Ilgi gaidītais pavasaris ir pienācis, un kopā ar to dabā varam manīt arī pirmos tauriņus. Latvijas Universitātes lektors, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Kristaps Vilks ir viens no vadošajiem kukaiņu pētniekiem Latvijā, kurš šobrīd pie mums mēģina iedzīvināt dienastauriņu sabiedrisko monitoringu. Vērot tauriņus un veikt to uzskaiti var būt ne tikai lielisks vaļasprieks, bet arī nodarbe, kas sniedz vērtīgu informāciju zinātniekiem.
Kā aizsākās jūsu interese par kukaiņiem un to pētniecību?
Interese par kukaiņiem man ir kopš bērnības. Skolas laikā rakstīju pētniecisko darbu par kukaiņu tēmu. Man bija laba skolotāja, kas mūs veda uz Dabas muzeju, kur arī pirmo reizi iepazinos ar kukaiņu pētniekiem. Tam sekoja studijas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Arī tur mani pētnieciskie darbi bija par kukaiņiem. Savukārt par tauriņiem mana interese radās salīdzinoši nesen, jo manos darba pienākumos ietilpa tauriņu uzskaite jeb monitorings. Tas arī pamudināja dziļāk pievērsties tauriņu izpētei. 2014. gadā mans kolēģis entomologs Uģis Piterāns Latvijā aizsāka dienastauriņu vērošanu portālā Dabasdati.lv. Šajā portālā jebkurš no mums var publicēt savus novērojumus. Viņš sākotnēji palīdzēja cilvēkiem atpazīt tauriņu sugas, jo zināšanu trūkums daudziem kavē iesaistīšanos šajā interesantajā nodarbē.
Pēc pieciem gadiem Dabas datu dalībnieku sapulcē es uzstājos ar referātu par to, vai mēs varam atvērt jaunu lapaspusi dienastauriņu vērošanā Latvijā. Citviet Eiropā tauriņu skaitīšana jeb sabiedriskais monitorings notiek lielākos mērogos. Arī daudz vairāk cilvēku tajā ir iesaistīti, jo jebkurš var dot savu artavu tauriņu pētniecībā, skaitot tos savas dzīvesvietas apkārtnē.
Kāpēc svarīgi atpazīt tauriņus un veikt viņu uzskaiti?
Pirmkārt, vērot un veikt tauriņu uzskaiti ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Daudzi portāla Dabas dati lietotāji ir azartiski cilvēki, kuriem patīk pašiem savām acīm redzēt un atklāt iepriekš neredzētas tauriņu sugas. Otrkārt, dati par tauriņiem var daudz pastāstīt par to, cik labi vai slikti sokas mūsu dabai. Tauriņi ir kā indikators dabas kvalitātei jeb, citiem vārdiem sakot, tas, cik daudz tauriņu un to sugu ir sastopamas kādā vietā, norāda par apkārtējās vides kvalitāti. Ja ir milzīgs lauks, kurā valda augu vienveidība, tur arī nebūs daudz tauriņu. Tauriņiem nepieciešama dažādība. Pie tam katrai sugai nepieciešami savi apstākļi. Zinātnieki, pēc cilvēku ziņotajiem novērojumiem, var veikt aprēķinus, kurus tagad sāk ņemt vērā arī politikas plānotāji. Eiropas Komisijas aģentūru lapās var atrast informāciju par zālāju dienastauriņu indeksu, kurā tagad ir iekļauti dati arī par Latviju. Tauriņu skaitīšana var kļūt ne tikai par lielisku vaļasprieku, bet vienlaikus tās ir rūpes par dabu, tāpēc šobrīd mēģinu šo nodarbi popularizēt arī pie mums.
Kāda situācija ir Latvijā saistībā ar tauriņu daudzveidību, salīdzinot ar citām valstīm Eiropā?
Latvijā ir 122 dienastauriņu sugas. Mēs diemžēl vēl daudz ko par tauriņiem nezinām, jo cilvēku, kuri nodarbojas ar tauriņu skaitīšanu, salīdzinot ar citām valstīm, pie mums ir samērā maz. Mēs esam pašā ceļa sākumā. Piemēram, Lielbritānijā tauriņu vērošana aizsākās pagājušā gadsimta 70. gados. Arī britu tagadējais karalis Čārlzs III ir nodarbojies ar tauriņu vērošanu. Esmu lasījis par to, kā viņš aicina sabiedrību iesaistīties šajā nodarbē. Lai arī mums vēl trūkst informācijas par tauriņu stāvokli Latvijā, dati par tādām sugām kā zirgskābeņu zilenītis vai ošu pļavraibenis, kuras citviet ir retums, ir iepriecinoši. Pie mums šiem tauriņiem klājas diezgan labi. Viņi ir sastopami daudzās vietās Latvijā. Tā ka var teikt, ka daļai tauriņu sugu pie mums patlaban klājas labi, taču mums ir problēmas ar dabiskajām pļavām. Pļavas Latvijā ir vai nu pārāk intensīvi apsaimniekotas, tādēļ tajās ir maz tauriņu, vai arī netiek pienācīgi apsaimniekotas, kas kaitē dabas daudzveidībai. Tā ka daļa no tauriņu sugām, iespējams, ir apdraudētas, bet viennozīmīgas atbildes šobrīd vēl nav.
