Tuvojoties vasaras saulgriežiem, šogad aicinājums doties papardēs patiesi ir vietā un laikā, jo par 2023. gada augu Latvijas Botāniķu biedrība ir izziņojusi slapjo dzīvotņu iemītnieci Latvijas ainavā – parasto purvpapardi (Thelypteris palustris). Šī paparžu suga iecienījusi slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kuras ir būtiskas ne tikai šī gada augam, bet dabas daudzveidībai kopumā.
Augs ar senu vēsturi
Raugoties uz pasauli mītiski, ne tikai latvieši, bet arī kaimiņi igauņi un lietuvieši, poļi un ukraiņi par burvju ziedu, kurš simbolizē auglību, uzskata papardes ziedu. Redz, ja Jāņu naktī dosies papardes ziedu meklēt, atlīdzībā nākšot kā veselība, tā labklājība. Taču šādi meklējumi var nebūt viegli, jo šo burvju ziedu sargājot ar viņsauli saistītie spēki.
Papardes zieda meklējumi ar visiem šķēršļiem draiski apdziedāti arī latviešu folklorā – tautasdziesmās vēstot, ka paparde Jāņu naktī ziedot deviņiem žuburiem ar zelta pogu galiņā vai arī sidrabiņa ziediņiem. Savukārt senču pārmantotie ticējumi teic, ka tie, kuriem izdosies atrast šo burvju ziedu, sāks saprast arī putnu un zvēru valodu. Tātad – būs tuvāki dabai.
Paparžu vēsture iesniedzas vairākus miljonus senā pagātnē paleozoja ērā, par ko liecina paparžu lapu nospiedumi uz akmeņogļu gabaliem. Laika gaitā cilvēcei papardes graciozais vijīgums un nostāstiem apvītā maģiskā ziedēšana ir atradusi savu vietu kā folklorā, tā mākslā. Izrādās, ka 1915. gadā Jāņu pasaku Papardes zieds uzrakstījis pat Kārlis Skalbe, vēstot par diviem mīlniekiem, kuri ierauga ne tikai papardes ziedu, bet arī brīnumiem pilnu mežu, savīdamies paši savās jūtās. Vijīgi augi, tostarp papardes, nereti ieraugāmi jūgendstilam raksturīgos ornamentos, kur tie šādā "puķu valodā" vēstīja par jutekliskumu.
Bez gumijniekiem neiztikt
Pārkāpjot no folklorista pastalām botāniķa gumijas zābakos, jāteic, ka papardes nemaz ar ziedu un sēklu palīdzību nevairojas. Tas notiek ar sporām mitros apstākļos. Gumijas zābaki būs nepieciešami, lai dzīvē ieraudzītu par 2023. gada augu pasludināto parasto purvpapardi (Thelypteris palustris). Latvijā tā esot samērā parasta suga, izplatīta visā valsts teritorijā, tātad atliek vien aut kājas un doties uz mitrāku vietu ar augu sugu noteicēju padusē.
Taču tieši parastās purvpapardes augšanas vietu dēļ tikai retais būs šo augu apskatījis tuvumā, jo parastā purvpaparde aug vietās, kur cilvēki parasti nedodas rāmās pastaigās – gada augs sastopams slapjos mežos, zāļu purvos, ezeru un upju krastos, pat mitrākos grāvjos.
Izziņojot par 2023. gada augu paparžu sugu, Latvijas Botāniķu biedrība tādā veidā tiecas vērst uzmanību gan uz parastās purvpapardes apbrīnojamo spēju piemēroties augšanai ekstrēmos apstākļos, gan arī vienlaikus uz to, cik liela loma Latvijas ainavā dabas daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu noturībā pret klimata pārmaiņām ir tieši slapjajām dzīvotnēm.
"Mūsu nokrišņiem bagātajā klimatā ūdenstilpju, purvu un citu slapju vietu it kā ir daudz, taču nereti to hidroloģisko režīmu ietekmē meliorācija, izjaucot dabiskās augu sabiedrības un mikroklimatu. Savukārt daudzās bebru saimes, kas mīl apmesties meliorācijas grāvjos, var kādreizējos slapjos mežus vai purvus pārvērst dīķos. Vienu no purvpapardes tipiskajiem biotopiem – staignāju mežus – apdraud gan meliorācija, gan mežizstrāde," skaidro Latvijas Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētājs biologs Pēteris Evarts-Bunders.
Pavasaros parastā purvpaparde izdīgst teju nemanāmi: jūgendiskā dailē tā paceļ savus dzinumus no ūdens pārklātām lāmām staignāju mežos, starp grīšļu audzēm neizbrienami slapjos purvos un citās vietās, kuras ne tikai pavasarī klātas ar ūdeni, bet kurās augsts mitrums saglabājas visu gadu.
Maģiskā spēja
Jūnijā papardes jau ir salapojušas, bieži vien veidojot koši zaļu vienlaidus paklāju, kas saglabājas līdz pat rudenim. Tad gan purvpapardes nokalst un nav ieraugāmas līdz pat nākamajam pavasarim. Lai arī par parastās purvpapardes ziedēšanu ziņu nav, tomēr šim augam piemīt cita visnotaļ maģiska spēja – purvpaparde var veicināt vides atveseļošanos.
Tā kā purvpapardei piemīt spēja uzsūkt un uzkrāt smagos metālus, pētnieki pasaulē eksperimentē ar tās izmantošanu ūdeņu attīrīšanā, lai papardes varētu tikt izmantotas fitoremedācijas vajadzībām: piesārņotu teritoriju attīrīšanas un vides atveseļošanas iniciatīvām. Kā norāda biologs Muhamads Iksans, kurš pētījis paparžu spēju attīrīt upes ūdeņus Indonēzijā, smagie metāli papardēm uzkrājas vairāk saknēs, nevis stublājā un lapās. Pētnieks norāda, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc papardes ir piemērotas tieši upju ekosistēmu attīrīšanai no smagajiem metāliem.
Tiem, kuriem ir gumijnieki un drosme doties purvainās vietās, šogad ir vērts sekot līdzi Latvijas Botāniķu biedrības aktivitātēm www.botany. lv vai Facebook grupā Latvijas Botāniķu biedrība un augu draugi, jo ir iecerētas ekskursijas kopā ar botāniķiem 2023. gada auga iepazīšanai dabā, vienlaikus izzinot arī plašāk slapjo dzīvotņu augu sabiedrības.
Latvijas Botāniķu biedrība novērtēs ne tikai parastās purvpapardes novērojumus portālā Dabasdati.lv, bet šogad ziņot botāniķiem īpaši aicināti tie, kuriem ir zināma parastās purvpapardes lietošana tautas medicīnā, pārtikā vai citiem nolūkiem, jo pagaidām par to ziņas ir skopas.