Saglabāta vide ir ieguvums
Iespējas, ko no resursu viedokļa piedāvā dabas parks Bauska, ir plašas, atzīst Bauskas novada pašvaldībā. "Tā ir unikāla, tomēr sarežģīta īpaši aizsargājama teritorija, jo tajā ir daudz apsaimniekotāju un privāto zemju īpašnieku ar dažādām interesēm," norāda Bauskas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas plānošanas projektu speciāliste Egija Stapkēviča un turpina: "Grūtāk risināt jautājumus kļūst tajā brīdī, kad vēlamies veidot kādu dabas taku vai atpūtas vietu un gūt no tās ekonomisko labumu. Kaut vai lai izveidotu dabas taku no Bauskas līdz Mežotnei, intereses jāsaskaņo ar vairāk nekā simts īpašniekiem. Tas ir sarežģīts process, un sākotnēji, veicot aptauju, secinām, ka īpašnieku ieinteresētība ir 50:50."
No iesaistīšanās jaunos projektos vietējos attur dažādi iemesli. Piemēram, ja īpašnieks savu teritoriju nodod publiskai lietošanai, viņam jārēķinās ar atbildību par šīs teritorijas uzturēšanu, atkritumu savākšanu. Ir lauksaimnieki, kuri savos īpašumos nevēlas attīstīt tūrismu, un ir īpašnieki, kuri savās teritorijās svešus vispār nevēlas redzēt. Īpaši aizsargājamās teritorijās lauksaimniekiem pastāv arī ierobežojumi attiecībā uz saimniekošanas metodēm, un, kā atzīst Bauskas Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure, tas esot vēl būtiskāks slogs nekā tūristi.
Labos piemērus respektē
"Zemes īpašnieki dabas parka teritorijā, ņemot vērā tās vērtību, ir tikai ieguvēji," uzskata Stapkēviča un min piemērus, kas saistīti ar nelegālajām izgāztuvēm: "Neraugoties uz aizlieguma zīmēm, teritorijā bija izveidojušies vairāki nelegāli atkritumu poligoni. Zemes īpašnieki nezināja, ko ar tiem iesāk. Īpašniekiem tika piemēroti sodi, viņi bija neapmierināti, bet kopīgiem spēkiem, sadarbojoties to iespējams risināt."
Laimīgā pilsēta
Pēdējos gados Bauskas novada pašvaldība realizējusi vairākus projektus, kas saistīti ar dabas parku. "Vienā no tiem, sadarbojoties Bauskas, Rundāles pašvaldībai un Mežotnes pils apsaimniekotājiem, izveidojām gājēju tiltiņu pār Lielupi. Tas gan funkcionē tikai siltajā sezonā, jo palu laikā tiltu nav iespējams saglabāt, bet ir ļoti nozīmīgs projekts, jo daudziem Mežotnes iedzīvotājiem tiltiņš ir ērts nokļūšanas veids uz otru Lielupes krastu," stāsta Stapkēviča. Savukārt Turkupole-Zilpure kā nozīmīgu pašvaldības veikumu min Bauskas, Mežotnes un Rundāles pils velomaršruta marķēšanu un labiekārtošanu – starp citu, ja dodaties atpūtas braucienā ar velosipēdu, vislabāk parka ainavu var vērot virzienā no Mežotnes pilskalna līdz pat Bauskai.
Upēm draud aizaugšana
Baušķenieki sargā Mūsu un Mēmeli, kas ir nozīmīgas nēģu un vimbu nārsta vietas. Taču tās aizaug. Upju tīrīšanas darbus Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības pārstāvji sāka jau pagājušajā gadsimtā. Gabrāns stāsta: "Pa šo laiku esam realizējuši jau vairāk nekā desmit projektu, piesaistot pašvaldības, pārrobežu un citu projektu finansējumu. Kopumā Lielupes baseina sateku rajonā esam iztīrījuši aptuveni 15 hektārus gultņu. Lielupe ir zemieņu upe ar tai raksturīgu eitrofikāciju. Lai dabā uzturētu līdzsvaru un nevēlamie procesi negūtu pārsvaru, upes gultne regulāri ir jāattīra, jo Lielupes ūdeņi, kas pārsvarā nāk no Lietuvas, ir stipri piesārņoti ar barības vielām, kas veicina aizaugšanu." Gabrāns uzskaita upes gultnes tīrīšanas ieguvumus – tas ļauj saglabāt un pavairot zivju resursus, saglabāt parka ainavisko vērtību un pašas dabas vērtības.
"Aizaugušā upē dzīvo noteiktas sugas, kurām nav tik lielas bioloģiskas vērtības, kāda ir neaizsērējušā upes gultnē. Natura 2000 objekti, piemēram, straujteces posmi Lielupes augštecē, bez upes gultnes tīrīšanas drīz beigtu pastāvēt, jo pali un ledus iešana, kas dabā pildīja arī upes gultnes attīrīšanas funkciju, ar katru pavasari ir izteikti mazinājušies," stāsta Gabrāns un skaidro: "To ietekmē vairāki faktori. Piemēram, Mūsas upē tie saistīti ar spēkstaciju būvēm Lietuvas teritorijā. Arī ar zemes meliorāciju, kuras rezultātā Bauskas sektorā Lielupē palu laikā ūdens līmenis ceļas par četriem metriem. Meliorācijas sistēmas nokrišņu ūdeņus ar visām barības vielām spēj intensīvi novadīt upē, straujajā tecējumā barības vielas tiek nestas tālāk un izgulsnējas upes gultnē – ir apdraudēts pats pamats dabas vērtību pastāvēšanai."
Bauskas Tūrisma informācijas centra vadītāja piebilst, ka upju aizaugšanas dēļ arī nav iespējams attīstīt laivu tūrismu. Iedzīvotāji ir neapmierināti, jo upes varētu piedāvāt daudz vilinošu atpūtas iespēju lielā novada teritorijā. "Pašlaik, lai atgrieztu upes sākotnējo izskatu, gultnes varam iztīrīt tikai ar smagu darbu un padomju laika tehniku. Taču, lai gūtu labvēlīgu efektu, šie darbi būtu jāveic sistemātiski ar atbilstošu aprīkojumu. Zemgalē upju aizaugšana ir ļoti aktuāla problēma," uzsver Gabrāns.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu