Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Siltumu var arī regulēt

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā. To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka šāda iespēja ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj katram siltuma lietotājam individuāli izvēlēties savu komforta temperatūru, kā arī laiku, kad siltums tiek pieslēgts un atslēgts, un ļauj maksāt tikai par patērēto siltumu.

Siltumapgādes uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, ļoti pozitīvi vērtējot autonomas termoregulācijas iespēju, uzsver, ka to iespējams nodrošināt arī vecajās daudzdzīvokļu mājās, kurās nav atsevišķa siltuma ievada autonomi katrā dzīvoklī. "Ja daudzdzīvokļu mājas īpašnieki vēlas, mēs esam gatavi veikt siltumapgādes sistēmas renovāciju un ierīkot autonomas termoregulācijas iespējas. Te gan jāuzsver, ka individuālas siltuma regulēšanas ierīkošana vecajās ēkās nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja arī autonomi pieslēgt un atslēgt siltumu. Šāda iespēja ir tikai jaunceltās dzīvojamās ēkās, kurās ir divcauruļu sistēma ar atsevišķu siltuma ievadu autonomi katrā dzīvoklī."

Talcis stāsta, ka līdz ar termoregulācijas sistēmas ierīkošanu dzīvokļos jāuzstāda arī alokators (siltuma maksas sadalītājs) - ierīce, kas reģistrē radiatoru proporcionālo siltuma atdevi dzīvokļos. Viena alokatora cena ir aptuveni no 25 līdz 30 eiro. Taujāts, vai jebkurā laikā celtai daudzdzīvokļu mājai iespējams renovēt siltumapgādes sistēmu tā, lai būtu autonomas termoregulācijas iespējas, Talcis atbild apstiprinoši.

"Turklāt teorētiski ir iespējams arī vecās mājās siltumapgādes sistēmu no vertikālas pārveidot uz horizontālu, lai dzīvoklī būtu ne tikai autonomas termoregulācijas iespējas, bet arī autonoma siltuma pieslēgšana un atslēgšana. Taču tas prasītu ievērojamas investīcijas no dzīvokļu īpašniekiem, tādēļ šādos gadījumos es tomēr ieteiktu aprobežoties ar termoregulācijas sistēmas ieviešanu, kas arī ļauj samazināt siltuma patēriņu, jo, pirmkārt, katrs dzīvokļa īpašnieks pats izvēlas, kādu siltuma intensitāti vēlas savā dzīvoklī, otrkārt, maksāts tiek tikai par individuālo siltuma patēriņu," skaidro Talcis.

