Eiropas Savienības vides kvalitātes programma
Eiropā LIFE programma – Eiropas Komisijas (EK) finanšu instruments vides kvalitātes un klimata pārmaiņu inovatīvu un ilgtspējīgu uzlabojumu veikšanai – darbojas jau kopš 1992. gada, un tās galvenais mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) vides un klimata politikas īstenošanu, attīstību un aktualizēšanu, piešķirot līdzfinansējumu projektiem, kas atbilst LIFE programmas mērķiem. Uz programmu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES Nr. 1293/2013) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi. Programmas nosaukums LIFE ir saīsinājums no franču valodas L’Instrument Financier pour l’Environnement, kas latviski nozīmē – finanšu instruments videi.
Ar LIFE finansējumu Latvijā šobrīd tiek realizēti 14 projekti, bet kopš 2000. gada Latvija veiksmīgi pieteikusi 48 projektus, piesaistot vairāk nekā 32 miljonus eiro LIFE līdzfinansējuma. No iesniegtajiem projektiem 29 veltīti dabai, 15 – videi un trīs – klimata pārmaiņām.
Ir divas LIFE apakšprogrammas: Vides apakšprogramma, kuras galvenās prioritātes ir vide un resursu efektivitāte, daba un bioloģiskā daudzveidība, kā arī vides pārvaldība un informācija. Tāpat arī Klimata pasākumu apakšprogramma, kuras galvenās prioritātes ir klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un klimata pārvaldība un informācija.
Jāpamato nepieciešamība un ilgtspēja
Projektu pieteikumus var iesniegt jebkura juridiska persona, kas reģistrēta ES. Projekta pieteikumi jāiesniedz LIFE programmas e-proposal tiešsaistes formā, bet apakšprogrammas, to vadlīnijas, kritēriji un cita nepieciešamā informācija ir pieejama programmas interneta vietnē. Aktīvas projektu pieteicējas bijušas vides nevalstiskās organizācijas: Latvijas Dabas fonds, Baltijas Vides forums – Latvija u. c. Projektu iesniedzēju vidū ir arī vairākas pašvaldības un augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils Universitāte.
Katrs projekts tiek vērtēts pēc septiņiem kritērijiem, no kuriem pieci ir kopīgi visiem projektiem, bet divi atšķiras atkarībā no apakšprogrammas, kurā projekts iesniegts. "Ļoti svarīgi ir pirmie divi kritēriji: tehniskā un finansiālā kvalitāte un saskaņotība, kas norāda uz to, vai projekts izplānots loģiski un saprātīgi, vai ieplānotais budžets atbilst veicamajām darbībām, vai darbības atbilst izvirzītajiem mērķiem. Tāpat svarīgi ir ievērot ES pievienotās vērtības kritērijus, kas atšķiras atkarībā no apakšprogrammas – tajos projektam jādemonstrē atbilstība LIFE programmas mērķiem un prioritātēm, tiek vērtēts projekta paredzamais ieguldījums problēmu risinājumā un ES rīcībpolitikas īstenošanā," skaidro Jānis Vēbers, LIFE Atbalsta vienības Latvijā vadītājs. Tiek vērtēta arī projektu ilgtspēja, nepieciešamība, daudzpusība un plašāka ietekme uz citām, netieši saistītām jomām. Veiksmīgiem projektiem piemīt potenciāls tikt turpinātiem vai nu tajā pašā, vai kādā saistītā jomā, to radītās metodes vai produkti var tikt izmantoti ārpus projekta.
"Protams, tas nav viss, kas tiek ņemts vērā, vērtējot projektu pieteikumus, process ir garš un sarežģīts, un projektus vērtē kompetenti speciālisti, lai rezultātā finansējumu saņemtu paši labākie projekti. Pieteikumu vērtēšanas vadlīnijās ir plašāka informācija, taču aicinām interesentus vērsties ar idejām un jautājumiem LIFE Atbalsta vienībā, kas palīdzēs izskaidrot vērtēšanas kritērijus konkrēta projekta kontekstā," piebilst Vēbers.
Iedzīvotāju interese pieaug
Šogad EK līdzfinansējums LIFE projektiem bija 60% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, taču zināms, ka 2018. gadā šis atbalsts būs 55%. Dabas un bioloģiskās daudzveidības projektiem, kuru mērķis ir prioritāro sugu un biotopu saglabāšana, pieejams finansējums līdz pat 75% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Vides apakšprogrammas prioritātes atrodamas LIFE Daudzgadu darba programmā, savukārt Klimata pasākumu apakšprogrammas prioritātes tiek pielāgotas katrā uzsaukumā.
Jāņem vērā, ka ar nākamo, 2018. gadu spēkā stāsies jauna Daudzgadu darba programma, kas tiks balstīta uz esošo, taču tiks pielāgota, lai padarītu LIFE programmu vēl efektīvāku un ņemtu vērā mainīgas prioritātes ES rīcībpolitikā.
2016. gada sākumā par LIFE zināja samērā šaurs interesentu loks, kam jau iepriekš bijusi pieredze darbā ar programmu. Šogad, lielā mērā pateicoties tieši CAP LIFE LAT projekta darbībai, gan izpratne par programmu, gan atsaucība ir uzlabojusies. To rāda Eiropas Komisijā iesniegto projektu skaits, kas no sešiem projektiem 2016. gadā ir sasniedzis 19 projektus 2017. gadā.
"Viena no galvenajām CAP LIFE LAT projekta funkcijām ir veicināt informētību un izpratni gan potenciālajos projektu iesniedzējos, gan sabiedrībā kopumā par LIFE programmu, un šī mērķa sasniegšanai projekta ietvaros izveidota LIFE Atbalsta vienība. Cenšamies skaidrot programmas būtību, mērķus un iespējas arī tādām auditorijām, kas līdz šim nebija pat dzirdējušas par programmu, kas ir salīdzinoši sarežģīta, iesācējam projektu uzrakstīt nav viegli, un tas reizēm attur cilvēkus no lielisku ideju īstenošanas, pat ja viņi ir par programmu dzirdējuši. LIFE Atbalsta vienība šādos gadījumos ir labs resurss, jo palīdzam saprast vadlīnijas, pareizi izplānot aktivitātes un neaizmirst svarīgas detaļas," skaidro Vēbers.
Īpašas uzmanības vērti:
2016. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija uzsāka LIFE finansētu projektu Kapacitātes palielināšana LIFE programmas ieviešanai Latvijā (CAP LIFE LAT). Šī projekta ietvaros 2016. gada novembrī notika ievērojamāko Latvijā īstenoto LIFE programmas projektu un īstenotāju apbalvošanas ceremonija, kurā tika apbalvoti projekti un to iesniedzēji, kuri kā īpaši izceļami citu vidū.
Par valstiski nozīmīgāko projektu tika atzīts Lauku ceļotāja īstenotais projekts par Zaļo sertifikātu. Tas aizvien tiek piešķirts lauku tūrismu saimniecībās, kas ievēro zaļās saimniekošanas principus, saudzējot resursus, veidojot videi un vietējai kopienai draudzīgu tūrisma piedāvājumu.
Balvu nominācijā Teritoriāli apjomīgākais projekts saņēma nodibinājums Latvijas Dabas fonds, 16 dažādās norises vietās īstenojot projektu Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai.
Balvu nominācijā Inovatīvākais projekts saņēma Dabas aizsardzības pārvalde par projektiem Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā, Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana un Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā.