Šo ziņojumu ir sagatavojusi starptautiska ekspertu grupa, sastāvoša galvenokārt no NATO dalībvalstu bijušajiem augsta ranga politiķiem. Šāda grupa tika izveidota pagājušā gada nogalē pēc Vācijas iniciatīvas ar mērķi meklēt risinājumus tobrīd alianses iekšienē iezīmējušos problēmu novēršanai, darbības efektivitātes atjaunošanai utt. Apspriest ziņojumu savukārt paredzēts pieminētās ārlietu ministru tikšanās laikā.
Dokuments tikmēr satur vairākus interesantus un vienlaikus pretrunīgi vērtējamus ieteikumus.
Tostarp tiek piedāvāts atteikties no vienprātības principa lēmumu pieņemšanā, ierobežot alianses dalībvalstu veto tiesības, atļaut veidot ieinteresēto dalībvalstu koalīcijas, kā arī pastiprināt NATO un Eiropas Savienības (ES) sadarbību, piemēram, izveidojot platformu, kuras ietvaros tiktu rīkotas abu organizāciju dalībvalstu līderu tikšanās. Cik lielā mērā politiskie ieteikumi tiks ņemti vērā un vai kāda no idejām tiks īstenota arī praksē, gan nav skaidrs. Ņemot vērā, ka runa ir par militāru aliansi, atteikšanās no vienprātības principa un veto tiesībām pavisam noteikti nav veids, kā stiprināt vienprātību alianses rindās.
Ne mazāk pretrunīga ir iecere par ieinteresēto valstu koalīcijām. No vienas puses, šim priekšlikumam vajadzētu sekmēt apvienotās Eiropas kopējo bruņoto spēku veidošanos (kas neraisa entuziasmu ASV neatkarīgi no tā, kas atrodas pie varas Vašingtonā), taču, no otras, – paver durvis reģionālām iniciatīvām, līdz pat teorētiskai iespējai ieinteresēto valstu grupām sarīkot savas militārās akcijas zem NATO karogiem. Ar vienprātību iepriekš minētajam atkal ir maz saistības, un šāda situācija arī var mazināt kopējās kaujas spējas. Arī runājot par daudz ciešāku sadarbību starp NATO un ES, nedrīkst aizmirst, ka vairākas ES valstis ievēro neitralitāti un atrodas ārpus militārajiem blokiem, bet tādas valstis kā Lielbritānija vai Turcija acīm redzami neilgojas pēc ciešas militārās sadarbības ar apvienoto Eiropu.
Ir vēl arī citi iemesli, tostarp gaidāmās izmaiņas ASV politiskajā kursā, kuru dēļ ziņojumā iekļauto iniciatīvu vairākums, visticamāk, tā arī paliks tikai uz papīra, tomēr dokuments vienlaikus sniedz labu priekšstatu par stratēģiskās domas virzieniem NATO iekšienē un alianses nākotnes redzējumu.