Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Visiem grūtības, vien bankas uz notiekošo var kā no augšas skatīties

Bankām laiks būt solidārām ar klientiem

Uzņēmēji tuvu izmisumam, ka saistībā ar vīrusa izplatīšanos ieviestā ārkārtas stāvokļa dēļ apstājas vai pamatīgi nobremzējas bizness un tāpēc daudziem nu varētu draudēt bankrots. Līdzīgi satraukti ir mediji, kuriem ir reklāmas ieņēmumu kritums, lai gan darba apjoms audzis un ar pamatdarbību saistītās izmaksas nav mazinājušās.

Nevalstiskās organizācijas lūdz valsts atbalstu, jo nevar vairs nodrošināt sociālo pakalpojumu sniegšanu un iesākto projektu īstenošanu, bet par telpām tāpat ir jāmaksā un arī darba algas darbiniekiem un ar to saistītie nodokļi. Cilvēki ir satraukti, ka var palikt bez iztikas līdzekļiem. Valsts budžetam šī situācija nozīmē ievērojami lielākus izdevumus un vienlaikus arī ievērojami mazākus ieņēmumus. Visiem grūtības, vien bankas uz notiekošo var kā no augšas noskatīties – visi maksājumi tāpat caur bankām, tātad ienākumi būs, klienti, kas ņēmuši kredītus, no līgumu izpildes tāpat nevar izsprukt. Tad nu tā tēvišķi un pielaidīgi vēsta apmēram šādi: "Jums ir problēmas? Nāciet, laikus lūdziet mūsu pretimnākšanu. Izvērtēsim, cik grūti jums ir. Bet, ja nogulēsiet īsto brīdi, ziniet – nepatikšanas var būt kā iepriekšējās krīzes laikā!"

Ar ko tad bankas saviem klientiem gatavas palīdzēt? Piešķirs kredītbrīvdienas, atliekot pamatsummas maksājumus un tos proporcionāli sadalot uz atlikušajiem maksājumiem pēc kredītbrīvdienām? Bet tad rēķinieties, ka tāpat tikmēr maksāsiet procentus no neatdotās summas, – jo ilgākas būs šīs "brīvdienas", jo ilgāks un kopumā lielāks būs procentu slogs. Vēl viens variants – kredītlīguma termiņa pagarinājums, samazinot ikmēneša kredītmaksājumu? Ko tas varētu nozīmēt? Atkal to pašu – jo ilgāks ir kredīta termiņš, jo vairāk kopsummā klients samaksā par aizdevēja "labvēlību". Un gan jau par katrām līguma izmaiņām arī vēl piedzīs paprāvu summiņu – kā nekā bankai taču papildu darbs, katru iesniegumu izskatot.

Labi, augļotājiem augļotāju daba, tā jau Bībelē aprakstīta. Problēma, ka valsts kaut kā mūždien bijusi nesamērīgi pielaidīga attiecībā uz šo biznesa jomu. Kā tas var būt, ka par sistēmiskām konkrētas bankas tiek uztvertas vien tad, kad tās pašas nonāk grūtībās pašu pieļauto kļūdu dēļ, bet, kad valstij, tās iedzīvotājiem ir objektīvi radušās grūtības, viss "sistēmiskums" aizmirstas?! Vai sistēmiskuma gods neuzliek arī kaut kādu atbildību, ne tikai dod īpašas priekšrocības īpašos brīžos? Vai arī bankām, kuras nu mums ir tās lielākās un uz vietējo tirgu orientētās, arī šajā situācijā nebūtu jākļūst solidārākām ar saviem klientiem – kā juridiskajām, tā arī fiziskajām personām –, teiksim, pašām iepauzējot ne tikai ar kredītu pamatsummu, bet arī kredītprocentu iekasēšanu, pašām interesējoties, kā jūtas katrs klients, nevis gaidot, kad tas ar saliektu muguru nāks lūgties? Un, ja pašas uz to labprātīgi "neparakstās", vai šis nav īstais brīdis, kad, pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, ar likuma varu var noteikt par pienākumu arī bankām būt reāli pretimnākošām saviem klientiem?

Gadu desmitiem no šī nelielā un joprojām vārgā tirgus ir pumpēts simtiem miljonu peļņas mātesbankām ārzemēs. Laiks nu būt solidāriem ar šejienes sabiedrību, kura visu laiku barojusi. Laiks apzināties arī savu pienākumu pret saviem faktiskajiem barotājiem, palīdzēt tiem grūtā brīdī. Reāli palīdzēt, nevis tēlotā labestībā lūkot, kā nopelnīt uz grūtībās nonākušo rēķina.

Top komentāri

Dombrovskis banku pakalpiņš
D
Katram ir skaidrs, ka krīzes laikā bija jāpieņem likums par aizliegumu atņemt un pa lēto izpārdot kredītā ņemtos mājokļus, saglabājot atlikušās saistības kā parādu. Bet Dombrovskis bija tik stipri saistīts ar baņķieriem, ka gāja banku pavadā. Rezultātā - desmitiem tūkstošu banku aplaupītu mājsaimniecību un simtiem tūkstošu Latviju pametušu cilvēku. Nelieši!
Bankas Latvijā - cūciskas
B
Tas, kā bankas Latvijā izrīkojās ar hipotekāro kredītu ņēmējiem, bija sevišķi cūciski. Ja kāds krīzes dēļ nevarēja laicīgi samaksāt un gāja uz banku vienoties, tad uzreiz tika palielinātas procentu likmes līdz apmēram, kāds nu nepavisam nebija samaksājams. Un tad ķērās pie marodierisma. Cūkas!
Bankas Latvijā - cūciskas 2
B
hipotēkāros kredītus piešķīra saskaņā ar banku izraudzītu vērtētāju atzinumu. Īpašums, kurā kredītņēmējs bija ieguldījis arī savu naudu, bija kā ķīla. Tad, kad kredītņēmējs krīzes iespaidā nevarēja veikt kārtējos maksājumus, bankas paaugstināja procentu likmes. Nākamais solis - ķīlas atsavināšana un pārdošana pašā nelabvēlīgākajā laikā par nenormāli zemām cenām, turklāt, visbiežāk pašas bankas nodibinājumiem. Savukārt kredītņēmējs netika atbrīvots no atlikušajām saistībām, bet tās tika saglabātas, kā mūža nasta. Un tad vēl finanšu ministrija ar savām prasībām maksāt ienākuma nodokli par to, kas patiesībā cilvēkiem bija banku veiktu laupīšanu (citādi to grūti nosaukt) radīti nenormāli zaudējumi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē