Tā, uzstājoties sūtņu sanāksmē Berlīnē, Māss paziņoja par nepieciešamību reaģēt uz ASV sankciju politiku, vērstu pret Krieviju, Ķīnu, Turciju un citām valstīm – Eiropas sadarbības partnerēm. Tāpat Vācijas ārlietu ministrs izteicās, ka Eiropā jau ir sākts darbs pie savu, neatkarīgu maksājumu sistēmu izveides, gan atzīstot, ka tas "nebūs vienkārši", kā arī tiek domāts par Eiropas valūtas fonda izveidi, lai nostiprinātu tirdzniecības, ekonomisko un finanšu "autonomiju un suverenitāti".
Vēl pirms tam Māss publicēja izdevumā Handelsblatt izvērstu rakstu, kurā uzsvēra, ka ASV un Eiropa pakāpeniski attālinās viena no otras, vienlaikus samazinoties arī interešu un vērtību kopībai. Šī iemesla dēļ nepieciešamas arī jaunas attiecības, par kuru pamatu tika ierosināts izmantot līdzsvarotu sadarbību. Savukārt par Vācijas ārpolitikas mērķi Māss nodēvēja spēcīgas un neatkarīgas Eiropas izveidi, piebilstot, ka apvienotajai Eiropai ir jāsniedz pienācīga atbilde ASV tur, kur pēdējās pārkāpj sarkanās līnijas.
Iepriekš Māss, kurš pārstāv Vācijas sociāldemokrātu jauno paaudzi, par Vācijas ekonomisko politiku un attiecībām ar ASV bija runājis jūtami samiernieciskākos toņos, kamdēļ arī viņa paziņojumi, turklāt līmenī, kas lielā mērā ir līdzvērtīgs jauna valsts ārpolitiskā kursa pasludināšanai, daudziem izrādījās negaidīti.
Viedokļi par to, kādi ir šo paziņojumu mērķi, gan atšķiras, un netrūkst analītiķu, kuri uzskata, ka tā ir tikai sava veida ASV šantažēšana, draudot ar pieaugošu distancēšanos no Vašingtonas gadījumā, ja tā nepārstās ignorēt Vācijas un Eiropas ekonomiskās intereses.
Citi savukārt uzskata, ka Vācija ir atguvusies no iekšpolitiskās krīzes, ātri atguvusi apvienotās Eiropas līderes lomu un tagad ir gatava izmantot izdevību palielināt Eiropas (protams, Berlīnes vadībā) jau pieminēto autonomiju un suverenitāti no ASV.
Visticamāk, ka daudz tuvāka patiesībai ir otrā versija, lai gan Māsa paziņojumos, protams, netrūkst arī nosacītas šantāžas elementu. Par to, ka Vācija ir uzņēmusi kursu uz reālas ekonomiskās un politiskās suverenitātes palielināšanu, liecina arī, piemēram, aicinājums negaidīt Donalda Trampa aiziešanu no ASV prezidenta posteņa un vēl citi Māsa izteikumi. Pakāpeniskas izmaiņas Vācijas ārpolitiskajā kursā savukārt nozīmē, ka līdzi nāksies mainīties arī pārējai Eiropai, tostarp Latvijai, kamdēļ aktuāls var kļūt jautājums, cik lielā mērā mēs esam gatavi šīm pārmaiņām.
hmm
Cik man zināms,
zvirbulēns