Novembra sākumā atklāta jauna digitālā platforma Lietovelreiz.lv, kurā vienuviet apkopota informācija par preču remonta iespējām, lietu nomas un maiņas pakalpojumiem visā Latvijā. Par to, kā ikviens varam iesaistīties aprites ekonomikā un dot otro iespēju lietām, neļaujot tām nokļūt atkritumu plūsmā, Dabas Dienai stāsta Zero Waste Latvija pārstāve un šīs platformas izstrādes projekta vadītāja Evija Ozola-Ozoliņa.
Kā radās un kam domāta digitālā platforma Lietovelreiz.lv?
Ideja radās, pateicoties Lietu bibliotēkas izveidei, kas jau ir sena biedrības Zero Waste Latvija iecere. Platforma izstrādāta LIFE projekta No atkritumiem uz resursiem ietvaros. Mūsu biedrība kopā ar vairākiem citiem partneriem izveidoja šo platformu, lai tā aptvertu visu Latviju un ikviens tajā varētu atrast sev noderīgu informāciju. Tiem, kas dzīvo tuvāk Rīgai, līdzās kartei, kurā var aplūkot dažādu remonta un nomu pakalpojumu sniedzējus, būs noderīga arī kataloga sadaļa. Šo katalogu ir iespējams izmantot divos veidos. Mūsu sadarbības partneris SIA CleanR oktobra sākumā Ropažos atvēra būvmateriālu un remontlietu apmaiņas punktu. Ikviens tur var aizvest materiālus, piemēram, otas, krāsas, flīzes, naglas, kas palikušas pāri pēc remontdarbiem. Visus tur esošos priekšmetus un to aprakstus var aplūkot šajā sadaļā. Savukārt tie, kas tikai sākuši veikt remontu, šajā katalogā var atrast sev nepieciešamās preces. Šobrīd jau vairāk nekā 200 preces ir atradušas jaunus saimniekus.
Kataloga ietvaros var aplūkot arī lietas, kuras var bez maksas iznomāt. Tās pieejamas Gētes institūta Lietu bibliotēkā. Tur var atrast, piemēram, teleskopu, kuru var uz mēnesi iznomāt un ar bērniem pētīt zvaigznes. Var iznomāt saldējuma izgatavošanas ierīci un izmēģināt pagatavot mājās savu saldējumu. Lietu bibliotēkā ir daudz dažādu rīku, kurus ikdienā bieži neizmantojam, tāpēc tos lietderīgi nevis iegādāties, lai pēc tam tie krātu putekļus mājās, bet iznomāt. Tā kā platforma ir tikai nesen atvērta, kartē vēl nevar atrast pilnīgi visus pakalpojumu sniedzējus, tāpēc aicinām iedzīvotājus ziņot, ja kartē iztrūkst kādas remontdarbnīcas vai kāda remontpakalpojuma sniedzēja.
Kādi būtu jūsu ieteikumi, lai ikviens ikdienā radītu mazāk atkritumu?
Ikvienam no mums ir vērts padomāt, vai tās lietas, kas mums ir apkārt, tiešām mums ir vajadzīgas. To ir viegli izdarīt, apsēžoties, piemēram, savā virtuvē un aplūkojot katru priekšmetu, kas tur atrodas, un padomājot, kad pēdējo reizi katru no tiem esam izmantojuši. Iespējams, ka kādu no lietām var atdot kādam citam, kam tā noderētu vairāk. Arī iegādājoties jaunas preces, vērts sev pajautāt, vai man tiešām šī ierīce vai produkts ir vajadzīgs un cik bieži es to plānoju izmantot. Varbūt izdevīgāk šo lietu iznomāt, izmantot un pēc tam nodot atpakaļ. Tuvojas arī Ziemassvētki, un visur sākas lielā iepirkšanās. Šajos svētkos aicinātu izvēlēties vietējos ražotājus un iegādāties tādas dāvanas, kuras nenonāks tik drīz atkritumos, un tiešām rūpīgi izvērtēt katra pirkuma nepieciešamību.
Šomēnes visā Eiropā norisināsies ikgadējā atkritumu samazināšanas nedēļa. Kas šogad padomā šī pasākuma ietvaros?
