Ar pozitīvu piemēru
Sākot bērnam mācīt par ilgtspēju, nevajadzētu biedēt ar stāstiem par apokalipsi, jo tas var radīt sajūtu, ka planētai draudzīgs dzīvesveids ir biedējošs un vairo vainas izjūtu, lai gan rūpes par vidi ir pozitīvs spēks. Privātās pamatskolas Domdaris skolotāja Līva Puļķe uzskata, ka būtu jāizvēlas katram bērnam piemērotākā mācību metode un vienkāršība, patiesums un darbošanās kopā ir labākais veids, kā bērniem kaut ko iemācīt.
"Ilgtspējīgus paradumus var apgūt arī jautri, jo īpaši kopā ar bērnu. Labākais veids, kā bērnam kaut ko iemācīt, ir rādīt labu piemēru, ļaut praktiski darboties, diskutēt un atbildēt uz jautājumiem. Bērniem nepietiek ar teorētisku izklāstu, viņiem ļoti svarīgi ir praktiski piemēri, tāpēc ir jārāda, kā izpaužas rūpes par planētu, un ir jāredz tūlītējs rezultāts. Bērniem patīk veikt izmēģinājumus un pētīt," stāsta Puļķe. Vecākiem jāņem vērā, ka bērni visu pamana un vēro, tāpēc mazos pasaules pētniekus ir grūti apmānīt – neprasiet no bērniem to, uz ko paši neesat spējīgi! Nebūs jēgas stāstīt, cik ļoti plastmasa piesārņo planētu, ja paši katru dārzeni lielveikalā ievīstīsiet atsevišķā maisiņā, kurus pēc tam izmetīsiet nešķirojamos atkritumos.
Ierīko dārziņu mājās
Apmēram trešdaļa pārtikas, kas saražota cilvēku lietošanai uzturā, tiek izmesta atkritumos. Zinot pārtikas produktu izcelsmi, var būt vieglāk novērtēt un taupīt pārtiku, turklāt, audzējot savu pārtiku, var samazināt CO2 emisijas un plastmasas atkritumus, kas rastos, izmetot iepakojumu. Mācot bērniem dārza darbus, var kopā labi pavadīt laiku. IKEA interjera dizaina speciālists Darjus Rimkus norāda, ka dārziņa ierīkošanai nav nepieciešama pat ne terase vai balkons.
"Dārziņu var ierīkot arī uz palodzes bērnistabā vai virtuvē. Var izmantot nelielus augu statīvus, kuros var salikt vairākus puķupodus. Mazā siltumnīcā, kas piemērota lietošanai telpās, var diedzēt sēklas, tā arī labi izskatās interjerā. Audzējot produktus mājās, bērni redz, kā tie rodas un cik daudz pūļu prasa tomātu, redīsu vai garšaugu izaudzēšana. Tas var palīdzēt novērtēt pārtikas produktus," norāda Rimkus.
Lietas no pārstrādātiem atkritumiem
Puļķe uzsver, ka, mācot bērniem jaunus ieradumus, ir svarīgi parādīt, kāds tam ir mērķis vai kāda tam ir jēga. Tas attiecas arī uz atkritumu šķirošanu. Rimkus stāsta, ka viens no veidiem ir ikdienā lietot no pārstrādātiem materiāliem izgatavotus priekšmetus, piemēram, mugursomu vai vismaz no pārstrādāta poliestera izgatavotu iepirkumu maisiņu. Tā bērns skaidri redz atkritumu šķirošanas iznākumu un savu ieguvumu.
"Katru gadu pasaulē izlieto vairāk nekā 100 miljardu plastmasas ūdens pudeļu. Vairumu šo pudeļu izmet atkritumos, un tās nonāk okeānā vai atkritumu izgāztuvē. Jāmēģina bērnam paskaidrot, ka viena pudele dabā sadalās apmēram 700 gadu laikā. Ikviens var šķirot atkritumus, dodot lietām otru dzīvi citā veidolā, un, ja iespējams, izvēlēties priekšmetus, ko var lietot atkārtoti, piemēram, ūdens pudeles. Lai bērniem būtu vieglāk šķirot atkritumus, katru atkritumu tvertni var marķēt ar atšķirīgas krāsas uzlīmi," ierosina Rimkus.
Spēlēt enerģijas taupības spēli
Puļķe uzskata, ka enerģijas taupīšana ir viens no sarežģītākajiem ilgtspējas aspektiem, par ko stāstīt bērniem, jo mūsu valstī tīra ūdens netrūkst. Taču apmēram 1,1 miljardam planētas iedzīvotāju tīrs ūdens nav pieejams un 2,7 miljardi cilvēku cieš no ūdens trūkuma vismaz vienu mēnesi gadā.
Viņa zina stāstīt, ka bērni vislabāk apgūst to, kas mācīts rotaļīgi vai ja viņiem ir iespēja veikt izmēģinājumus un pētīt. Viņa iesaka bērniem mācīt taupīt ūdeni spēlējoties, piemēram, skaitot, cik glāžu ūdens tiek iztērēts, ja atstāj ūdens krānu vaļā, tīrot zobus, un cik ūdens var ietaupīt, ielejot glāzē tikai tik daudz ūdens, cik vienā reizē izdzer, nevis pilnu glāzi.
"Iesaisti bērnu, prasot viņam idejas, kā izmantot ietaupīto glāzi ūdens. Varbūt ar to var aplaistīt mājās ierīkoto dārziņu, telpaugus vai citādi izlietot," ierosina Puļķe.
Interjera dizainers iesaka vēl vienu jautru elektrības taupīšanas veidu†– izmantot saules enerģiju. "Bērnus, visticamāk, neinteresēs fakts, ka, mājās lietojot LED spuldzes, var ietaupīt līdz pat 85% elektroenerģijas un ka tās kalpo 10 reižu ilgāk par kvēlspuldzēm, taču viņiem varētu patikt LED āra apgaismojums, kas darbojas ar saules baterijām. Bērniem varētu būt interesanti redzēt, kā tiek izmantota saules enerģija," stāsta Rimkus.
Baudīt no augiem gatavotu maltīti
Ikviens var samazināt oglekļa dioksīda emisijas pat par 73%, uzturā lietojot mazāk gaļas un piena produktu. Vismaz dažreiz ierastās maltītes vietā izvēloties no augiem gatavotu ēdienu, tiek sperts mazs solis pretī lielam mērķim. Ražojot pārtikas produktus no augiem, tiek mazāk kaitēts dabai un tiek izmantots mazāk resursu.
"Var ieviest jaunu ģimenes tradīciju, piemēram, ieturot maltīti mājās, vienreiz nedēļā nelietot gaļas produktus. Tas nevienam nekaitēs un palīdzēs ģimenē ieviest ilgtspējīgus un veselīgus ēšanas paradumus," ierosina Rimkus.
Ejiet dabā!
Ja mēs kaut ko mīlam, tad gribam par to rūpēties un pasargāt, tāpēc dodieties dabā kopā ar bērniem, māciet pazīt augus, putnus un kukaiņus, izbaudīt dažādus laikapstākļus un gadalaikus. Vēl nekad vietējo tūrisma maršrutu piedāvājums nav bijis tik plašs kā patlaban. Pētiet un ejiet ārā. Pat ja esat pilsētnieki, daba ir līdzās. Piemēram, ejiet uz parku, paņemiet līdzi vingrošanas riņķi, kuru nolikt zālē, vai kā citādi iezīmējiet noteiktu laukumu un saskaitiet, cik daudz dažādu augu un dzīvu radību tajā varat ieraudzīt. Būsit pārsteigti!