Kas pašmāju veikalu plauktos?
Pērn kāds Kanādas Monreālas Universitātes pētnieku veikts plastmasas tējas maisiņu pētījums, publicēts zinātniski atzītā žurnālā Vides Zinātne un Tehnoloģijas, atklāja, ka augstākas kvalitātes tējas maisiņu ražošanā nereti ir izmantots lielāks apjoms plastmasas nekā vairumā maisiņos sapakoto tēju. Lai arī lielākoties šim nolūkam izmanto papīru, tomēr, iegādājoties premium klases tēju, var izrādīties, ka tējas krūzē nonāk arī vairāk veselībai kaitīgo vielu tējas maisiņa ražošanā izmantoto materiālu dēļ.
Lai noskaidrotu, no kādiem materiāliem tapuši tie tējas maisiņi, kas atrodami Latvijas veikalu plauktos, un cik droša ir to likšana kompostējamo atkritumu kaudzē, divas Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 11. klases skolnieces Eva Guļevska un Alise Zoltnere-Šakina Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieces Intas Dimantes-Deimantovičas vadībā izstrādā zinātniski pētniecisko darbu Mikroplastmasa Latvijā sastopamo tējas maisiņu sastāvā (Aktivitāti atbalsta projekts ERAF/POSTDOC 1.1.1.2/VIAA/2/18/359.). Par sava darba mērķi jaunās pētnieces izvirzījušas vairākus uzdevumus. Vai Latvijā nopērkamie tējas maisiņi ir izgatavoti no plastmasas, un vai tas ir norādīts uz iepakojuma? Vai tējas maisiņus var likt pie bioloģiskajiem atkritumiem? Vai tie sadalīsies? Vai, pagatavojot tēju no plastmasas tējas maisiņiem, plastmasas polimēra daļiņas nokļūst tējā? Turklāt svarīgs inovācijas mirklis ir atrast aizvietotāju tējas maisiņiem, kuros ir plastmasas daļiņas. Kopā tiek analizētas trīsdesmit trīs dažādas tējas, kas iegādājamas pārtikas veikalos Latvijā, tajā skaitā bioloģiski audzētās.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča, raksturojot mikroplastmasas problemātiku un izpētes un uzticamu datu trūkumu tējas maisiņu jomā, uzsver, ka sadalīšanās ir ļoti, ļoti lēna un daļiņas agrāk vai vēlāk nonāk augsnē, turpretī šķirošana nav iespējama, jo uz iepakojuma nereti nav norādes par to. "Jaunās pētnieces analizēja Latvijas veikalos nopērkamos tējas maisiņus, lai izpētītu, cik daudzi no tiem ir no dabiska materiāla, bet cik daudzi no plastmasas polimēriem. Viņas ne tikai noteica materiāla spektru ar īpašu ierīci – Furjē transformācijas infrasarkanās gaismas spektrometru, bet pašas arī veica kompostēšanas testu – ieraka maisiņus kompostā un katru nedēļu ņēma ārā, lai novērtētu, cik daudz tie ir sadalījušies," skaidro Inta Dimante-Deimantoviča.
Vairums infolapiņu – no plastmasas
"Sākumā apskatījām tējas iepakojumu. Piemēram, vai ir norādes par to, no kāda materiāla tas izgatavots, vai kastīte iepakota plastmasas plēvē, vai katrs maisiņš atsevišķi iepakots utt. Visas tējas bija iepakotas papīra kastītē. 22 no 33 pētāmajām papīra kastītēm no ārpuses bija papildus iepakotas plastmasas iepakojumā. Iekšā kastītē 72% tējas maisiņu bija papildu iepakojumā, tajā skaitā 10 no tiem bija no kompozītmateriāla, četri – papīra, 10 – plastmasas. Svarīgi uzsvērt, ka ne visām tējām uz kastītes bija nepārprotama norāde par iepakojuma materiālu," stāsta Eva Guļevska un turpina: "Veicām materiāla analīzes testu tējas maisiņiem, to striķīšiem, arī lapiņām, kas piestiprinātas pie striķīša ērtākai tējas mērcēšanai. Izpēte atklāja, ka maisiņiem, kas nebija no dabiskiem materiāliem, arī striķīši bija no plastmasas materiāliem. Savukārt tējas maisiņu infolapiņas, kas piestiprinātas pie striķīša, lielākajai daļai tēju nebija nosakāmas, un tikai divas izrādījās no dabiskiem materiāliem, divas bija no biopolimēriem, vēl dažas no plastmasas. Dažām no nenosakāmajām lapiņām pēc krāsas nodilšanas kompostā izdevās pie atkārtotas analīzes noteikt materiālu – tā arī izrādījās plastmasa."
Vēro sadalīšanos augsnē
Pētnieces piecu nedēļu garumā šovasar veikušas arī 33 tējas maisiņu sadalīšanās testu. No katra tējas veida viens maisiņš tika ievietots augsnē, lai vērotu, kā tas līdz ar saturu tajā sadalās.
"Ja tējas maisiņa sastāvā ir plastmasa, zemē paliek tikai plastmasas karkass. Ja sastāvā ir dabiski materiāli, maisiņš ar laiku sadalās pilnībā," stāsta Eva, kuras ģimene tagad dzer lielākoties pašu salasītu tēju, savukārt Alise tagad lieto tikai pētījumā pārbaudītās tējas bez plastmasas: "Pēc piecām nedēļām secinājām, ka 61% tējas maisiņu bija pilnībā sadalījušies, 24% vēl tikai turpināja sadalīties, bet 15% jeb pieci tējas maisiņi, tajā skaitā viens bioloģiskās tējas maisiņš, bija praktiski neskarti."
Divi no šiem pieciem tējas maisiņiem, kuri bija teju tādi paši kā pēc izņemšanas no tējas krūzes, bija ražoti no biopolimēriem. Līdz ar to jāņem vērā, ka, pat ja uz tējas iepakojuma ir uzraksts "biodegradable", tas nenozīmē, ka šo tējas maisiņu var droši likt kompostā mājas apstākļos. Ir nepieciešama patērētāju pašizglītošanās par to, kas ir bioloģiski noārdāms un kas ir kompostējams materiāls. Kā norāda jaunā pētniece Eva: "Polilaktīdi dabā mājsaimniecības apstākļos var sadalīties lēni, ja kompostā netiek sasniegta nepieciešamā temperatūra, arī ražošanas procesā var tikt pievienotas citas izejvielas, kas neļauj mikroorganismiem efektīvi iedarboties un palīdzēt maisiņam noārdīties. Noteikti aicinām kompostā nelikt maisiņus, kuros ir plastmasas daļiņas."