Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 17. aprīlis
Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Neveicas ar atkritumu apsaimniekošanu

Nespējam sasniegt izvirzītos mērķus, ar steigu jāveic sistēmas uzlabojumi.

Šovasar vairākas Eiropas valstis, tajā skaitā Latvija, saņēma brīdinājumu no Eiropas Komisijas par savu nespēju veicināt atkritumu pārstrādi un sasniegt ES kopējos atkritumu pārstrādes mērķus. Pārejai uz aprites ekonomiku ir izvirzīti vairāki mērķi: līdz 2025. gadam visām dalībvalstīm 55% no sadzīves atkritumiem sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādei un 65% no iepakojuma pārstrādāt. Eiropas kopīgais nospraustais mērķis nosaka, ka 2035. gadā poligonos varēs apglabāt vien 10% no sadzīves atkritumu apjoma. Vai Latvijai ir reāli to sasniegt?

Viens no risinājumiem ‒ veicināt kompostēšanu

Ja iepakojuma pārstrādes mērķi Latvijai vēl ir cerība sasniegt, tad daudz bēdīgāk ir ar atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Lai gan atkritumu apglabāšana poligonos pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies (no 64,3% 2016. gadā līdz 52,8% 2020. gadā), Latvijā joprojām ļoti liels atkritumu daudzums tiek apglabāts poligonos, uzsver biedrības Zero Waste Latvija valdes locekle Maija Krastiņa.

"Potenciāli šāds brīdinājums draud ar sodanaudām attiecīgajai valstij. Latvija pašlaik izturas diezgan vieglprātīgi – it kā mēs būtu ļoti bagāti. Jau šobrīd Latvija maksā 15 miljonus Eiropas budžetā par nepārstrādāto plastmasu – tā vietā, lai šos līdzekļus novirzītu sistēmas sakārtošanai. Tā nefunkcionē un nemotivē atkritumu aprites sistēmas dalībniekus, sākot no dažādu produktu ražotājiem, iedzīvotājiem līdz pat apsaimniekotājiem, ne samazināt atkritumu apjomu, ne veicināt to pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu," teic Maija Krastiņa.

Bioloģiskie atkritumi ir līdz pat 40% no mūsu atkritumiem. Ņemot vērā šo apjomu, bioloģisko atkritumu šķirošana ļautu ievērojami pietuvoties Eiropas valstu kopīgi nospraustajiem mērķiem. "Diemžēl bioloģisko atkritumu šķirošanas veicināšana Latvijā ir milzīgs klupšanas akmens. Valsts līmenī ir bezjēdzīgi, īpaši reģionos, mēģināt iedzīvināt dārgu un tehniski sarežģītu bioloģisko atkritumu vākšanu, ja cilvēki var taisīt kompostu, un daudzi to jau arī dara. Vai tā būtu Brisele, Parīze vai vēl kāda no lielajām Eiropas pilsētām, iedzīvotājiem ir iespējas kompostēt arī daudzdzīvokļu mājās. Latvijā patlaban tam nav nekāda regulējuma, un, ja cilvēki vēlas to darīt, sanāk, ka tas ir teju vai nelegāli. Līdz šim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pie risinājumiem strādā ļoti kūtri, arī sabiedrībā, iespējams, pastāv daudz aizspriedumu par kompostu. Bioatkritumu šķirošana ir arī salīdzinoši dārga, un augstais tarifs nemotivē iedzīvotājus to veikt," secina Krastiņa.

Ministrija vēl pēta un vērtē

Biedrība Zero Waste Latvija ir vairākkārt aicinājusi ievērojami pazemināt bioloģisko atkritumu tarifu, lai veicinātu to dalītu vākšanu, arī mudinājusi iedzīvināt kompostēšanu gan Rīgā, gan reģionos. Līdz šim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir koncentrējusies uz industriālo kompostu lielās instalācijās, individuālās komposta kastes ignorējot un mazizmēra kolektīvo kompostu praktiski aizliedzot. VARAM Komunikācijas nodaļas pārstāvji Dabas Dienai pauda, ka nepiekrīt Zero Waste Latvija viedoklim. VARAM skaidro, ka Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā paredz, ka maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 60% apmērā pašreizējo 80% vietā. Likumā noteikts, ka līdz 2023. gada 31. decembrim pašvaldība un tās izvēlētais sadzīves atkritumu apsaimniekotājs veic grozījumus līgumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecībā uz nešķiroto sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu maksas apmēru. VARAM norāda, ka bioloģisko noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietas, kuras uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes ierīko fiziskā persona, tās mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai ir atļautas. Attiecībā uz mazizmēra kolektīvo kompostu normatīvo aktu projektu izstrādes un saskaņošanas procesā notikušas atkārtotas diskusijas, un VARAM plāno atgriezties pie minētā jautājuma, tomēr, ievērojot diskusijās izskanējušos viedokļus, nepieciešams rūpīgi izvērtēt visus aspektus, tajā skaitā šādu iekārtu izvietošanas iespējas (piemēram, ievērojot zemes piederību) un sabiedrības spēju to īstenot. Tas nozīmē, ka papildus jāveic iedzīvotāju izglītošana un informēšana. "Šeit savu ieguldījumu var sniegt arī biedrība Zero Waste Latvija," norāda VARAM.

Pašvaldību iniciatīvām nozīmīga loma

Ne tikai VARAM, bet arī pašvaldībām ir iespējams veicināt atkritumu šķirošanas un to apjoma samazināšanas pasākumus. Piemēram, Rīgas dome ir sagatavojusi izmaiņas saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā. Paredzēts veicināt dalīti vākto atkritumu šķirošanu un ieviest obligātus bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) konteinerus pie daudzdzīvokļu mājām. Patlaban bioloģiskie atkritumi veido vien 2% no visiem sašķirotajiem atkritumiem. Par iecerētajām izmaiņām rīdzinieki aicināti līdz 14. augustam paust viedokli pašvaldības mājaslapā. Pēc sniegto viedokļu apkopošanas un izvērtēšanas noteikumu projekts tiks vērtēts Mājokļu un vides komitejas sēdē.

VARAM ieskatā, izstrādājot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, tiks papildus izvērtētas nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras jaudas, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi. VARAM norāda uz būtisko pašvaldību iesaisti atkritumu apsaimniekošanā, lai varētu izpildīt noteiktos mērķus. Saskaņā ar plānu līdz 2023. gada beigām Latvija pāries no desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, lai varētu efektīvāk īstenot noteiktos mērķus.

Vienlaikus jāņem vērā, ka atkritumu apsaimniekošanā ir iesaistīta visa sabiedrība un katrai mērķgrupai ir savi uzdevumi un loma sistēmas attīstībā un pilnveidē.

Maija Krastiņa teic, ka, viņasprāt, vispirms atkritumu apsaimniekošanas sistēmai jābūt tik vienkāršai, lai to varētu lietot teju vai automātiski, nepētot, vai iepakojums ir šķirojams un pārstrādājams, lai biokonteineri būru pieejami uz katra stūra un komposts – katrā pagalmā. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena