Ja uzņēmumā vai saimniecībā ir vairāki apkures veidi, ar piegādātājiem ir vieglāk runāt, un nākotnē tas būs svarīgi gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa," uzskata a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
Rīgas siltums savu vides aizsardzības politiku veido, balstoties gan uz valsts institūciju izstrādāto normatīvo dokumentu prasībām, gan akciju sabiedrības finanšu vadības plānu nākamajiem gadiem, gan attīstības stratēģiju, kas iekļauj arī vides politiku. Vienlaikus uzņēmums seko Eiropas Savienības (ES) nostādnēm un īsteno ES normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas izstrādātas, lai sekmētu globālo klimata pārmaiņu novēršanu. Pamatražošanā galvenās uzņēmuma prioritātes ietekmes uz vidi samazināšanā ir jaunu tehnoloģiju ieviešana un esošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu modernizācija, siltuma zudumu samazināšana, veicot siltumtīklu rekonstrukciju, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošana, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no fosilā kurināmā izmantošanas.
Šķeldas resursu pietiks
Latvijā patērētāju siltumapgāde tiek nodrošināta, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālo siltumapgādi un individuālo siltumapgādi. Lielākā daļa no centralizētās siltumapgādes sistēmās iegūtajiem siltumenerģijas apjomiem tiek saražota Rīgā, lielākā daļa no tiem - augsti efektīvas koģenerācijas procesā.
Uzņēmumā Rīgas siltums 2014. un 2015. gadā 69,8% siltumenerģijas saražots, izmantojot dabasgāzi, 30,2% - šķeldu. Biokurināmais enerģijas ražošanai Rīgā tiek izmantots četrās Rīgas siltuma siltumcentrālēs: Daugavgrīvā (ar jaudu 7,5 megavati (MW)), Vecmīlgrāvī (14 MW), Ziepniekkalnā (17 MW) un Zasulaukā (20,0 MW).
Viena no modernākajām Rīgas siltuma siltumcentrālēm atrodas Ziepniekkalnā, šis biokurināmā koģenerācijas energobloks ekspluatācijā nodots 2013. gadā. Tas ir lielākais un apjomīgākais no trim uzņēmuma projektiem, kura kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedza 15 miljonu eiro, ietverot arī Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 40% apmērā.
Modernizējot Ziepniekkalna siltumcentrāli, tajā ir uzstādīts tvaika katls un tvaika turbīna ar siltuma jaudu līdz 22 MW un elektrisko jaudu līdz 4 MW, kā arī dūmgāzu kondensators ar siltuma jaudu 3,6 MW.
Koģenerācijas blokam ir ārējā un jauna iekšējā šķeldas noliktava. Ikdienas darbs norit, izmantojot iekšējā noliktavā glabāto biokurināmo. Kurināmā krājumi šajā katlumājā tiek veidoti trim četrām dienām. Jāpiebilst, ka ietilpīgākā biokurināmā katlumājas noliktava ir Zasulaukā, kur šķeldas pietiek desmit dienām.
Savukārt Ziepniekkalna katlumājas ārējā noliktavā šķelda tiek uzglabāta rezervei, tā teikt, avārijas situācijām, ja rastos problēmas ar kurināmā masas piegādātājiem. Rīgas siltums izmanto triju šķeldas ražotāju pakalpojumus, un, kā atzīst katlumājas tehniskie darbinieki, līdz šim sadarbība noritējusi veiksmīgi. Uzņēmuma vadītājs Normunds Talcis šķeldas ražotāju nozarei Latvijā saredz perspektīvas, turklāt tik kvalitatīva baltā šķelda, kāda tiek izmantota Ziepniekkalna katlumājā, maksā lētāk nekā citviet Eiropas vidienē. "Uzskatu, ka mūsu šķeldas izmantošanas apjomi veicina šīs nozares attīstību. Mēs esam paredzējuši, ka uzstādītajās iekārtās varēsim izmantot ne tikai tehnoloģisko šķeldu, bet arī mežizstrādes atkritumus. Esam veikuši arī pētījumu, kas apliecina - šķeldas resursu nākotnē nepietrūks," piebilst N. Talcis.
Enerģiju izmanto maksimāli
Modernizētajā kurināmā padeves sistēmā šķelda tiek izkrauta kurināmā pieņemšanas bedrēs un pa kustīgo grīdu tālāk nogādāta kurināmā šķirošanas mezglā. Lai kurināmā padeves sistēmā nerastos bojājumi, ar elektromagnētu no šķeldas tiek atdalīti tajā iespējami esošie metāli, tāpat tiek atdalīta arī negabarīta šķelda un citi koksnes piejaukumi. Rupjā šķelda tiek sašķeldota un kopā ar smalko šķeldu padota uz tvaika katlu. Tas ražo tvaiku, darbina tvaika turbīnu, tā nodrošinot siltumu mikrorajonam.
