Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 19. oktobris
Drosma, Drosmis, Elīna

Putnu dzīve bez cenzūras

Tiešraides no ligzdām ļauj vērot putnu dzīvi gan visā to krāšņumā, gan, cilvēkaprāt, nežēlībā.

Attālināti ielūkoties putnu ģimenes sadzīvē caur kameras aci ikviens šosezon varēja ap 10 ligzdvietās, piemēram, vērojot majestātiskos jūras ērgļus Slīterē, teiksmaino zaļo vārnu Ādažu militārajā poligonā vai omulīgās lielās gauras Pierīgas koku dobumos Ikšķilē. Ornitologi tuvplānos atklāj jaunas nianses putnu attiecībās un dzīvesveidā, turpretī skatītāji ne vienmēr novērotos notikumus spēj izprast un pieņemt dabā valdošos likumus.

Tiešraide no nekurienes

Lai ikviens, kam ir interneta pieslēgums, varētu ielūkoties putnu dzīvē to ligzdvietā, līdz šai noslēpumā turētajai vietai vispirms jānogādā aprīkojums aptuveni 230 kilogramu smagumā. Turklāt nevis pa asfaltētu ielu, bet gan pa cilvēka kāju maz mītiem ceļiem, brikšņiem, staignājiem. "Kad ornitologs ir atklājis ligzdvietu, nākamais solis ir kopīgi saprast vietas iespējas. Pirmkārt, vai tur ir nepieciešamais interneta pārklājums. Otrkārt, kāds ir pats koks un tā apkārtne, vai tur var uzstādīt saules paneļus ierīču darbināšanai ar skatu uz dienvidiem," stāsta tehnoloģisko risinājumu pārzinātājs uzņēmuma Rewind pārstāvis Jānis Rudzītis, kam daba nav sveša un pienākums ir veicams ar piedzīvojumu garšu. Novērošanas sistēmu eksperts ir atbildīgs par tiešraides sistēmas izveidi un konfigurāciju, kā pats saka, "uz zemes", bet pašu tiešraides aci – videokameru nu jau tikai cilvēka pirksta lielumā – ligzdvietā kokā vai būrī uzstāda kokos kāpšanā pieredzējuši ornitologi un arboristi. 

Šo desmit gadu laikā, kopš 2012. gadā tika uzstādītas pirmās tiešraides kameras pie jūras ērgļu un zivjērgļu ligzdām, tehnoloģiju pasaulē un novērošanas sistēmās uz to brīdi esošie risinājumi tika pielāgoti šim zinātniski pētnieciskajam, bet vienlaikus izklaidējoši izglītojošajam mērķim – vērot putnu dzīvi tuvplānā. "Tagad varam izmantot 4G pārklājumu, lai gan sākās viss vēl ar antenu palīdzību, kurām nederēja kura katra vieta, tā ierobežojot arī ligzdas izvēli," atceras Jānis un norāda, ka šobrīd tiešraidēs redzamais un dzirdamais sasniedz iespēju robežas pieejamajā kvalitātē, kas nodrošināma ar attiecīgo internetpārklājumu ligzdvietās. Pašreiz, tehnoloģijām ejot laikam līdzi, urbānā vidē jau ir iespējams nodrošināt vēl izteiksmīgāku bildi un skaņu, pateicoties izšķirtspējas kvalitātei. Nesen šāda tiešraide uzstādīta uz Rīgas Latviešu biedrības nama jumta, lai vērotu urbāno bišu dzīvi.

Ja tiešraide ir nodrošināma visu gadu, nevis tikai ligzdošanas sezonā, uzstādītajai videotiešraidei jānodrošina arī papildu elektrības ražošanas iespēja, jo ierasto risinājumu – saules enerģiju – Latvijā var izmantot laika posmā no marta līdz oktobrim. Piemēram, tiešraides kamera ūpim bija jānodrošina arī tumšajā sezonā, tad tika izmantots izteikti kluss risinājums – metanola degvielas šūna, kas metanolu pārvērš elektrībā. Tad reizi sezonā pieticis uzpildīt 30 litru kanniņu, lai pārējā laikā putnus ar cilvēka klātbūtni nevajadzētu apgrūtināt. Piemēram, pie jūras ērgļiem, kas ir pret traucējumiem visjūtīgākā suga no visām, kas novērotas, darbs notiek gandrīz tikai naktīs.

