Kandidātu sarakstu iesniegšana sāksies 25. janvārī un turpināsies līdz 9. februārim. (Plašāka informācija meklējama interneta vietnē Elections.europa.eu un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā.)
Pagājušajās, 2019. gada vēlēšanās balsotāju aktivitāte Latvijā kopumā bija 33,53%, bet jūtami atšķīrās pa reģioniem, piemēram, Vidzemē tā bija 36,07%, bet Latgalē vien 23,57%, rāda CVK dati. Tas apliecina, ka Brisele un Strasbūra, t. i., pilsētas, kurās darbojas EP, psiholoģiskā aspektā no Latgales ir tālāk nekā no Vidzemes, pārējiem Latvijas reģioniem un no Rīgas. Uz īpaši augstu vēlētāju aktivitāti nevar cerēt arī šajā gadā, lai gan, protams, ikvienās vēlēšanās var gadīties pārsteigumi, piemēram, kāds politiskais spēks var uz balsošanu pamudināt tieši latgaliešus.
Tuvāko mēnešu laikā būs interesanti vērot, kādus saukļus sava potenciālā elektorāta piesaistīšanai politiskās partijas izvēlēsies. Jācer, ka vismaz nebūs ambiciozu solījumu Briselē un Strasbūrā cīnīties par Latvijas interesēm, jo ikviens vēlētājs, kuram ir vismaz niecīga izpratne par EP struktūru un darbības principiem, zina, ka deputāti tiešā veidā aizstāvēt savas valsts intereses nemaz nevar. Protams, ir jautājumi, kuros var iestāties, piemēram, par Baltijas valstu politiskajām un ekonomiskajām prioritātēm, jo, nenoliedzami, ir problēmas, kas ir aktuālas konkrētām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tomēr vēlētājiem jāatceras, ka EP deputāti apvienojas grupās atbilstoši politiskajiem uzskatiem, nevis ģeogrāfiskajiem principiem.
Tipiskās tēmas, kuras, tuvojoties vēlēšanām, mēdz aktualizēt mūsu valsts politiķi, ir cilvēktiesības liberāļu vai konservatīvo gaumē, nacionālā tematika, koncentrējoties uz latvisko vai krievisko elektorātu, kā arī solījumi sabiedrības labklājību paaugstināt līdz Ziemeļvalstu līmenim. Pieļaujams, ka vēlēšanu kampaņās tiks minēts arī pašreizējā EP laikā populārais Eiropas zaļais kurss. Tāpat arī, ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju, ir iespējami priekšvēlēšanu saukļi par drošības tēmu.
Vienlaikus ir skaidrs, ka nākamajam EP, neatkarīgi no priekšvēlēšanu solījumiem, būs jākoncentrējas uz tādu migrācijas politiku, kura gan nodrošinātu ES nepieciešamos darbiniekus, gan neļautu Eiropu pārplūdināt ar tādiem ieceļotājiem, kuri rada sociālus, politiskus un pat kriminālus riskus.