Kas ir urbānā jeb vertikālā lauksaimniecība?
Urbānā lauksaimniecība ir jebkāda lauksaimniecība pilsētvidē. Taču to, ko mēs darām, varam dēvēt par vertikālo lauksaimniecību. Nozarē arvien biežāk lieto šo apzīmējumu. Vertikālā tāpēc, ka ar tehnoloģiju palīdzību audzēšanas laukumi tiek izvietoti cits virs cita. Vertikālajā lauksaimniecībā pielieto dažādas augu audzēšanas tehnoloģijas: akvaponiku, aeroponiku, hidroponiku. Pastāv divu veidu virzieni – vai nu tiek apbūvētas lielas, pamestas vai neizmantotas pilsētas platības, kurās ierīko ļoti lielas vertikālās lauksaimniecības fermas, vai, tieši pretēji, izveido nelielus un mobilus elementus. Tas vairāk ir mūsu stāsts, jo mēs izvēlējāmies jūras konteineru, kurā ieviest šo vertikalitātes principu.
Vertikālās lauksaimniecības popularitāte pasaulē pieaug, jo pazeminās tehnoloģiju izmaksas, kā arī pētnieki lēš, ka līdz 2050. gadam uz planētas būs desmit miljardi cilvēku, par 30% vairāk, nekā tas ir patlaban. Problēma ir tā, ka jau šobrīd konvencionālā lauksaimniecība izmanto teju maksimumu, ko var izmantot no saldūdens, nemaz nerunājot par zemes platībām. Aizvien biežāk aizdomājamies par to, kā samazināt CO2 izmešus un kā būt apkārtējai videi draudzīgākiem. Tā kā uzlabot savu dzīves kvalitāti ar iepriekšējām metodēm vairs nevaram, nākas meklēt jaunus veidus, kā to darīt.
Kā darbojas vertikālās fermas?
Katram kultūraugu veidam pielāgo tam paredzētus augšanas apstākļus: gaismu, mitrumu, temperatūru, vēju, uzturvielas. Vertikālās lauksaimniecības tehnoloģijas imitē šīs lietas tādā veidā, ka īstenībā ir pat labāk nekā realitātē. Ne velti vertikālo lauksaimniecību dēvē arī par kontrolēto vidi. Līdz ar to daudz vieglāk var paredzēt gan augu augšanas termiņus, gan ražas apjomus. Beigu beigās augs spēj izaugt vistuvāk savam iespēju līknes maksimumam, ko dabā nav tik viegli panākt. Augsne sastāv no dažādiem mikroelementiem. Ne vienmēr tajā ir visas vielas, kas nepieciešamas, lai augs pilnvērtīgi attīstītos. Taču vertikālajā lauksaimniecībā jau sākotnēji tiek pielietots perfekts kokteilis, kas sastāv no tiem pašiem mikroelementiem, kas atrodami dabā, bet tikai ar precīzāku dozāciju. Tas pats attiecas uz gaismu, mitrumu un vēju. Augi tiek audzēti speciālos substrātos, kuros tie var izveidot savu sakņu sistēmu. Šos substrātus veido gan no akmens vates, kūdras, gan no kokosa vai kaņepju šķiedras.
Kādēļ pircējam izvēlēties vertikālajās fermās audzētus salātus un garšaugus? Kādas ir to priekšrocības?
Man nešķiet pareizi, ka, ieejot kādā no Ziemeļeiropas veikaliem, man nākas iegādāties produktus, kas atceļojuši no Marokas, Izraēlas vai Kostarikas. Kamēr šie augi nonāk pie mums veikala plauktos, tie ir ceļojuši vairāk nekā mēs savā atvaļinājumā. Savukārt vertikālā lauksaimniecība mums ļauj audzēt tepat uz vietas dažādus eksotiskus augus, arī ārpus sezonas, izslēdzot piegādes ķēdi. Protams, svarīga arī to augstā kvalitāte. Ja augs ir pareizi izaudzēts, tā garšas un smaržas īpatnības ir labākas. Vertikālajās fermās netiek izmantoti arī pesticīdi. Piemēram, mūsu fermā iemetās laputis. Ja konvencionālajā lauksaimniecībā šādā gadījumā tās indētu ar pesticīdiem, tad mēs iegādājāmies speciālus odus, kuri apēda šīs laputis.
Audzējot augus vertikālajās fermās, tiek taupīti arī ūdens resursi. Katrā tehnoloģijā, ko izmanto vertikālajā lauksaimniecībā, nedaudz atšķiras ūdens patēriņa apjoms, bet ūdens ietaupījums, salīdzinot ar konvencionālo lauksaimniecību, ir aptuveni 95%. Tas ir liels vides ieguvums. Audzējot augus vertikālajās fermās, tiek ietaupītas lielas lauksaimniecības platības.
Vai šādā veidā audzētiem augiem var būt piešķirts arī bioloģiskās pārtikas sertifikāts?
Šis ir Eiropas politikas jautājums. Ja skatās, ko nozīmē bioloģisks, tad definīcija ietver to, ka tas tiek audzēts augsnē. Līdz ar to vertikālā lauksaimniecība nekad nebūs bioloģiska tādā klasiskā izpratnē, jo augi tiek audzēti speciālos substrātos, augsne tiem nav vajadzīga. No kvalitātes viedokļa vertikālajās fermas audzēti augi ir bioloģiski, bet pēc definīcijas tie nevar tādi būt. Visticamāk, nākotnē būs jaunas definīcijas vai regulējumi. Šobrīd parādās tāds termins kā hydro organic, kas varētu būt analogs bioloģiskajam apzīmējumam.
Ko vēl savā uzņēmumā darāt, lai dzīvotu dabai draudzīgāk?
Ikdienā uzņēmumā domājam par to, kā ietaupīt elektrību, jo tās patēriņš, lai uzturētu vertikālo fermu, ir salīdzinoši liels. No otras puses, ja skatāmies uz produkta pašizmaksu, tad elektrības patēriņš ir 20–25%. Cilvēku resurss tik un tā ir lielāks. Taču mūsu pētniecība un attīstība virzās uz to, lai augu audzēšanas process būtu energoefektīvāks. Tas ir tikai laika jautājums, jo nākotnē varam izmantot gan dažādus alternatīvās enerģijas avotus, gan padarīt efektīvākas pašas sistēmas.
Otra lieta, par ko domājam, ir iepakojums. Diemžēl pandēmijas kontekstā cilvēkiem radās papildu vēlme visu vairāk iepakot, kas, protams, ir saprotami. Tomēr, attīstot mūsu biznesa modeli, vēlamies nākotnē vispār attiekties no iepakojuma vai vismaz minimizēt tā apjomus. Šis jautājums patlaban ir mūsu dienaskārtībā.