Ar gaumi un rūpīgumu
Iepriekš esmu nakšņojusi šādās dabas mājās Igaunijā, kur par tām rūpējās valsts meži. Tāpēc priecājos, ka beidzot arī pie mums ir tapis kas līdzīgs. Tāpat kā Igaunijā, arī Veclaicenē dabas mājas ir bez elektrības un ūdens, ar sauso tualeti ārā un krāsniņu mājiņā, lai viesi paši varētu iekurināt un sasildīties aukstajā laikā. Mani pārsteidza, ar kādu rūpību mājiņas ir celtas un cik gaumīgi iekārtotas, gādājot par viesu labsajūtu. Katra dabas māja ir veltīta savai tematikai. Piemēram, namiņā pie Palpiera ezera bērni varēja izpētīt attēlus ar izzinošiem faktiem par meža zvēriem. Netālu no mājas ierīkots arī neliels skatu tornis, kas veidots aļņa formā. Citos namos viesi var vairāk uzzināt par ūdeņiem un zivīm, putniem un pat lāčiem. Un arī citur izvietoti tematikai veltīti izglītojoši vides mākslas objekti.
Attīsta aktīvā tūrisma piedāvājumu
Ideju par dabas atpūtas māju tīkla izveidi izlolojis Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, kurš pats šajā pusē uzaudzis un labi apzinās šīs teritorijas pievilcīgumu. "Tā ir bagātība, ko vēlamies parādīt arī citiem, tāpēc tūrisma attīstīšana šajā reģionā ir loģiska. Vēlamies veicināt tūrisma pieaugumu visos gadalaikos un tādējādi arī sekmēt vietējās ekonomikas attīstību," atzīst Dzintars Adlers un piebilst: "Projekta īstenošanai piesaistījām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, bet lielākā daļa tāpat bija pašvaldības līdzfinansējums. Līdz ar dabas māju izveidi esam arī attīstījuši pārgājiena maršrutus, un ziemā, ja būs sniegs, plānojam uzturēt distanču slēpošanas trases. Mājas iekārtotas dažādās Veclaicenes vietās, lai tās varētu izmantot tūristi, kas dodas vairāku dienu pārgājienos. Uzskatu, ka šajā teritorijā varētu ierīkot vēl dažas dabas mājas, lai tīkls būtu pilnīgāks un tūristi varētu izvēlēties sev ērtāko vietu nakšņošanai un atpūtai. Šīs dabas mājas ir interesantas arī makšķerniekiem, jo mājiņas viesi var izmantot arī laivu, kas atrodas pie mājas, un makšķeres. Laiva noderēs gan ezeru ainavu baudīšanai, gan lomu ķeršanai."
Aktuālā informācija tūristiem apkopota mājaslapā Veclaicene.lv. Izveidota pat lietotne, kur varēs ērti paskatīties, kura mājiņa ir pieejama, par to samaksāt un savā telefonā automātiski saņemt visu informāciju, lai mājiņā varētu iekļūt.
Romantika sveču gaismā
Brīvdienās dzīvošana sveču gaismā un ēdiena gatavošana uz ugunskura tiešām piestāv dabas mājām. Arī Alūksnes tūrisma informācijas centra speciāliste Līva Šaicāne atzīst, ka sākotnēji tūristi to, ka mājiņas ir bez elektrības, novērtējuši kā trūkumu, bet tagad drīzāk novērojams, ka viesi to uztver kā pievienoto vērtību. Iestājoties siltajam laikam, pieprasījums nakšņot namiņos ir audzis. "Būšana dabā, aktīva atpūta, makšķerēšana, miers, ko sniedz dabas tuvums, – tās ir vērtības, ko cilvēki novērtē arvien vairāk un atzīst par labu savas veselības uzlabošanai," uzsver Līva Šaicāne.
Saglabāt dabas vērtības
Pērn decembrī Alūksnes tūrisma informācijas centra iesniegtais pieteikums Aizsargājamo ainavu apvidus Veclaicene uzvarēja Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu EDEN (European Destinations of Excellence) nacionālajā konkursā Veselības un labjūtes tūrisms 2019. Konkursa galvenais motīvs bija fiziskā un garīgā labsajūta. Veclaicene tika novērtēta visaugstāk ar piebildi, ka tā pat vietējiem tūristiem ir vēl maz zināma un atklājama vieta. Veclaicenes teritorijā ietilpst trīs dabas liegumi: Korneti–Peļļi, Dēliņkalns un Avotu mežs. Alūksnes tūrisma informācijas centrā top idejas, kā šo vietu vienlaikus padarīt tūristiem vēl saistošāku, tajā pašā laikā saglabājot dabas vērtības.
Jāatzīst, ka pārgājiena maršruts, kas ved cauri dabas liegumam Korneti–Peļļi, tiešām ir iespaidīgs ar vairāku ezeru virkni un lielāko reljefa starpību Latvijā, ko veido Kornetu–Peļļu subglaciālā iegultne. Pārgājiens ved pa taciņām, šķērsojot Igaunijas robežu (pārgājienā gājām, tikko pandēmijas dēļ slēgtās robežas bija atvērtas šķērsošanai), un gājēji var uzkāpt skatu tornī jau vienā no Igaunijas Paganamā (Velnu zemes) pakalniem. Pēc tam pārgājiena maršruts atkal šķērso robežu, atgriežoties Latvijā.
Aizsargājamo ainavu apvidus Veclaicene ir nozīmīgs nogāžu un boreālo mežu aizsardzībai. Tas ir bagāts ar kultūras pieminekļiem – pilskalniem un senkapiem. Šeit apskatāms arī augstākais un stāvākais pilskalns Latvijā – Drusku pilskalns, no kurienes labi pārredzama pauguraine, kas iestiepjas Igaunijā, un pat Munameģis. Drusku pilskalns atrodas uz vaļņveida paugura pie Pilskalna ezera ļoti stāvā krastā. Pilskalns paceļas apmēram par 90 metriem virs ezera līmeņa. Nevienam citam Latvijas pilskalnam nav tāda sāna stāvuma un augstuma!
Pavisam tuvu mūsu mājiņai pie Palpiera ezera bija apskatāms 3,6 metrus garais un 2 metrus augstais Naudas akmens, par ko teika vēsta, ka Ziemeļu kara laikā zviedru karavīri esot veduši uz Alūksni savu armijas kasi, bet krievu karavīri tiem uzbrukuši, un zviedri naudas lādi aprakuši zem akmens. Teikas iespaidā cilvēki te meklējuši apslēptās bagātības, tāpēc visa tuvākā apkārtne ir izrakņāta, rakts pat zem akmens.