Daba pamazām kļūst mierīgāka un gatavojas ziemas atpūtai, tomēr mūsu ģimenē septembris ir tāds kā mini Jaunais gads, un ne tikai tāpēc, ka skolēni atgriežas skolas solos. Rudens nozīmē pārmaiņas, tas nāk ar jaunu enerģiju un jaunu apņemšanos solījumiem, bet vienlaikus prasās norisēs vairāk iedziļināties, izjust tās niansētāk, pieslēgt vairāk maņas, ne tikai skriet uz mērķi. Rudenī kā nevienā citā gadalaikā gribas iet dabā, varbūt tāpēc, ka tieši rudenī sastopami vislielākie dabas kontrasti. Un tieši rudenī gribas aiziet pastaigāt uz purvu.
Mierīgai atpūtai – vairāku dienu maršruts
Rudenī man braši sevi piesaka arī kaut kāds pirmatnējais vācēja – meklētāja instinkts, un nevar taču nesēņot vai neogot, pat pilsētas parkā vismaz kāds kastanis jāpaceļ. Tāpēc dabā iešanas maršrutos jauši vai nejauši ieplānojas paņemt līdzi arī kādu tukšu groziņu. Mūsu ģimenē pat divgadniece zina, ka jābrauc uz mežu lasīt sēnes un skābās brūklenes var saēsties saujām.
Lai kārtīgi izbaudītu rudens priekus, dabā jādodas vismaz uz divām dienām. Ja vēl pirms pāris gadiem septembrī es mierīgu prātu nakšņotu teltī, tad pēdējā laikā gribas siltumu un ērtu gultiņu, tāpēc pirms došanās ceļā savlaicīgi jārezervē naktsmītne. Kaut rudens pusē atpūtnieku vairs nav tik daudz kā vasarā, tomēr drošāk, ja zini, ka vakarā pēc aktīvas dienas mežā tevi sagaida silts namiņš, un, ja vēl ar izkurinātu pirtiņu, tad gandrīz droši var teikt, ka atpūta būs izdevusies!
Dodoties dabā uz vairākām dienām, ērti ir ieplānot tādus maršrutus, kas atrodas tālākās Latvijas vietās, lai nav steigas un visu, kas iecerēts, iespējams mierīgi īstenot.
Tā kā gandrīz vienmēr ceļojam kopā ar mazu bērnu, gan pārgājieniem, gan dabas taku izpētīšanai izvēlamies apļveida maršrutus ar iespēju atgriezties vietā, kur esam atstājuši auto. Pirmajā dienā ieplānojam aktīvākas, sarežģītākas nodarbes, tālākus gājienus, bet otrajai dienai atstājam brīvāku plānojumu vai, piemēram, ja esam nolēmuši pārgājienu apvienot ar sēņošanu vai ogošanu, staigāt dodamies vispirms, bet pēc dabas veltēm nākamajā dienā.
Plašs un skaists – Sedas purvs
Purvi Latvijas teritorijā aizņem ap 10%, kur pēdējos 11 700 gadus uzkrājies vismaz 30 cm biezs kūdras slānis. Tie ir izplatīti visā valsts teritorijā, bet to novietojums dabas apvidos ir atšķirīgs. Vislielākā purvainība ir Austrumlatvijas, Viduslatvijas un Piejūras zemienē, kur atrodas pēc platības lielākie purvi – Teiču purvs (14 074 ha), Cenas tīrelis (10 600 ha) un Lielais Ķemeru tīrelis (5000 ha). Taču ainaviski interesantu purvu Latvijā netrūkst, tādēļ ko izstaigāt un apskatīt ir gana. Ja paviršam staigātājam, var šķist, ka tie visi ir vienādi, tad vērts pievērst uzmanību niansēm – augu valsts specifikai, ainavai, videi, kas ietver konkrēto purvu.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā ietilpst Sedas purvs – dabas liegums, Natura 2000 teritorija ar kopējo platību 7257,7 ha. Agrākajās kūdras ieguves vietās, kur ir stāvošs ūdens, ieviesušās niedres un vilkvālītes, kā rezultātā te izveidojies izcils biotops ūdensputnu ligzdošanai un sastopamas gan plaši izplatītas, gan retas putnu sugas – liegumā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, kā arī te mīt daudz retu bezmugurkaulnieku sugu. Lai purvu varētu iepazīt un baudīt tā mieru un skaistumu ikviens interesents, šeit ir ierīkotas laipas un izveidots Sedas kājnieku maršruts. Maršrutu veido divi atsevišķi apļi, kurus var apvienot, noejot vēl 2,5 km. Jērcēnu puses apļa garums ir 5,5 km, bet Sedas – 4,2 km. Kaut arī kilometru nav daudz, lai lēnā solī maršrutu izietu, piesēstu apēst līdzi paņemtās pusdienas un palaiskotos, jārēķinās vismaz ar trim stundām, jo Sedas purva taka ir viena no garākajām purvu takām Latvijā. Pārgājienu purva plašumos ir ērti sākt no Jērcēnu puses. Iebraucot Jērcēnos, jāmeklē norāde uz Kaņepju ozolu, pirmajā krustojumā jābrauc pa labi, turpinot doties uz priekšu apmēram četrus kilometrus līdz stāvlaukumam.
