Šobrīd izskatās, ka raizēm nav pamata. Tieši pretēji – 2,3% vērtais ekonomiskais pieaugums, ko savienības dalībvalstis gada izteiksmē sasniegušās šā gada otrajā ceturksnī, ir straujākais izaugsmes temps kopš 2011. gada sākuma. Samērā līdzīga situācija ir arī eirozonas valstīs, kur tiek ģenerēta savienības ekonomiskā pieauguma lielākā daļa. Tādējādi kopumā fons ir labs, un, ja vien tāds saglabāsies, mūsu valsts attīstība varētu kļūt straujāka un arī ierindas iedzīvotājs varētu sataustīt savā maciņā. Atsevišķu ar ražotājiem saistītu organizāciju pārstāvji jau izteikušies – ja vien ekonomiskā konjunktūra saglabāsies labvēlīga līdz ar nodokļu reformas gaitā izdarītajām izmaiņām, piemēram, par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli, nākamgad varētu būt straujš investīciju kāpums. Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš izteicis pieļāvumu, ka, saglabājoties labam ekonomiskajam fonam Eiropā, nozares ražošanas apjomi triju četru gadu laikā varētu pat dubultoties.
Augot eksporta ieņēmumiem, palielināsies tēriņi arī tepat Latvijā, līdz ar to ļaujot pie papildu ienākumiem tikt aizvien plašākam iedzīvotāju slānim.
Tomēr, ja runājam nākotnes attīstības kontekstā, der atcerēties, ka pašreizējie ekonomiskās situācijas uzlabojumi Eiropā ir tiešā mērā saistīti ar Eiropas Centrālās bankas zemo procentu likmju politiku un finanšu injekcijām valūtas zonas valdību parāda vērtspapīru uzpirkšanā. Tas samazinājis aizdevumu procentu likmes, tādējādi padarījis kredītus lētākus un vieglāk pieejamus. Vienlaikus ar panākto ekonomisko izaugsmi aug arī inflācija, kas ļoti drīz var novest pie līdzšinējās finanšu politikas maiņas, kas aizdevumus atkal sadārdzinās. Tā kā Eiropā – un jo sevišķi eirozonā – valstu ekonomiskās izaugsmes tempi un finanšu disciplīna ievērojami atšķiras, dārgāki aizdevumi var novest pie grūtībām pārfinansēt savas iepriekšējās saistības, radot jaunus finansiālos satricinājumus, kas neies secen arī Latvijai.