Nu restitūcijas tēma kļuvusi aktuāla kārtējo reizi, koalīcijas partnerim Attīstībai/ Par! rosinot desmit gadu laikā izmaksāt 40 miljonus eiro kompensācijās par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā atsavināto nekustamo īpašumu. Tā kontekstā pieminēšanas vērtas ir dažas nianses.
Pirmkārt, priekšlikumā minētie 40 miljoni ir vairāk nekā piecas reizes mazāk nekā savulaik ebreju kopienas pašas aprēķinātie vairāk nekā 200 miljoni par restitūcijai nododamajiem īpašumiem, ja valsts izlemtu par labu kompensācijai, nevis īpašumu atdošanai. Turklāt summas izmaksa paredzēta pa daļām līdz 2030. gadam.
Otrkārt, Latvijas ebreju organizāciju savstarpējās attiecības par draudzīgām grūti nosaukt. Tāpēc būs interesanti pavērot šo organizāciju reakciju un viedokli par priekšlikuma niansēm – summu, laika nogriezni, saņēmējorganizācijām utt.
Restitūcijas jautājumu sistemātiski aktualizē arī ASV vēstnieki Latvijā un citas ASV amatpersonas. Šajā kontekstā būtiska nianse – pērn ASV prezidents Donalds Tramps paudis apņemšanos atdot īpašumus holokaustā izdzīvojušajiem. Turklāt Trampa pērn maijā parakstītajā Kongresa dokumentā ir atsauce uz 2009. gada Terezinas deklarāciju, kurā arī Latvijas valdība apņēmusies aktīvi sekmēt īpašumu restitūciju indivīdiem, baznīcām un kopienām. Un zīmīgi, ka Latvijā jautājums aktualizēts pāris nedēļu pēc Egila Levita ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā, kā arī pāris dienu pēc atbalsta Valda Dombrovska kandidatūrai eirokomisāra amatam. Vērojot, cik gludi abi kandidāti guva atbalstu (lai gan redzamā politiskā loģika Dombrovska gadījumā lika domāt par pretējo), atļaušos pieļaut, ka restitūcijas jautājums ir karsts aktuālā vietējā politiskā tirgus elements, kas turklāt organiski iekļautos Latvijas ģeopolitiskās orientācijas virzienā un būtu zīmīgs žests stratēģiskajam sabiedrotajam.
Tādējādi laiks, summa un politiskais konteksts liek prognozēt, ka vēsturiski simboliskajam punktam šajā jautājumā mēs varētu būt tuvāk nekā jelkad. Astoņus gadus pēc kaimiņiem leišiem, bet tomēr.
Ebreju īpašumu restitūcija komplektā ar čekas maisu publiskošanu jaunlaiku Latvijā bijuši divi jautājumi, kuriem politiķu dūšas vienmēr bijis par maz. Ar otro, apliecinot politisko briedumu, esam tikuši galā, un, izrādās, dzīve Latvijā nav apstājusies, neviens no "stukačiem" Doma laukumā nolinčots nav, bet izskatās, ka politiskās zvaigznes varētu būt salikušās tā, ka esam tuvu arī pirmā jautājuma risinājumam, tādējādi reizi par visām reizēm neatgriezeniski pāršķirot jaunu vēstures lappusi un sakārtojot attiecības ar mūsu sarežģīto vēsturi.
Šis punkts ir jāpieliek.
Afērai/PAR
jautājums