Zeme jau tagad ir kļuvusi par 1,18 grādiem karstāka, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un tas ir galvenais ekstremālu laikapstākļu cēlonis. Galvenais klimata pārmaiņu virzītājspēks ir cilvēku darbības – rūpniecība, transports u. c., taču galu galā tās ir mūsu individuālās ikdienas izvēles, kurām tā uzreiz tiešā veidā sekas nav manāmas, taču sasummētas rada lielu ietekmi.
"Ikvienā iedzīvotājā ir spēks un iespēja mainīt vidi sev apkārt," intervijā Dabas Dienai apgalvo projekta Sporta pils dārzi idejas autore un projekta organizatore Renāte Lagzdiņa un turpina: "Mēs, projekta organizatori, noslēdzām īres līgumus par dārziņiem ar cilvēkiem, bet reizē mums ir arī daudz prasību. Cilvēkiem jāpiedalās kopsapulcēs, kopīgajās talkās. Mēs esam publiski vaļā no ceturtdienas līdz svētdienai, no jūnija līdz septembra beigām, tādēļ dārzniekiem šajās dienās ir jādežurē. Viņi paši piesakās pieskatīt teritoriju, ved interesentus ekskursijās. Bez šīs cilvēku iesaistes šis projekts nebūtu iespējams. Dārzs strādā kā platforma un sabiedrības izglītības projekts. Tas ir kā uzskatāms piemērs, ka ir lietas, ko varam organizēt un mainīt paši, nevis gaidīt no kāda cita."
Ar kopienas spēka palīdzību ir iespējams īstenot arī daudzas citas videi draudzīgas iniciatīvas un nevajag novērtēt par zemu individuālās rīcības nozīmi. Aiz ikviena liela lēmuma stāv kāds indivīds un to grupa, un, kaut šķiet, ka klimata pārmaiņas parastam cilvēkam nav pa spēkam ietekmēt, jo tā ir lielo uzņēmumu un politisku lēmumu atbildība, tomēr viss sākas no mazām izvēlēm – kā mēs katrs izmantojam enerģiju un transportu, ko un kā iepērkamies, ceļojam izklaidējamies, cik labi izprotam norises dabā un, galu galā, par ko balsojam vēlēšanās. Ekonomiskās intereses un sociālie jautājumi ir svarīgi, taču jāatceras, ka klimata pārmaiņām ir būtiska ietekme uz visām jomām. WWF ūdens riska filtra rīkā, kas pieejams internetā, aprēķināts, ka nākamo 30 gadu laikā Latvijā ūdenstilpju kvalitāte turpinās pasliktināties, klimata pārmaiņas ietekmēs arī mūs, arvien biežāk liekot izjust izteiktus sausuma periodus un stiprākus plūdus, kas ietekmēs ne vien lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, bet arī mājsaimniecības.