Talcis gan atzīst, ka uzņēmuma rīcībā nav ziņu, cik daudzās Rīgas daudzdzīvokļu mājās patlaban pieejamas autonomas termoregulācijas iespējas. Līdz šim nevienas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki nav vērsušies uzņēmumā ar lūgumu renovēt siltumapgādes sistēmu un ierīkot termoregulāciju. Tas gan varētu būt skaidrojams ar to, ka atšķirībā no ēku siltināšanas šim pasākumam nav iespējams piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Taču Talcis gan uzsver, ka arī no termoregulācijas ieviešanas un alokatora uzstādīšanas dzīvokļu īpašniekiem ekonomija var būt ievērojama. "2014. gadā pilotprojekta ietvaros mēs pašvaldības īpašumā esošajai daudzdzīvokļu ēkai Rīgā, Ulbrokas ielā 13, piektajā korpusā ierīkojām siltuma maksas sadalītāju (alokatoru) sistēmu. Iedzīvotāji sāka saņemt individuālus apkures rēķinus. Tas mudināja dzīvokļu īpašniekus izvērtēt apkures lietošanas paradumus, lai optimizētu siltuma patēriņu. Tā rezultātā 2014./2015. gada apkures sezonas piecos mēnešos ēkas siltumenerģijas patēriņš samazinājās par 20%," stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedras docents Agris Kamenders uzsver, ka tas, vai iedzīvotājiem esošajās daudzdzīvokļu ēkās ir vai nav iespēja autonomi pieslēgt un atslēgt siltumu katrā dzīvoklī atsevišķi, nav būtiskākais jautājums, jo šādu risinājumu iespējams veidot, būvējot jaunas ēkas. Esošo daudzdzīvokļu ēku gadījumā daudz būtiskāka ir efektīva siltuma regulēšanas iespējas, kas pašlaik nav iespējama visās daudzdzīvokļu mājās, ja vien netiek veikta siltumapgādes sistēmas renovācija. "Tas, cik efektīvs ir ēkas siltuma patēriņš, galvenokārt nosaka nevis siltumapgādes sistēma (vienas vai divu cauruļu, horizontāla vai vertikāla), bet gan pati ēkas konstrukcija, cik tā ir energoefektīva. Ja runājam par viencauruļu sistēmu, tā arī var būt pietiekami labs risinājums, ja vien to renovē un uzstāda termoregulatorus. Tā ka, tīri no inženiertehniskā risinājuma viedokļa raugoties, nav iespējams pateikt, kurš ir efektīvāks risinājums - viencauruļu vai divcauruļu, jo, kā jau teicu, autonomas regulēšanas iespējas var būt abos variantos. Ja ir vēlme pēc individuālas siltuma pieslēgšanas un atslēgšanas, tad gan ir nepieciešama divcauruļu sistēma ar horizontālu ievadu katrā dzīvoklī. Taču es nedomāju, ka tas būtu nepieciešams visos gadījumos, arī ceļot jaunas ēkas. Daudz svarīgākas ir autonomas regulēšanas iespējas," stāsta Kamenders.

Viņš arī norāda, ka, ceļot jaunas ēkas, tas, vai paredzēt atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, ir atkarīgs no tā, kādai mērķauditorijai šie dzīvokļi paredzēti. "Jāsaprot, ka atsevišķa siltuma ievada izbūve katrā dzīvoklī sadārdzina ēkas būvniecības izmaksas, līdz ar to dzīvokļi ir dārgāki. Šādu iespēju var paredzēt, būvējot luksusa klases dzīvokļus, taču, piemēram, mazbudžeta dzīvokļos vai sociālajās mājās šādas iespējas nav nepieciešamas. Cita lieta, ka jābūt autonomām regulēšanas iespējām," uzsver Kamenders.

Viņš arī stāsta, ka nākotnē būs ceturtās paaudzes centralizētas siltumapgādes sistēmu ieviešana, kas paredz atjaunojamo enerģijas avotu integrēšanu esošajās sistēmās un pāreju uz zemu temperatūru tīkliem. Tas iespējams, ja ēkas ir energoefektīvas, kur, piemēram, siltums nāk no grīdas.

Kā stāsta Talcis, spēkā esošie normatīvie akti neparedz iespēju katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi noslēgt tiešo līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par siltumenerģijas piegādi (neatkarīgi no tā, vai mājā ir izbūvēts atsevišķs siltuma ievads katram dzīvoklim vai nav). Tiesa, var būt arī izņēmumi, "ja dzīvokļa siltumapgādes sistēma atdalīta no ēkas kopējās siltumapgādes sistēmas un ierīkots individuālais siltummezgls, jo tad var noslēgt līgumu ar dzīvokļa īpašnieku un izrakstīt rēķinu par patērēto siltumenerģiju", skaidro Talcis. Tas gan nenozīmē, ka norēķinu sistēma ar pārvaldnieku starpniecību izslēgtu individualizētus aprēķinus par patērēto siltumenerģiju -, ja uzstādīti alokatori, tad arī tie dzīvokļu īpašnieki, kas ar siltumapgādes uzņēmumiem norēķinās ar namu apsaimniekotāju starpniecību, var saņemt individuālus rēķinus tikai par savu patērēto siltumu apkurei. 


 Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena