Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Arī reģioni ir perspektīvi

Nesen kāda Vidzemes novada pašvaldības līderis sociālajos tīklos izklāstīja kredītņēmēju pieredzi – cilvēki vēlas iegādāties māju, bet bankas piedāvātie nosacījumiem kredītam ir ļoti neizdevīgi, neraugoties uz to, ka kredīta prasītājiem ir gan stabils darbs, gan attīstības finanšu institūcijas Altum atbalsts. Bankas ieskatā novada centrs Ziemeļvidzemē esot neperspektīva vieta.

Ir gan zināms, ka banku vainošana visās nelaimēs jau kopš 2008./2009. gada globālās finanšu krīzes tiek uzskatīta par labo toni. Bankas pieņemts kritizēt gan par to, ka pirms minētās krīzes kredīti tika uzbāzīgi piedāvāti un izdāļāti pa labi un pa kreisi, gan par to, ka pēc krīzes kredītu pieejamība kļuva daudz sarežģītāka. Protams, banku sektors nav perfekts, tomēr ikviens, kurš seko ekonomiskajiem procesiem, saprot, ka finansiālo pamatu tai naudai, ko bankas piešķir kredītos, veido noguldītāji, kas bankām uztic savu naudu, un pat mūsu galēji kreisi orientētie pseidopolitiķi un pseidoekonomisti, kuri šausminās, ka bankām interesē vienīgi peļņa, visticamāk, paši tomēr negribētu savu naudu uzticēt tādai bankai, kas noguldītāju finanses izdāļātu diskutablos kredītos. 

Taču aspekts, kurā savu skatījumu derētu mainīt gan banku sektoram, gan sabiedrībai kopumā, ir attieksme pret reģioniem. Covid-19 pandēmijas laiks ir pierādījis, ka daudzās nozarēs attālināts darbs ir visai veiksmīgi īstenojams un līdz ar to cilvēki var dzīvot Latvijas pierobežā un attālināti strādāt Rīgā vai pat starptautiskā projektā. Vairs nav svarīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta, bet gan interneta kvalitāte un katra konkrētā cilvēka paša prasme strādāt attālināti.  

Turklāt bezdarba līmenis daudzviet Vidzemē un citos Latvijas reģionos ir aptuveni tāds pats kā Rīgā, nevis ievērojami augstāks. (Izņēmums gan ir virkne Latgales novadu, kur pat ekonomikas izaugsmes periodā pirms Covid-19 krīzes bezdarba līmenis bija ievērojami augstāks nekā citur mūsu valstī.) Šā gada 31. maijā bezdarba līmenis Rīgā bija 5,4%, Valmierā – 4,7%, Naukšēnu novadā – 3,2%, Rūjienas novadā – 3,7%, Cēsu novadā – 5,5%, bet Valkas novadā – 7,2%, rāda Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Turklāt, lai arī Vidzemē, spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2019. gadu, vidējais bruto ikmēneša atalgojums bijis zemāks nekā Rīgā – attiecīgi 860 eiro Vidzemē un 1206 eiro Rīgā –, algu kāpums pērn Vidzemē bijis pat straujāks – 7,1% (Rīgā – 6,8%). 

Tā ka kritērijs "tā nav Rīga, tā nav Pierīga" nedrīkstētu kļūt par iemeslu tam, ka pilsētai vai novadam tiek uzlikts zīmogs "neperspektīva vieta".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē