Ar konservatīvu pieeju krāt kļūs aizvien grūtāk

Tomēr, ja uzkrājums tiek veidots ar bankas noguldījumu palīdzību vai investēts finanšu tirgū, cilvēks parasti cer uz vismaz kaut kādu procentuālu atdevi. Taču, ja paraugāmies uz nākotnes perspektīvām šajā ziņā, vismaz tuvākā gada laikā nekas labs nav gaidāms, sevišķi, ja runa ir par konservatīvajiem ieguldījumiem. Tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi varēs izvietot finanšu līdzekļus, ir atkarīgs no ekonomikas procesiem un to vadītas centrālo banku – mūsu gadījumā Eiropas Centrālās bankas (ECB) – rīcības. Šobrīd ar aizvien lielāku pārliecību var teikt, ka ekonomiskie procesi diktē monetārās politikas veidotāju rīcību, nevis otrādi. Un aizvien vairāk kļūst skaidrs, ka, piemēram, ECB nāksies pasvīst stipri vairāk nekā līdz šim, lai eirozonā noturētu vismaz kaut kādu ekonomisko izaugsmi. Viens konkrēts piemērs no mūsu valsts ir vakar publicētie Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu dati. Tie liecina, ka augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada rudzu mēnesi mūsu valstī patēriņa cenas ir kritušās par 0,2%. Pēc jūlijā piedzīvotās inflācijas tas ekonomistiem var būt nepatīkams pārsteigums, taču notikušais liek nedaudz parevidēt iepriekšējās domas un secināt, ka par ekonomikas atlabšanu vēl nevar viennozīmīgi spriest. Deflācija norāda uz zemu patērētāju aktivitāti, bet, lai to veicinātu, centrālās bankas iepludina naudu finanšu tirgū, pērkot valdību obligācijas, lai samazinātu aizdevumu procentu likmes, tādējādi cenšoties panākt lētākas investīcijas un mājsaimniecību tēriņus uz kreditēšanas rēķina. Tomēr šīm zemajām aizdevuma likmēm ir arī medaļas otra puse, jo zemas kļūst ne tikai kredītu, bet arī noguldījumu likmes. Pēc vairākus gadus ilgušiem centieniem stiprināt ekonomiku ar iepriekš minētajām metodēm banku noguldījumi faktiski ir palikuši bez ienesīguma, turklāt, tā kā naudas pludināšanai finanšu tirgū gals, visticamāk, nav redzams, ir jārēķinās, ka negatīva depozītu likme varētu kļūt par vispārēju standartu arī Latvijā. Bankām ir grūtības naudu izvietot, taču iedzīvotāji aizvien turpina noguldīt par spīti krīzei, līdz ar to neizmantotās naudas pārpalikums palielinās, turklāt tas jātur ECB ar negatīvu (-0,5%) depozītu likmi. Vienlaikus pēc centrālo banku aktivitātēm arī obligāciju ienesīgums pazudis un daudzos segmentos tas pat ir negatīvs. Līdz ar to ienesīgumu no investīcijām ir visai mazas iespējas sagaidīt no tiem ieguldījumu fondu un uzkrājošas apdrošināšanas segmentiem, kuri orientējas uz parāda vērtspapīru tirgu. Līdz ar to, lai nopelnītu, ir jāuzņemas lielāks risks, taču akciju tirgi patlaban atrodas tuvu saviem vēsturiskajiem maksimumiem, bet, tā kā pasaules ekonomiskās problēmas ne tuvu nav atrisinātas, ir visai liela iespēja, ka cenas biržās kritīs. Savus vasarā sasniegtos rekordus nav varējis noturēt arī par glābšanas riņķi uzskatītais zelts, un arī šī investīciju metāla cena var kristies, ja pasaules ekonomika atkal stingrāk nostāsies uz deflācijas takas.