Ar ūdens resursiem mums Latvijā ir paveicies, un, kaut sūdzamies par pelēku ainavu un drēgnu klimatu, vismaz dzeramā ūdens netrūkst. Pat par spīti karstuma viļņiem un sausuma periodiem, kas nodara kaitējumu lauksaimniecībai un dabai, slāpes pārredzamā nākotnē necietīsim. Taču tas nebūt nenozīmē, ka ar ūdeni, kas plūst no krāna, varam šļakstīties uz nebēdu un nerūpēties par ūdenskrātuvju tīrību. Gluži otrādi!
Jāsāk ar paradumu maiņu
Laikam jāsaka, ka tāda ir cilvēka daba – daļa vispirms padomās par savām ērtībām, tāpēc ideja taupīt pēdējā gada laikā ienākusi prātā ne vienam vien gluži vienkārši tāpēc, lai pasaudzētu savu maciņu no liekiem izdevumiem. Ūdens nodrošināšana mājoklī nav dārgākais no komunālajiem pakalpojumiem, taču ūdens uzsildīšana gan ir būtiski sadārdzinājusies. Samazinot ikdienas ūdens patēriņu, varam ietaupīt gan finanšu, gan vides resursus.
"Viena no lielākajām kļūdām, ko pieļaujam, ir ūdens resursu nenovērtēšana. Ūdens būtu jālieto atbildīgi. Ūdensapgādes uzņēmumi visā pasaulē strādā ar atdevi katru dienu, lai nodrošinātu tīru dzeramo ūdeni un attīrītu mājsaimniecību notekūdeņus, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi," skaidro ūdens eksperte Magda Jentgena.
Pirmais, kas būtu jādara ikvienai mājsaimniecībai, lai samazinātu patēriņu, ir jāizvērtē, kur tiek patērēts visvairāk ūdens resursu. Piemēram, ja visvairāk ūdens tiek patērēts, ejot vannā, tad, lai samazinātu ūdens patēriņu, varam izvēlēties biežāk iet dušā. Arī zobu tīrīšanas laikā ūdenskrāns ir jāaizgriež. Šāda analīze būtu galvenais solis, kas jāveic, lai varētu izvēlēties atbilstošākās darbības, kas palīdzētu samazināt ūdens patēriņu. "Mazgājoties varam samazināt ūdens patēriņu, pavadot īsāku laiku dušā. Vai, mazgājot matus, aizgriezt krānu, bet skalojot to atkal atgriezt. Visvairāk laika tiek pavadīts, cenšoties nomazgāt visu ziepjaino ķermeni, līdz ar to patērējam visvairāk ūdens. Ja mazgājoties katru reizi samazināsim arī izmantojamo dušas želejas apjomu, ietaupīsim ievērojamu daudzumu ūdens," pamāca Jentgena. Katru reizi dušā nevajag saputot sevi baltu kā sniegavīru – tas ir ne tikai izšķērdīgi, bet arī nenāk par labu ādai.
Palīdz arī mūsdienīgas tehnoloģijas
Daži varēs samazināt patēriņu, mainot paradumus, bet citi – izmantojot tehniskos risinājumus. Ideāli, ja ir iespējas nodrošināt abus variantus! Arī mūsu ģimenē ir bijušas diskusijas, kurām meklētas atbildes interneta gudrību krājumos, lai noskaidrotu, ko lietot trauku mazgāšanai ir videi un maciņam izdevīgāk – trauku mazgājamo mašīnu vai veco metodi, mazgājot traukus zem tekoša ūdens izlietnē. Magda Jentgena teic, ka augstas kvalitātes trauku mazgājamā mašīna gada laikā var izmantot gandrīz par 19 000 litru ūdens mazāk nekā tad, ja trauki tiek mazgāti ar rokām. Mazgājot traukus ar rokām, tiek patērēti aptuveni 4–8 litri ūdens minūtē, savukārt modernākās trauku mazgājamās mašīnas visam mazgāšanas ciklam izmanto tikai 7–11 litrus ūdens. Eksperte iesaka pievērst uzmanību ūdens patēriņa rādītājiem arī, pērkot jaunu veļasmašīnu.
