Vasaras atpūtas plāni daudziem nav iedomājami bez laika pavadīšanas pie jūras. Kādam ir iemīļotās vietiņas, kurās tīk atgriezties vēl un vēl, cits turpretī meklē aizvien ko jaunu, ko izpētīt, iepazīt, piedzīvot. Latvijā piejūras teritorijas ir ne tikai tūristu un atpūtnieku priekam vai zvejnieku rūpalam – šīs skaistās, īpašās zonas ir arī bagātas ar aizsargājamiem biotopiem un tādām dabas vērtībām, kas nav sastopamas citur, iekšzemē. Daudzviet izveidotas īpaši aizsargājamas teritorijas un dabas parki. Viens no tādiem ir dabas parks Piejūra.
Plašs un daudzveidīgs
Dabas parks Piejūra ietilpst trīs pašvaldību teritorijās – Rīgas, Saulkrastu un Carnikavas. Parkā apskatāms kāpu amfiteātris un paraboliskā kāpa, kas izveidojusies dabīgi. Parks ir īpašs ar Rožu kāpu un Dzīvības ieleju. Dabas parkā ir vairākas lieguma teritorijas, piemēram, ezers Ummis. Lai saudzētu reto un īpaši aizsargājamo ūdensaugu Dortmaņa lobēliju, no 1. jūnija līdz 15. augustam noteikts liegums šajā ezerā peldēties. Dabas aizsardzības pārvalde aicina šajā laikā atpūtai uz un pie ūdens izvēlēties citas ūdenstilpes tuvākajā apkārtnē, piemēram, Lilastes ezeru, Dzirnezeru, Pulksteņezeru, Kadagas ezeru, Lielo un Mazo Baltezeru vai Rīgas līča pludmali.
Tā kā dabas parks Piejūra atrodas pavisam tuvu tādai lielai pilsētai kā Rīga un vēl citām blīvi apdzīvotām vietām, jūras piekrastē un parka dabas takās cilvēku netrūkst. Cauri teritorijai ved arī viens no pārgājienu maršruta Jūrtaka posmiem. Ainavu un skatu ziņā – visdaudzveidīgākais Jūrtakas maršruts Latvijā, kurā ir gan smilšains, gan akmeņains liedags, piekrastes pļavas, niedrāji, kāpas, smilšakmens atsegumi, meži, zemesragi un nelieli līcīši, zvejnieku ciemati, krodziņi, mazo upju grīvas, pastāsta Jūrtakas idejas autors Juris Smaļinskis. Jūrtaka vijas cauri Carnikavai, Saulkrastiem un ved tālāk cauri Zvejniekciemam, Salacgrīvai un Ainažiem.
Vislabāk iepazīt izstaigājot
Pārgājiens pa piekrasti ir viens no veidiem, kā vislabāk iepazīt arī dabas parka Piejūra teritoriju. Vērts ne tikai mērot ceļu gar pašu jūru, bet arī iegriezties taciņās, kas ved mežā, parka teritorijā, vai ieplānot pavisam jaunus, atsevišķus maršrutus, kad apmeklēt, piemēram, jau pieminētos ezerus un citus dabas objektus.
Rīgas jūras līča austrumu piekraste jeb Vidzemes piekraste no Vecāķiem līdz Ainažiem ir 112 kilometru gara. Savukārt dabas parks Piejūra stiepjas apmēram 35 kilometru garumā. Maršrutu iespējams itin viegli saplānot, izvēloties vietas nakšņošanai kādā no piekrastes kempingiem – to nudien šajā posmā netrūkst. Celt teltis un kurināt ugunskurus dabas parka Piejūra teritorijā nedrīkst, izņemot noteiktā kārtībā ierīkotās publiski pieejamās atpūtas vietās!
Īpašs aizsardzības plāns retām sugām un biotopiem
Dabas parks Piejūra kā aizsargājamā teritorija dibināts 1962. gadā, lai nodrošinātu piekrastes ekosistēmu kompleksa, Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanu, kā arī sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību, ietverot piekrasti no Vecāķiem līdz Gaujas grīvai. 1999. gadā dabas parks tika paplašināts, aptverot teritoriju no Vakarbuļļiem līdz Inčupei.
Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķis ir saglabāt piekrastes biotopu kompleksu, it īpaši mežainās kāpas, pelēkās kāpas, piejūras pļavas un ezerus ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām, kā arī nodrošināt aizsardzību tādām sugām kā smiltāja neļķe Dianthus arenarius arenarius, purva mātsakne Angelica palustris un stepes čipste Anthus pratensis. Šī ir nozīmīga vieta, lai nodrošinātu anadromo zivju sugu migrāciju Gaujas grīvā. Mangaļsalas pazemes būves ir nozīmīga sikspārņu ziemošanas vieta un gar dabas parka piekrasti koncentrējas sikspārņu migrācijas ceļš. Teritorijai ir liela ainaviskā vērtība, ko nosaka galvenokārt kāpu reljefs, nesadrumstalotais meža klājums ar īpaši vecu priežu klātbūtni un samērā maz pārveidotā piekraste.
Dabas parka teritorijā konstatēti 24 ES nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 84% dabas parka teritorijas. Visvairāk pārstāvēti biotopi Mežainas piejūras kāpas, Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas un Veci vai dabiski boreāli meži. Īpaša vērtība dabas parkā ir biotops Piejūras zālāji.
Dabas parks atzīts par vienu no piecām vissvarīgākajām vietām Eiropas reģionā mazajam zīriņam (Sterna albifrons) un stepes čipstei (Anthus campestris).
Skaistākās vietas Vidzemes piekrastē
- Vidzemes piekrastē atrodamas gandrīz visu iespējamo tipu pludmales, tomēr tā īpaši pazīstama ar akmeņaino jūrmalu, kura stiepjas 12 kilometru garumā un 20–40 metru platumā starp Tūju un Vitrupi. Vidzemes akmeņainā jūrmala iekļauta dabas liegumā.
- Ziemeļos no Salacgrīvas dabas draugus iepriecina randu jeb piejūras pļavas. Tās izceļas ar lielu bioloģisko daudzveidību un ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Randu pļavās iekārtotas īpašas dabas takas un putnu vērošanas tornis.
- Staigājot pa Vidzemes jūrmalu, iespējams redzēt kāpas un smilšakmens atsegumus, piemēram,
- Lilastes kāpa – vairāku kilometru garumā tā sasniedz pat 20 metru augstumu.
- Baltā kāpa – to uzskata par vienu no skaistākajām jūrmalas kāpām visā Latvijā. No Baltās kāpas līdz Pēterupei apmēram 3,5 km garumā vijas Saulrieta taka.
- Veczemju klintis – iespaidīgākā un krāšņākā smilšakmens klinšu grupa Vidzemes piekrastē. Tas ir līdz sešiem metriem augsts stāvkrasts, kur vairāku simtu metru garumā atsedzas sarkanas smilšakmens klintis ar seklām abrāzijas alām, nišām, grotām un citiem veidojumiem.
- Gaujas ieteka jūrā no Lilastes puses – skaists stāvkrasts un gleznaini skati uz Gaujas ieteku jūrā. Pa ceļam uz jūru mežā slēpjas vairāki ezeri.