Kūdras ieguves rezultātā Sedas purvā ir radusies savdabīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, purva dīķi un šaursliežu dzelzceļš, kas tika izmantots kūdras izstrādes vajadzībām un šādam mērķim noder joprojām. Kūdras ieguve te uzsākta jau tālajā 1954. gadā.
Daudzveidīga ainava un augu valsts
Sedas purvā ir uzstādīti divi skatu torņi. Viens putnu vērošanas tornis atrodas purva dīķos un visērtāk ir sasniedzams no Jērcēnu pagasta puses, bet otrs – kūdras izstrādes lauka malā un labāk sasniedzams no Sedas pilsētas puses. Lieki teikt, ka lielās putnu sugu daudzveidības dēļ šis purvs ir īsta putnu vērotāju paradīze, it sevišķi rudeņos un pavasaros, kad notiek aktīva putnu migrācija. Putnus mēs šoreiz nevērojām, bet pati purva ainava bija gana interesanta.
Purvu ziemeļdaļā šķērso Sedas upe, kas ir ūdeņiem bagāta, bet tās kritums ir ļoti mazs, tādēļ ik gadu tā applūdina plašas teritorijas. Tāpēc purva kompleksa teritorijās, kuras mēdz pārplūst, izveidojušies zāļu jeb zemā tipa purvi, bet pārējās daļās pārejas un augstā tipa jeb sūnu purvi. Lielākais sūnu purvs izveidojies Sedas purva centrālajā daļā, tas ir klajš, un tā vidusdaļā ir daudz ezeriņu un akaču, kas to padara sevišķi ainavisku. Dažāda ir arī šo purvu augu valsts. Tur, kur purva izstrādes dēļ ir mainījusies augsne, aug sīki, reti bērziņi un bagātīgi sazēlušas spilves, savukārt augstā purva daļā ir gan vaivariņi un dzērvenes, gan dažādas spilves un, protams, purviem raksturīgās sfagnu sūnas, te sastopams arī dūkstu grīslis, purva šeihcērija, vasarā iespējams tikt pie lāceņu ražas, bet visam pāri slejas priedītes.
Nākamajā dienā, pirms došanās mājup, mūsu plānos ietilpst paviesošanās kādā mežā, lai tiktu pie rudens veltēm. Sēņošana nav mana stiprā puse, bet ļoti kārojas svaigu brūkleņu debesmannu! Vasara bija karsta un sausa, un mežā melleņu tikpat kā nebija, arī brūkleņu, šķiet, ka būs maz. Esam iegriezušies pa nelielu celiņu a/s Latvijas valsts meži teritorijā, kas izskatās pēc brūklenēm piemērota mežu tipa, un cerības vainagojas ar panākumiem – groziņš pildās un atrodas arī pa kādai gailenei.
Ar lielu sēņošanu neaizraujos, jo esam aizmirsuši uzlādēt telefonus un negribas palikt mežā kopā ar bērnu bez saziņas iespējām, tāpēc, saelpojušies svaigu gaisu un ieguvuši priecīgas emocijas, ar gandarījumu varam doties mājās un plānot atkal nākamos piedzīvojumus, jo Latvijā ir tik daudz skaistu vietu jebkurā gadalaikā!