"Izmantojot veļas mazgājamās mašīnas, kas patērē mazāk ūdens, gadā ietaupīsim aptuveni 7500 litru ūdens. Mūsdienu ierīcēs iestrādāti režīmi, kas aprēķina nepieciešamo ūdens daudzumu pēc trauku vai veļas daudzuma, kas nozīmē, ka ūdens netiks nelietderīgi izmantots," stāsta M. Jentgena.
Pieejamas arī dažādas viedās ierīces, ar kuru palīdzību iespējams ietaupīt vēl vairāk ūdens resursu. Piemēram, izmantojot viedo izlietnes jaucējkrānu. Krānā integrētais aerators nodrošina optimālu ūdens plūsmu, samazinot ūdens un enerģijas patēriņu.
"Jaunākās ierīces parasti jau ir izstrādātas tā, lai to funkciju nodrošināšanai tiktu izmantots mazs ūdens apjoms. Izvērtējot iespēju iegādāties jaunas ierīces, ieteiktu katru no tām salīdzināt atsevišķi, pievēršot uzmanību to energoefektivitātei. Piemēram, pēc to veiktspējas parametriem var salīdzināt, kuru veļas mazgājamo mašīnu izmantojot vienā mazgāšanas reizē tiktu patērēti mazāk ūdens un elektrības resursu. Ilgtermiņā ekonomiskākas ierīces noteikti atmaksātos," skaidro IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Darius Rimkus.
Taupīt palīdz arī pārtikas izvēle
Kaut gan, domājot par pārtiku, pirmais neienāk prātā tās izaudzēšanai patērētais ūdens daudzums, iedziļinoties tomēr nākas atklāt faktus, ka šīs jomas ir ļoti cieši saistītas. Un ne tikai tāpēc, ka pārtikas resursus daudzviet apdraud plūdi vai sausuma viļņi.
"Protams, arī piesārņojuma, klimata pārmaiņu izraisītu sausuma periodu un cilvēku skaita palielināšanās dēļ ir sevišķi jāpārdomā, kur izmantojam ūdeni. Dzīvnieku barības audzēšana, dzirdīšana un lopkautuvju tīrīšana šķērdē daudz vairāk saldūdens resursu nekā jebkura cita zemkopības joma. Ir aprēķināts, ka veselu ceturto daļu no pasaules saldūdens krājumiem patērējam gaļas un piena produktu ražošanai. Liellopa gaļas saražošana vienai ēdienreizei iztērē ap 2000 litriem ūdens! Tikmēr katram desmitajam planētas iedzīvotājam nav pieejas kvalitatīvam dzeramajam ūdenim. Augu valsts burgera saražošanai nepieciešams 75–99% mazāk ūdens nekā gaļas burgeram – izvēlies augu valsts opciju un ietaupi tūkstošiem litru ūdens vienā ēdienreizē," zina teikt izaicinājuma Neapēd zemeslodi vadītāja Lilita Kenta. Tāpēc kārtējo reizi vērts atcerēties, ka labākā izvēle visiem – gan pašu, gan planētas veselībai – ir samērīgi ēst sezonālu, vietējo un, ja iespējams, vegānisku vai vismaz veģetāru pārtiku un pavisam ideāli, ja tā ir bioloģiski audzēta. Bioloģiski sertificēti produkti ļauj izvairīties no pesticīdu atliekvielām un nevajadzīgām pārtikas piedevām uz sava šķīvja. Veroties plašāk, bioloģiskās pārtikas pirkums ļauj rūpēties par dabas daudzveidību (biosaimniecībās augu, kukaiņu un putnu pasaule ir par 50% bagātāka, kā arī tajās ir par aptuveni 75% vairāk savvaļas bišu), veselīgu augsni, tīru gaisu un ūdeņiem.