Lai putnu dzīvi ligzdā netraucētu, tehniskais risinājums veidots tā, lai pēc iespējas viss ir izdarāms attālināti, nevis klātienē. "Prioritāte nav tiešraides nepārtrauktība kaut kur nekurienē, bet gan pats putns, kas ir aizsargājams," uzsver tehnoloģiju eksperts. Tehniskā apkope pēc nepieciešamības klātienē tiek veikta pirms ligzdošanas sezonas sākuma, nepieciešamības gadījumā arī mirklī, kad tiek gredzenoti jaunie putni ornitologu veikto ligzdu apsekojumu laikā. Bīstamākie draudi, kas var traucēt videotiešraidi, ir aszobainie grauzēji, kuri var likt lietā savus zobus, bojājot savienojuma vadus, vai krītoši koki, taču diemžēl pieredzēts arī vandalisms, kad iekārtas ir gluži vienkārši nozagtas.

Putnu attieksme atšķiras

Ja videokamera pielīdzināma cilvēka pirksta lielumam, vai putns pamana šo svešķermeni savā privātīpašumā? Ornitologu pieredze liecina, ka tas atkarīgs no paša putna. Piemēram, balto stārķu ģimene, kuras ligzdvietā šogad pirmo reizi uzstādīta tiešraides kamera, nav paudusi nekādu interesi par palielu kastīti, ap 20 reiz 20 centimetru izmērā, turklāt tādu, kurai tiek nodrošināts arī nakts apgaismojums jeb mazas, sarkanas lampiņas, lai ligzdā notiekošo var vērot arī tumsā. Zivju ērglis pat esot sēdies virsū videokamerai. Lai mazinātu ligzdvietā uzstādītās sistēmas ietekmi uz procesiem dabā, videokameru maskē kā mākslīgu zariņu vai ietin neuzkrītošā drāniņā.

Līdz šim populārākā sezona bijusi 2017. gadā ar 8,5 miljoniem skatījumu, noraugoties zivjērgļa ligzdā Kurzemē, ūpju ģimenes mazuļos, vistu vanagu sadzīvē Rīgā un lielā dumpja dzīvē niedrājā. Vidēji interesentu skaits, kas vienlaikus skatās tiešraidi, svārstās no simt līdz simt piecdesmit, aktīvākos notikumu attīstības mirkļos pat līdz trim tūkstošiem. 2018. gadā portāls National Geographic pavasara putnu kameru Top 5 iekļāvis Latvijas Dabas fonda nodrošināto tiešraidi no Durbes jūras ērgļu ligzdas. Pašreiz statistika atklāj, ka vairāk nekā puse skatītāju tiešraidēm pieslēdzas no ārvalstīm. 

Latvijā uzstādīto videotiešraižu popularitāti pasaulē tiešraižu projekta "saimnieks" un ērgļu pētnieks ornitologs Jānis Ķuze skaidro kā augstvērtīgā kadra novērtējumu, bet J. Rudzītis izceļ arī to, ka Latvija kā viena no pionierēm tiešraižu laukā piesaista ar dabiskumu: ""Tas, ko ārvalstu skatītāji redz mūsu tiešraidēs, ir putna dzīve pēc iespējas dabiskos apstākļos, dabā, nevis pilsētvidē, kā, piemēram, Amerikā ērgli var ieraudzīt arī ligzdojam pilsētas stadionā."

Daba bez cenzūras

Reiz, kad kādā no zivjērgļu ligzdām risinājās dramatiski notikumi, tiešraidē radās pārrāvums uz pāris minūtēm ierīces restartēšanas dēļ. Pa to laiku ērgļu ligzdā nonākušais vistu vanags jau bija sagādājis liktenīgus mirkļus. Atskatoties uz laika gaitā piedzīvoto, J. Rudzītis ir pārliecināts, ka tiešraides nodrošinātājiem nav jāpārtrauc tiešraide arī, cilvēkaprāt, ārēji nežēlīgākos brīžos, kad ligzdās norisinās trauksmaini, uz izdzīvošanu vērsti notikumi. Par to norit arī diskusijas profesionāļu vidū. Šosezon Čehijā pārtraukta tiešraide no balto stārķu ligzdas, sabiedrībai nespējot samierināties ar ornitologu šķietamo "vienaldzību" dramatiskos ligzdas notikumos un pašiem iedzīvotājiem sākot iejaukties ligzdas norisēs.

