Latvija apņēmusies to ieviest jau no 2023. gada. Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide kopā ar Latvijas Zaļo punktu jau 2019. gadā sāka pilotprojektu, kura laikā pētītas iespējas Latvijā izveidot pilnvērtīgu tekstila dalītās vākšanas sistēmu. Dabas Diena noskaidro, cik gatavi esam tekstila šķirošanai un kā samazināt šo atkritumu rašanos.
Iedzīvotāji labprāt šķiro veco tekstilu
"Jau pirms vairākiem gadiem ES bija noteikusi, ka tās dalībvalstīm tekstila šķirošanas sistēma jāievieš līdz 2025. gadam. Tolaik uzņēmāmies "pētnieka" lomu Latvijā, lai saprastu, ko šāda jauna sistēma nozīmē sabiedrībai, pašvaldībām, apsaimniekotājiem, ražotājiem un tirgotājiem un kā sistēma varētu darboties vietējā mērogā. Tas ir prasījis gana daudz investīciju un laika. Tomēr ar gandarījumu varam teikt, ka jau šobrīd tekstila šķirošanas konteinerus cilvēki izmanto ļoti aktīvi. Patlaban Latvijā jau apstiprināts, ka visaptveroša tekstila šķirošanas sistēma oficiāli darbību sāks no 2023. gada, tomēr vēl ir virkne neizpildītu mājasdarbu, kurus sagaidām no politikas veidotājiem. Piemēram, kā tiks finansēta tālāka infrastruktūras attīstība un tekstila šķirošanas uzturēšanu, cik daudz konteineriem vispār Latvijā jābūt un cik daudz tekstila no tirgū novietotā apjoma būs jāsavāc," teic SIA Eco Baltija vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Saskaņā ar projekta LIFE Waste To Resources IP pētījuma rezultātiem lielākā daļa iedzīvotāju pauž atbalstu nolietoto, nederīgo vai apniku šo tekstila izstrādājumu šķirošanai un nodošanai pārstrādē vai atkārtotā apritē. To apliecina arī prakse – kopš pilotprojekta sākuma Latvijā izvietoti jau vairāk nekā 130 tekstila šķirošanas konteineri, iedzīvotāji speciālajos konteineros nodevuši kopumā 2700 tonnu apģērba, apavu un mājas tekstila. Atkritumu apsaimniekotāji lēš, ka, veicinot tekstilizstrādājumu apjoma samazināšanos poligonos, trīs gados panākts, ka atkārtotā apritē – otrreizējai lietošanai vai pārstrādē nonākušas 2242 tonnas tekstila. 5,4 tonnas nodotas arī labdarības organizācijām Latvijas iedzīvotāju, kā arī Ukrainas bēgļu atbalstam. Izmantojot esošās iespējas sašķirotajam tekstilam nonākt atkārtotā apritē, trīs gados panākts, ka poligonos nonākušo iedzīvotāju sašķiroto tekstilizstrādājumu apjoms samazinājies no 46% 2020. gadā līdz 3% šogad.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis savukārt skaidro, ka, pēc uzņēmuma aplēsēm, šobrīd tekstilu šķiro ap 33% iedzīvotāju.
Šajos datos gan nav iekļauti tie tekstilizstrādājumi, kuru kvalitāte vēl ir gana laba, tādēļ, piemēram, novalkātie apģērbi tiek nodoti labdarībai un turpina funkcionēt kāda cita valkātāja mugurā. Ir arī apģērbu tirgotāji, kuri pieņem nolietoto tekstilu, par to piešķirot nelielu atlaidi savas produkcijas iegādei. Piemēram, nolietoto apģērbu var aiznest uz H&M veikaliem.
Droši vien daudzi ir ievērojuši, ka nu jau teju ikviens ražotājs savā sortimentā iekļauj apģērbus no pārstrādātiem materiāliem, īpaši izceļot šo informāciju – tādi ir gan masu modes, gan nišas zīmoli.
Jāmācās iepirkties tālredzīgi
Tomēr nebūsim naivi – šķirošana vien nebūs glābiņš, un, kaut arī atkritumu samazināšanas jomā liela daļa atbildības jāuzņemas likumdevējiem, lai nodrošinātu efektīvu tekstila atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmu, tieši iedzīvotāju ziņā ir savu iepirkšanās paradumu maiņa. Vides eksperti noskaidrojuši, ka daudzviet ES valstīs pat līdz 10% jauno apģērbu tiek uzvilkti tikai vienu reizi vai nemaz. Labākajā gadījumā tie nonāk otrreizējā apritē lietota apģērba kategorijā. Svarīgi arī pērkot izvērtēt apģērba materiālu, kvalitāti, bet pats galvenais – vai tiešām ir vajadzīga šī desmitā blūzīte vai nez kurais džinsu pāris?
"2020. gadā pasaulē kopumā tika saražots 109 miljoni tonnu tekstilšķiedru. Apmēram trešā daļa no tām bija dabīgās šķiedras: galvenokārt augu valsts šķiedras (celuloze), kā arī dzīvnieku valsts šķiedras (vilna un zīds), džuta, mākslīgās celulozes, viskozes un acetātšķiedras. Savukārt divas trešdaļas bija sintētiskās šķiedras, kopā 68,2 miljoni tonnu: vairāk nekā puse no šī apjoma – poliestera šķiedras (57,1 miljons tonnu jeb 52%), kā arī poliamīds, poliakrilnitrils, poliuretāns un polipropilēns. Galvenā problēma nav pašos šķiedru veidos, bet gan tajā, ka lielākā daļa tekstilizstrādājumu tiek izgatavoti no jauktšķiedru audumiem, piemēram, miksējot kokvilnu ar poliesteru vai poliamīdu, linu, džutu vai kaņepājus ar poliesteru utt. Diemžēl pagaidām vēl nav izgudrota tāda jauktšķiedru apģērbu reģenerācijas metode, kas ļautu atdalīt poliesteru, poliamīdu vai spandeksu. Tuvāko divu vai trīs gadu laikā tur arī nekas nav darāms," stāsta Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Lai gan otro dzīvi var piešķirt arī jaukto šķiedru tekstilam, diemžēl daļu produkcijas pie labākās gribas nav iespējams pārstrādāt, piemēram, sieviešu veļu. Viens krūšturis var saturēt pat līdz 140 dažādiem elementiem, un ir sarežģīti un dārgi to izjaukt sastāvdaļās.
Kaut arī pārstrādāt viennozīmīgi ir labāk nekā izmest, diemžēl no otrreizējās šķiedras radīti materiāli bieži vien ir arī zemākas kvalitātes, toties ražošanas cena par tiem ir augstāka nekā jauniem produktiem, jo ražošanas izmaksas ir lielākas. Tāpēc labākais, ko iedzīvotāji var darīt, – iepirkties ilgtspējīgi un saprātīgi!
Par laimi, netrūkst arī tekstilrūpniecības uzņēmumu, kuri rūpējas par vidi un ilgtspēju arī ražošanas procesā, tiem ir OEKO-TEX® Standard 100, Global Organic Textile Standard (GOTS), AQAP 2110, Bluesign vai Nordic EcoLabel sertifikāti, kas apliecina, ka sarežģītais materiālu ceļš no rūpnīcas līdz galaproduktam tiek rūpīgi uzraudzīts.