts, kas ir abrazīva, tīroša viela zobakmens un aplikuma noņemšanai. Antibakteriālais, viegli anestezējošais un svaigumu nodrošinošais mentols, ko iegūst, nevis sintezējot, bet eļļu pārveidojot kristālos, – no Islandes. Katrai no dabas nākušajai sastāvdaļai ir sava funkcija, un zobu pulverī nav nekā lieka.
Kā atšķiras zobu pulvera lietošana no ierastās zobu pastas?
Lai tīrītu zobus ar pulveri, tas jāieber kādā traukā, jāsamitrina zobu birste, jāiemērc tā pulverī un tad jātīra zobi, kā ierasts. Sākumā zobu pulvera lietotājus pārsteidz putojošās sastāvdaļas neesamība, taču ļoti ātri šis ieradums tiek aizmirsts, jo pēc zobu pulvera lietošanas ir līdzīga sajūta kā pēc zobu higiēnista apmeklējuma. Viens iepakojums ir paredzēts aptuveni pusotram mēnesim, bet daži lietotāji iztiek pat četrus līdz piecus mēnešus.
No jaunā produkta zobu pulvera izmēģinātājiem pie mums atgriežas ap 70% cilvēku. Viņi atzīst, ka ir sajūsmā par tīro un gludo zobu efektu, nereti piebilst, ka līdzšinējo zobu pastu vairs pat nespēj izmantot. Daļu uzrunā tieši dabīgais un drošais sastāvs, savukārt citiem svarīgs ir iepakojuma aspekts.
Kā produkta izveidē palīdzēja zināšanas industriālā dizaina jomā?
Studijās Nīderlandē Eindhovenas Dizaina akadēmijā mums mācīja, kā risināt problēmas un kā skatīties uz lietām un procesiem. Tā arī, nobriestot idejai par zobu pulveri, bez priekšzināšanām šai nozarē un sadarbībā ar ķīmiķi un zobārstniecības speciālistiem nonācu pie savas zobu pulvera receptes. Zināšanas, ko sniedza studijas, ne tikai ļāva izprast, kā pasaulē notiek ražošanas procesi, bet arī palīdzēja saprast, kur meklēt informāciju, kā uz to reaģēt, kā kritiski izvērtēt informāciju.
Kas bija svarīgākais produkta iepakojuma izveidē?
Vēlējos, lai pēc produkta izlietošanas ir pēc iespējas mazāka iepakojuma ietekme uz vidi. Lielākoties zobu tīrīšanas produkti ir plastmasas iepakojumos, pat bioplastmasa nav risinājums, jo tā sadalās tikai industriāli nodrošinātos apstākļos, nevis paša kompostā, tā aizvien patērējot daudz resursu.
Lai arī stikla iepakojums ir teju mūžīgs, tomēr tā ražošanai arī karsē milzīgas krāsnis, kuras lielākoties kurina ar akmeņoglēm.Turklāt burciņai nepieciešams arī korķis un blīvīte, kas padara šo iepakojumu jau sarežģītāku un vienā iepakojumā apvieno jau trīs dažādus materiālus.
Vispiemērotākais materiāls bija celuloze jeb papīrs, jo tas ir kompostējams mājas apstākļos samērā īsā laika posmā. Ar Monk Island radīto iepakojumu veicu uzskatāmu eksperimentu paša piemājas komposta kaudzē un novēroju, ka pēc 85 dienām tas bija pilnībā sadalījies.
Jāatzīst, ka pats neesmu totāls bezatkritumu dzīvesveida īstenotājs, taču, ja man ir izvēles iespēja, noteikti izvēlos to produktu, kuram ir mazāka ietekme uz vidi. Respektīvi, izvēlos alternatīvu. Ja mēs gribam palīdzēt risināt globālas problēmas pasaulē, mums ir jāizvēlas produkti, kuri atstāj pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi, savukārt uzņēmējiem jāsaprot, ka tieši viņu rokās ir spēja radīt produktus ne tikai peļņai, bet arī risināt samilzušās vides problēmas pasaulē.