Kampaņa sāksies 18. novembrī un ilgs līdz 26. novembrim ar gada tēmu – iepakojuma atkritumi. Plašāku informāciju varat meklēt mājaslapā Ewwr.eu. Šī nedēļa katru gadu tiek rīkota, lai vairotu cilvēku apzināšanos par to, kādas mums ir atkritumu problēmas un cik nopietnas tām var būt sekas, jo katru gadu ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē atkritumu kopējais apjoms diemžēl palielinās. Gan individuāli, gan organizāciju un valsts institūciju līmeņos ir jāmeklē sistemātiski risinājumi, lai mazinātu problēmas, kas saistītas ar atkritumu apjomu. Protams, ir pozitīvi, ja mēs katrs no kaut kā atsakāmies, nenopērkot jaunu lietu, taču, ja mēs sistemātiski mainītu savu rīcību vai ieviestu ilgtermiņa risinājumus, piemēram, depozītu trauku izmantošanu, rezultāts uzreiz būtu acīmredzamāks.
Šīs nedēļas ietvaros Zero Waste Latvija šogad publiskas akcijas neveidos, taču biedrības iekšienē apmainīsimies ar idejām, kas attiecas uz iepakojuma atkritumu samazināšanu. Plānojam publicēt arī informāciju par to, kādi atkritumu mazinoši pasākumi noris citās valstīs un ko mums būtu varbūt vērts pārņemt un ieviest Latvijā.
Kas jūs pašu pamudināja pievērsties bezatkritumu un dabai draudzīgam dzīvesveidam?
Tas nāk no bērnības. Citreiz jokoju par sevi, sakot, ka esmu zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveida atbalstītāja jau no autiņbiksītēm, jo piedzimu laikā, kad vienreizlietojamās autiņbiksītes vēl nebija populāras. Vecāki mani izaudzināja, izmantojot daudzreizlietojamās jeb mazgājamās autiņbiksītes. Jāteic, ka mani vecāki vienmēr ir apzinājušies to, ka katrs resurss ir vērtība. Ne tikai no finansiālā viedokļa, bet arī no tā, ka lietas no kaut kurienes rodas un tās kaut kur paliek. Viņi man iemācīja lietu vērtību un to, ka par lietām ir jārūpējas. Piemēram, ja džemperī ir pirmais caurums, to vajag salāpīt, jo kāds ir ieguldījis savu enerģiju, lai šo džemperi uzadītu. Biedrībā Zero Waste Latvija iestājos pirms diviem gadiem, bet jau pamatskolā biju iesaistījusies dažādās nevalstiskās organizācijās, meklējot domubiedrus kopīgām idejām.
Vides eksperti 2050. gadu gaida ar bažām, jo mūsu ekosistēma nespēs mūs vairs apkalpot. Kā izskatīsies pasaule, ja cilvēki šobrīd nemainīs savus paradumus?
Ja nemainīsim savus paradumus, tad pieņemu, ka tuvāko 20 gadu laikā lietas, kuras šobrīd lietojam ikdienā, piemēram, mobilie telefoni un citas elektroniskās ierīces, kļūs dārgākas un daudziem būs kā ekskluzīva prece. Ņemot vērā atlikušos resursus, daudzas komponentes un izejmateriāli, no kuriem sastāv elektronika, būs pieejami ierobežotā daudzumā, ja vien mēs nespēsim tās atgriezt ražošanas ciklā, pārstrādājot un samazinot to patēriņu. Taču skatos uz nākotni optimistiski, jo mūsu jaunā paaudze ir daudz ieinteresētāka mainīt savus paradumus šajā ekonomikas sistēmā nekā mēs. Turklāt mūsu bērnu un jauniešu patēriņa paradumus vēl varam mainīt. Mūsdienās jaunieši uzdod daudz jautājumu, kurus varbūt es vai kāds manas un vecākās paaudzes cilvēks nemaz neuzdod, jo par tiem neaizdomājas. Bieži jaunieši uzdod tādus jautājumus, kuri mani pozitīvā nozīmē pārsteidz. Tā ka domāju, ka nebūs tik slikti, ja mēs spēsim pāriet uz aprites ekonomikas principiem tuvāko desmit gadu laikā. Ceru, ka mums izdosies atrast risinājumus vides problēmām, ar kādām saskaramies patlaban, un mainīt šīs neiepriecinošās prognozes.