Arī koģenerācijas blokā uzstādītais dūmgāzu kondensators no aizejošajām dūmgāzēm ražo papildu siltumu. Parasti aizejošo dūmgāzu temperatūra ir aptuveni 100 grādu augsta, kondensators to atdzesē vidēji zem 50 grādiem - atmosfērā tiek izmests vēss gaiss, bet siltums tiek nodots centralizētajai siltumapgādei. Tādējādi tiek izmantots maksimālais enerģijas daudzums. "Dūmgāzu kondensatoram ir augsts lietderības koeficients, pēc speciālistu aprēķiniem, tas koģenerācijas energobloka efektivitāti paaugstina no 87 līdz 95,3%. Koģenerācijas iekārtai tas ir ļoti labs rādītājs," uzsver Rīgas siltuma vadītājs N. Talcis un izrāda tālāk jauno katlumāju un modernās iekārtas. Lai atmosfērā izmestajām dūmgāzēm nebūtu putekļu piejaukuma, ir uzstādīts elektrostatiskais filtrs, kas attīra dūmgāzes. "Lai gan šāda filtra iegāde un tā ekspluatācijas izmaksas ir augstas, tas strādā ļoti efektīvi," atzīst N. Talcis.
Siltumcentrālē Ziepniekkalns darba kārtībā ir arī vecā katlumāja ar diviem ūdenssildāmajiem katliem. Kā kurināmais tajā tiek izmantota dabasgāze. Šī katlumāja tiek darbināta ziemā un vasarā, kad koģenerācijas bloka darbība tiek apturēta saistībā ar profilaktiskajiem remontiem. Novembra nogalē, kad apmeklējam Ziepniekkalna siltumcentrāli, vecā katlumāja jau darbojas. "Ziemā ar koģenerāciju vien nepietiek, tāpēc, lai mikrorajonu nodrošinātu ar nepieciešamo siltumenerģiju, izmantojam arī dabasgāzi," stāsta uzņēmuma vadītājs.
Visu nosaka cena
Gadā Rīgas siltums saražo vairāk nekā miljonu megavatstundu (MWh) siltumenerģijas. Ziepniekkalna koģenerācijas energobloks gadā saražo 21 000 MWh elektroenerģijas un 97†300 MWh siltumenerģijas, savukārt biokurināmā koksnes šķeldas patēriņš šajā siltumcentrālē ir līdz 152 000 berkubikmetru gadā.
"Pieredze ar biokurināmā izmantošanu enerģijas ražošanā mums ir jau no 1996. gada, kad Daugavgrīvā tika izbūvēta pirmā priekškurtuve, nākamā gan tika izbūvēta tikai 2010. gadā. Līdz tam neveicām siltumcentrāļu modernizāciju, jo visu nosaka cena - gan kurināmā, gan iekārtu cena. Kamēr dabasgāzes cena bija zema, nebija ekonomiska pamatojuma attīstīt šķeldas iekārtas, jo tās ir ievērojami dārgākas," skaidro N. Talcis un salīdzina abu kurināmā izmantošanas veidu priekšrocības un trūkumus: "Gāze ir tīrs, efektīvi izmantojams kurināmais, kuram nepieciešamo sistēmu darbību var automatizēt. Šķelda tirgū konkurē ar zemāku cenu, taču tās izmantošanā ir noteiktas prasības pret iekārtu kvalitāti un sarežģītību, nepieciešams arī kvalificēts personāls, kas šīs iekārtas var apkalpot. Biokurināmā sistēmu nevar simtprocentīgi automatizēt, kā tas ir ar dabasgāzi. Piemēram, Ziepniekkalna centrālē darbiniekiem jāpieņem aptuveni deviņu smago automašīnu šķeldas kravas diennakts laikā."
Biokurināmā izmantošanas apjomi uzņēmumā Rīgas siltums ir ievērojami auguši - 2010. gadā enerģijas ražošanai tika patērēti 30 berkubikmetru gadā, turpretim šogad tie jau ir 430 000. N. Talcis uzskata - pagaidām šķeldas izmantošana enerģijas ražošanā ir izdevīga, lai arī abu kurināmā veidu cenu starpība sarūk.
Vērienīgā koģenerācijas energobloka projekta īstenošanas rezultātā ieguvumi ir vairāki - izmantojot vairāku veidu kurināmo, ir palielinājusies siltumapgādes drošība, mazinājusies atkarība no importētā kurināmā - dabasgāzes - un panākta vides kvalitātes paaugstināšana, jo atbilstoši vides aizsardzības prasībām Ziepniekkalna centrālē ir uzstādīta gan dūmgāzu, gan notekūdeņu attīrīšanas iekārta. Rīgas siltuma vadītājs arī norāda - lai arī ar šķeldu tiek saražoti tikai 8% siltumenerģijas no kopējās bilances, Ziepniekkalna un Zasulauka siltumcentrāles modernizācija devusi iespēju samazināt siltumenerģijas tarifus Rīgā par 3%. Starp citu, Rīgā ir zemāks siltumenerģijas tarifs nekā citās lielākajās Latvijas pilsētās un Baltijas valstu galvaspilsētās - 47,18 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa. Viļņā tie ir 50,10 eiro/MWh, Tallinā - 52,9 eiro/MWh. Savukārt Daugavpilī par siltumu jāmaksā 51,31 eiro par megavatstundu, Jelgavā - 53,73, Liepājā - 54,95, Jēkabpilī - 56,53, Jūrmalā - 57,13, Ventspilī - 58,30 eiro/MWh.
Kopumā uzņēmums Rīgas siltums ražo siltumu 43 siltumavotos Rīgā. Lai palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, uzņēmums ieplānojis modernizēt un rekonstruēt arī biokurināmā siltumavotu Daugavgrīvā un no jauna izbūvēt katlumāju Bolderājā.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