"Katru gadu piedzīvojam mazās krīzes, piemēram, kad no ligzdas izkrīt vai tiek izmests putnu mazulis. Skatītāji sagaida, ka iejauksimies, ko vairumā gadījumu nedarām," stāsta ornitologs J. Ķuze. Ornitologi sastop putnus to gredzenošanas laikā, nepieciešamības gadījumā veicot kādu tehnisku ligzdas nostiprināšanas manevru. "Cilvēkiem nav vienalga, bet vēlme palīdzēt nenāk rokrokā ar izpratni, tā cilvēks negribot putniem var nodarīt pāri." Par labu rīku sabiedrības izglītošanai J. Ķuze uzskata forumu, kurā aktīvākie tiešraižu skatītāji dalās novērotajos faktos, spilgtākajos ekrānšāviņos un viedokļos. Tā ir iespēja skaidrot norises ligzdā

"Cilvēks var ligzdā sakrāmēt zivju kalnu, bet neviens cilvēks nevar iemācīt cāļiem pēc tam barību ķert (ko vecie putni māca), kā jābūvē ligzda (ko viņi arī māca), un arī ne pateikt, kurp jālido. Vienīgais variants, ko ar šādiem putniem var darīt, ir nogādāt viņus uz zoo uz visiem laikiem," tā norāda melno stārķu pētnieks ornitologs Māris Strazds, komentējot norises melno stārķu tiešraides kameras ligzdā, kur stārķi savus bērnus pietiekami bieži nebaro. Taču nevis aiz nevērības, bet par iespējamo iemeslu minot pavasarī noskatīto barošanās vietu izžūšanu un tālākus lidojumus citu barošanās vietu meklēšanai.

Kadrā un aizkadrā

Lai arī ligzdā redzama putnu ģimenes dzīve, tomēr liela daļa no pāra attiecībām, tai skaitā to veidošanās, paliek aizkadrā. Piemēram, Durbes jūras ērgļu gadījums, kad skatītājiem atlika vien pieņēmums, ka ģimenes tēvs Raimis aizkadrā gājis bojā, ligzdā ierodoties jaunam tēviņam Čipam, kad mātītes Mildas ligzdā raisījās spraiga seriāla cienīgi notikumi. Arī pašiem ornitologiem tiešraide ļauj ieraudzīt līdz tam neizzinātus procesus. Kā stāsta J. Ķuze, līdz šim nebija pamata domāt, ka vistu vanags var aiznest no ligzdas gandrīz pieaugušu mazā ērgļa cāli vai aplaupīt zivjērgļa ligzdu. 

Pirmo reizi šopavasar bija vērojama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) tiešraide no trim lielo gauru Paijas, Baibas un Mirdzas ligzdvietām Ikšķiles koku dobumos. Iniciatīvas Gauru galvaspilsēta / GaGa Ikšķile komandai tā bija izdevība iemūžināt Latvijā unikālus kadrus, kad mazie gaurēni pamet koku dobumu savā pirmajā dzīves lēcienā vairāk nekā no astoņu metru augstuma. Vietējie iedzīvotāji iepazina šo ūdensputnu un iesaistījās pilsoniskās aktivitātēs, piemēram, uzraugot ceļa drošību, kad jaunās gauru māmiņas mēroja ceļu uz pirmo peldi Daugavas baseinā ar saviem pīlēniem. 

Latvijas Ornitoloģijas biedrības YouTube vietnē jau sesto gadu varēja vērot pasaulē apdraudētā putna – zaļās vārnas – būri Ādažu poligona teritorijā. Tur šogad gados pavisam jaunam pārim bija trīs olas. Nu jau mazuļi jūlija vidū no ornitologu rokām saņēmuši savus gredzenus.

Šogad putnu ligzdošanas melodramatiskais seriāls jau ir noslēdzies, taču trīs ligzdās – divās jūras ērgļu ligzdās un vistu vanaga ligzdā – tiešraides kameras turpinās darboties visu gadu. Kā sola J. Ķuze, jaunai sezonai iesākoties, iespējams, līdzšinējām tiešraidēm piepulcēsies vēl kāda jauna putnu suga vai ligzdvieta. Tiešraidēm var sekot Latvijas Dabas fonda mājaslapā vai vietnē Dabasdati.lv, kur arī noris aktīvas diskusijas putnu dzīves hronistu aprindās. 

Top komentāri

Zane
Z
Paldies visiem tiešraižu veidotājiem un nodrošinātājiem! Mani īpaši sajūsmina melnās klijas, tik brīnišķīgu putnu ģimeni kā Golda un Grejs nekad nebiju redzējusi. Tikai kāpēc melnās klijas, ja patiesībā viņas ir brūnas?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena