Ir jāizvērtē patvertņu ierīkošanas iespējas valsts un pašvaldību īpašumos, sabiedriskajās ēkās un daudzdzīvokļu namos, skaidro IeM un norāda, ka Latvijā ir aptuveni 29 000 ēku, kuras varētu pielāgot patvertņu iekārtošanai. Diskusiju par patvertņu nepieciešamību ir aktualizējis Krievijas izraisītais karš Ukrainā un bažas par ģeopolitiskās situācijas attīstību.
Ja lūkojas politisko un ekonomisko procesu analītiķu prognozēs šim gadam, tad atklājas visai atšķirīga aina. Ekonomistu redzējumā militāra apdraudējuma riski Latvijai un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm gandrīz vispār neparādās. Militārie konflikti gan tiek minēti, bet kā tāli notikumi citos pasaules reģionos. Tiek akcentēts tas, ka centrālās bankas, visticamāk, vairs nepaaugstinās procentu likmes un līdz ar to lētāki kļūs kredīti. Tā rezultātā dinamiskāks kļūs nekustamo īpašumu tirgus, kas nesīs labākus laikus būvniecībai, kā arī būvmateriālu un citu preču ražošanai.
Tomēr paralēli optimistiskajām prognozēm aizvien biežāk parādās viedokļi, ka ar iespējamu militāro apdraudējumu jārēķinās arī ES dalībvalstīm. Pastāv arī vēl trešā virziena piekritēji, kuri akcentē to, ka daži pēdējie gadi gan Latvijai, gan kopumā pasaulei ir iemācījuši, ka precīzi prognozēt nevar vispār neko. Tieši pēdējo gadu pieredze arī neļauj dēvēt pesimistisko scenāriju paudējus par izfantazētas panikas cēlājiem. 2020. gada pavasarī, kad sākās Covid-19 pandēmija, pat ļoti erudīti cilvēki, kuri var lepoties ar lielu pieredzi un plašu redzesloku, apgalvoja, ka visaptverošu epidemioloģisko ierobežojumu nebūs, līdz nonācām pie slēgtām lidostām un aizvērtām robežām gluži burtiskā nozīmē. 2022. gada sākumā arī tādi cilvēki, kurus var uzskatīt par viedokļa līderiem, pauda, ka Krievija Ukrainā neiebruks, līdz februārī mediju ziņās ieraudzīja reālu karadarbību. Atskatoties senākā pagātnē, jāatceras, ka daudziem negaidīta bija terorisma draudu saasināšanās Eiropas pilsētās XXI gadsimta otrajā desmitgadē. Tādu piemēru, kad nepiepildās "viss būs mierīgi" prognozes, ir vēl daudz. Protams, gluži tāpat var atrast arī piemērus tam, kad nepiepildās draudīgie nākotnes scenāriji.
Pašreizējos apstākļos tikpat liela kļūda kā iegrimšana drūmā nolemtībā, ka viss ir slikti un būs vēl sliktāk, būtu arī ļaušanās snobiskai izredzētības izjūtai, ka visur citur pasaulē var notikt kari, terora akti un katastrofas, bet mūsu zemē un mūsu dzīves laikā gan ne.