Kāpēc sponsoru, ja ziedojumu lavīnā dominē vidējas summas, kurām pretī ir algota darba darītāju, ne pazīstamu uzņēmēju uzvārdi? Pat tikai pārskrienot ziedotāju sarakstam, acīs krīt arī tādi, par kuriem var jautāt, vai šī nauda nav pateicība par uzvarām Rīgas pašvaldības iepirkumos. Jo atsevišķi ziedotāji tieši vai pastarpināti saistīti ar uzņēmumiem, kuri slēguši līgumus gan ar Rīgas Centrāltirgu, gan AS Rīgas siltums un gan jau arī citiem pašvaldībai daļēji vai pilnībā piederošiem uzņēmumiem. Piemēram, firma Izoterms pērn un šogad piegādājusi izolētus materiālus Rīgas siltumtrasēm, līgumu kopsumma ap 1,3 miljoniem eiro. Bet firmas īpašnieks Valērijs Kļimovs Saskaņai divos maksājumos decembrī un februārī pārskaitījis kopumā 15 000 eiro.
Rīgas Centrāltirgus pērnruden noslēdza 30 000 eiro līgumu ar firmu Ren TV Baltic par informatīvu raidlaiku pirkšanu. Firma pieder Baltijas Mediju aliansei (BMA), kas nodrošina PBK, REN TV, NTV Mir raidīšanu Latvijā. Februārī un martā ar vienas dienas atstarpi pa 1000 eiro Saskaņai noziedojusi gan BMA finanšu direktore Nadežda Galkina, gan PBK sabiedrisko attiecību menedžere Svetlana Jevdokimova.
Valsts un pašvaldību iepirkumus ieguvušu uzņēmumu īpašnieki un darbinieki, protams, nezaudē tiesības ziedot partijām. Bet tas, vai ziedota pašu nauda un vai starp politiķiem un uzņēmējiem nav bijusi iepriekšēja noruna, ka par līgumu jāpasaka paldies, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetencē. Ziedojumu pēdu meklēšana politiķu saimnieciskajos lēmumos vienmēr ir bijis koks ar diviem galiem.
No vienas puses, vēlētājiem jāzina, ja ir aizdomas, ka nostrādājusi sistēma "ziedojums seko balsojumam", jo tas nozīmē, ka partijas ziedojumam netieši sametušies viņi paši – caur nodokļiem, siltuma tarifiem, sabiedriskā transporta biļetēm.
No otras puses, cits šādu izmeklēšanu blakusefekts, kas apzināts mazāk, ir lielo ziedotāju nevēlēšanās atbildēt uz žurnālistu un KNAB jautājumiem par ziedojumiem. Īpaši, ja ziedojums tiešām ir mērķis pateikties par biznesam labvēlīgu lēmumu. Daudz mierīgāk ir kļuvis naudu nodot par partiju kasieriem sauktiem starpniekiem, kuri tad meklē uzticamus cilvēkus ar ticamiem ienākumiem, kas šo slēpto ziedojumu pa 500, 1000 vai lielākām porcijām noziedo partijas kasē.
Principā to sauc par partiju nelegālu finansēšanu, kas ir krimināli sodāma. Bet par to, ka sakarības ziedojumos vai, iespējams, organizēta pēkšņu 500 un 1000 eiro ziedojumu lavīna nopietni interesētu KNAB, jau sen zudušas ilūzijas.
tādi esam
Lasis
Jūrmalā bez kukuļa - kā pret sienu