Fragments no intervijas:
Iepriekš teicāt, bankas rīkojas atbilstoši klientu vēlmēm. Pēdējā laikā bankas samazina filiāļu skaitu, it īpaši reģionos. Par šo tendenci kritiskus vārdus bilduši gan uzņēmēji, gan pašvaldības pārstāvji. Varbūt filiāļu slēgšanu bankas īsteno pārāk strauji?
Tad, kad banku pārstāvji ar klientiem runā, klienti nevar nosaukt faktiski nevienu banku pakalpojumu, ko nevarētu īstenot arī bez filiāles, bet ir viedoklis: "Man vienkārši nepatīk, ka filiāle tiek slēgta."
Pieņemsim, cilvēks vēlas saņemt kredītu.
Cik bieži savā mūžā cilvēks vispār ņem kredītu? Varbūt vienu reizi, varbūt dažas reizes. Filiāles slēdz tāpēc, ka uz šīm filiālēm klienti vairs neiet, klientiem filiālē vairs neko nevajag. Bankas investē tajos pakalpojumos, kuri klientam nepieciešami tieši patlaban, nevis bija vajadzīgi pirms desmit gadiem.
Ļoti svarīgi ir arī tas, ka, aizejot uz filiāli, klients grib, lai viņam pretī būtu bankas darbinieks, kas izprot tematu un prot konsultēt. Šādam konsultantam jāmaksā laba alga un jābūt nodarbinātam visu dienu. Vairs nedrīkst būt tā, ka pie bankas filiāles lodziņa sēž darbinieks, kas klientam nespēj dod kvalitatīvu padomu, bet prot tikai pasniegt reklāmas brošūru.
Globālā mērogā būtiski ir tas, ka Latvijā veidojas teritorijas, par kurām būtisks jautājums ir, cik lielā mērā valsts šajās teritorijās nodrošinās savus pakalpojumus, jo iedzīvotāju daudzums šajās teritorijās dramatiski sarūk, cilvēki no laukiem pārceļas uz mazākām un lielākām pilsētām. Tā ka uz tendencēm, kas saistītas ar dažādu pakalpojumu pieejamību reģionos, jāskatās plašāk, apzinoties, ka arī valsts pakalpojumu apjoms mazapdzīvotajās teritorijās var tikt samazināts.
Visu interviju ar Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Mārtiņu Bičevski lasiet otrdienas, 1.septembra, avīzē Diena!