Ir neskaitāmi daudz skaistu ideju, kā čiekurus varam izmantot, dekorējot savu mājokli adventes laikā, taču uzņēmuma Mītavas čiekurs vadītājam Reinim Artimovičam priežu čiekuri ir neatņemama brokastu sastāvdaļa. Kopā ar sievu Ingu no čiekuriem viņi gatavo ne tikai veselīgu sīrupu, bet arī citus gardus našķus.
Kad un kā radās ideja sākt gatavot sīrupu no priežu čiekuriem?
Pirms sešiem gadiem vecākais dēls Jēkabs bija apslimis. Viņam bija spēcīgs klepus, kuru nevarējām nekādi izārstēt. Viņš dzēra dažādus klepus sīrupus, nācās lietot arī antibiotikas. Sieva bija satraukusies, nezināja, ko darīt, tādēļ meklēja alternatīvus ārstēšanās līdzekļus. Krievu literatūrā atrada informāciju par priežu čiekuru sīrupu, kuru ražo Sibīrijā un kurš ir ļoti labs līdzeklis elpceļu saslimšanas gadījumā. Mums izdevās atrast Jelgavā kundzi, kas šādu sīrupu tirgo. Stāsts tāds mazliet smieklīgs, jo sīrups, ko nopirkām, bija ieliets Spilvas gurķu burciņā un zem vāciņa bija manāmas arī kečupa pēdas, bet produkts bija labs. Nezinu, vai tā bija sakritība vai placebo efekts, bet puika kļuva vesels.
Lai arī bija jūnijs, izdomājām, lai Ziemassvētkos nebūtu jātērē daudz naudas, dāvanas jau vasarā sagatavosim paši savām rokām. Nolēmām izmēģināt pagatavot čiekuru sīrupu, kuru svētkos uzdāvinājām radiem un draugiem. Atsauksmes bija labas, cilvēkiem garšoja, un nolēmām – jāveido bizness. Pirmajā gadā saražojām 60 burciņu, kuras visas arī pārdevām Jelgavas tirdziņā. Tas bija kā otrs grūdiens, kad pārliecinājāmies, ka cilvēkus interesē šāds produkts, jo priedei vērtīgi ir gan sveķi, gan ēteriskā eļļa, kas sastāv no dažādiem pinīniem un tanīniem, kuri savukārt ir noderīgi pie elpceļu saslimšanas un imunitātes stiprināšanas. Vēl vērtīgas ir miecvielas, kā arī C vitamīns, taču jāprot pareizi pagatavot priežu produktus, lai gatavošanas procesā C vitamīns tajos neizzustu.
Čiekurus ievācam trīs nedēļas gadā no maija vidus līdz jūnija sākumam. Čiekurus ievācam gan privātās jaunaudzēs, gan valsts mežos. Kokam nekāds kaitējums netiek nodarīts, tāpēc tas ir atļauts un viss ir droši. Cits stāsts ir par priežu pumpuriem. Tos ievācam no februāra līdz maijam, taču tos var ņemt tikai no sānu pazarēm, nedrīkst raut centrālos pumpurus, jo tas var izkropļot pašu priedi.
Šobrīd jums jau ir plašs sortiments. Ir gan čiekuru īriss, karameles, zapte un pat čiekuri šokolādē. Kā rodas jaunas receptes?
Sākumā ražojām tikai sīrupu, bet čiekuriņus metām ārā. Daudzi tolaik teica, ka produkts ir pārāk salds, tādēļ mazinājām cukura daudzumu, likām klāt ķiršu sulu, lai vēl no ķiršiem būtu klāt vērtīgie vitamīni. Ar laiku sapratām, ka arī pašus čiekurus var izmantot. Daudziem čiekuri tomēr šķita rūgti, tāpēc tos sākām malt kopā ar ogām un medu. Tā radās čiekuru zapte.
Šobrīd esam nonākuši līdz pat čiekuriem šokolādē, jo šokolāde garšo gandrīz ikvienam. Ražojam arī citus vērtīgus našķus, piemēram, želejkonfektes un zefīrus. Mūsu ģimenē iecienīts ir sīrups, kuru pievienojam brokastu putrai vai tējai, lai spēcinātu imunitāti. Savukārt produkti, kas patīk pircējiem, atšķiras pa gadalaikiem. Ziemā, kad plosās dažādi vīrusi, iecienīts, protams, ir čiekuru sīrups, bet vasaras laikā vairāk pērk našķus.
Minējāt, ka jums ir svarīgi saudzēt apkārtējo vidi. Ko ikdienā darāt, lai dzīvotu dabai draudzīgāk?
Sākotnēji savus produktus iepakojām plastmasas trauciņos, bet ar laiku esam pārgājuši uz stikla iepakojumu, jo stikls ir atkārtojami izmantojams. Vienīgi vāciņus Pārtikas un veterinārais dienests neatļauj lietot atkārtoti, jo tajos ir klāt plastmasa. Mēs arī pieņemam atpakaļ savas burciņas un apmainām tās pret atlaidi. Visas izejvielas šobrīd tiek izmantotas pilnībā. Arī paši čiekuriņi tiek apēsti, pumpuri izžāvēti tējai vai savārīti sīrupā. Neko no izejvielām neizmetam ārā.
Ar kādām grūtībām saskārāties, sākot savu biznesu?
Manuprāt, jebkur biznesa sākumā lielākais izaicinājums ir neziņa. Tu nezini, ko un kā darīt, viss šķiet sarežģīti, bet tad, kad vienreiz esi izgājis procesam cauri, saproti, ka tas īstenība nav tik grūti. Teiksim, dokumentu kārtošana ar Pārtikas un veterināro dienestu vai Valsts ieņēmumu dienestu. Ir jāuzdrīkstas un jājautā, un tad viss atrisinās. Šobrīd jau ir citi izaicinājumi. Sākotnēji nezinājām, kā saražot lielu apjomu, bet tagad jau esam attīstījušies tik ļoti, ka jādomā veidi, kā labāk pārdot.
Pērn Mītavas čiekurs atzīts par Jelgavas novada Gada ģimenes uzņēmumu 2020. Kā redzat uzņēmuma attīstību tuvākajā nākotnē?
Šis ir mūsu kopīgais ģimenes darbs, ar ko arī pelnām sev iztiku. Šobrīd vienīgi mazā meitiņa, kurai ir divi gadi, nav iesaistījusies mūsu uzņēmumā. Dēli, kuriem jau ir septiņi un astoņi gadi, aktīvi iesaistās gan etiķešu līmēšanā, gan krāmē produktus kastēs. Savu kabatas naudiņu tā arī pelna. Pašlaik strādājam pie tā, lai uzņēmumā būtu paredzams ražošanas un pasūtījumu daudzums. Esam priecīgi par katru pircēju, kas atkārtoti pie mums iepērkas. Tas arī ir mūsu mērķis, lai mūsu priežu čiekuru produkcija cilvēkiem kļūtu par ikdienas sastāvdaļu.
Mums bieži prasa par konkurentiem, jo Latvijā ir reģistrēti vēl 20 līdzīgu produktu ražotāji. Mēs īsti neskatāmies uz viņiem kā uz konkurentiem, jo ir labi, ka nozare attīstās. Mēs vairāk konkurējam ar medus un tēju ražotājiem. Tas ir lauciņš, kurā skatāmies, jo tur tirgus ir krietni plašāks. Decembrī lidojam uz Dubaiju pārstāvēt Latviju Organic & Natural izstādē. Paskatīsimies, kādas ir mūsu eksporta iespējas. Nelielu eksportu esam jau sākuši un mēģināsim paplest spārnus plašāk.