Kādi būtu jūsu ieteikumi iesācējiem, kas šopavasar vēlas sākt vērot tauriņus un piedalīties to skaitīšanā?
Vispirms ieteiktu piereģistrēties portālā Dabasdati.lv, jo tur atradīsiet domubiedrus. Iesaku arī ieskatīties mūsu kolēģes Sintijas Elfertes izveidotajā mājaslapā Taurini. lv, kurā var aplūkot tauriņu fotogrāfijas. Tauriņus var sākt vērot jebkurš. Es ieteiktu sākt to darīt savas mājvietas tuvumā un mēģināt tauriņus arī nofotografēt. To var darīt gan ar mobilo telefonu, gan fotoaparātu. Tiklīdz ir bilde, ir daudz vieglāk noteikt sugu. Būtu vēlams fotografēt tauriņus no augšas un apakšas. Piemēram, zilenīšiem ir ļoti būtisks punktiņu izvietojums spārnu apakšpusē, taču ir citas sugas, kurām svarīgas pazīmes, nosakot sugu, redzamas spārnu augšpusē. Bez tauriņu ķeramā tīkla sākumā var iztikt. Dažreiz tas palīdz, ja pamanāt ātri lidojošu tauriņu, bet šādā gadījumā, lai viņš lido. Mums netrūks citu, kas ir lēnāki un kuri ļaus sevi aplūkot.
Binoklis gan būtu vēlams, jo tad var tuvāk apskatīt tauriņu. Lai gan brīdī, kad tauriņi barojas uz ziediem, viņi ir aizņemti ar savu nodarbi un jūtas droši, tāpēc tiem var pieiet klāt diezgan tuvu. Turpretim vasarā, kad ir tveice, tauriņi ātri uzkarst un ātri lido, tāpēc ieteiktu iet vērot tauriņus dienas pirmajā pusē. Pats bieži vien skaitu tauriņus pusdienlaika pārtraukumā. Izmantoju šo brīdi, lai izkustētos un veiktu tauriņu uzskaiti. Ir tāda organizācija Butterfly Conservation Europe, kas koordinē tauriņu skaitīšanu Eiropā. Tauriņu skaitīšanai viņi ir izveidojuši arī mobilo lietotni ButterflyCount, kurā ērti var reģistrēt sugas. Tauriņu vērošanai varat veltīt kaut 15 minūtes dienā, bet šajā īsajā laika nogrieznī iegūtie dati var būt vērtīgs atspaids zinātniekiem.
Kādi ir nākotnes plāni un ieceres?
Pēdējos trīs gadus visiem interesentiem par Latvijas tauriņiem tiešsaistes formātā vadu Tauriņmācības, kurās ikviens var man uzdot interesējošos jautājumus. Man par lielu pārsteigumu pirmajā gadā pieteicās vairāk nekā simts cilvēku. Šogad arī plānoju organizēt desmit nodarbību ciklu, kas, visticamāk, sāksies kaut kad aprīlī vai maijā. Informāciju par Tauriņmācībām varat meklēt Latvijas Entomoloģijas biedrības mājaslapā. Ik pa laikam mums notiek arī klātienes pasākumi. Gribētos sarīkot ekspedīciju uz Daugavpili, jo pilsētas apkārtnē var sastapt daudzus tauriņus, kurus citviet nevar redzēt. Īpašs brīdis tauriņu skaitītājiem ir sacensības Gada garākās dienas dienastauriņu vērošana. Arī šogad saulgriežos, kad ir pats vasaras vidus un visvairāk tauriņu, notiks šīs sacensības, kurās ikviens aicināts piedalīties un saskaitīt pēc iespējas lielāku tauriņu skaitu. Līdz šim labākais rezultāts ir 50 tauriņu sugu. Šis pasākums ir lielisks atskaites punkts ikvienam tauriņu skaitītājam.