Ar to, ka vēlēšanām ar pirmo numuru tiek pieteikts labs cilvēks, lieliem panākumiem nepietiek. Nav izšķirošs arī tas, vai kandidē sieviete vai vīrietis. Tāpat par maz ir vien ar plakātiem uz katra stūra, radio, televīzijas un interneta reklāmas klipiem, lai cilvēki noticētu, ka te nu ir līderis, kas visu darīs pareizāk un labāk nekā priekšgājēji vai konkurenti.
Piemēram, no tā vien, ka dzimis daudzbērnu ģimenē un maksā nodokļus, vēl nevar izsecināt, ka būs labs pašvaldības vadītājs.
Jo ne pašam ir pieredze šajā jomā, ne vēlētājiem ir pieredze par attiecīgās personas kvalitātēm. Dažs no priekšplānā izvirzītajiem labi sevi parādījis kādā konkrētā jomā, bet tas arī vēl nenozīmē, ka būs izteikts līderis tādai komandai kā daudzpartiju dome ar tās plašo kompetenču loku. Vēl kāds par visu vari raujas pie varas, maina pat partijas, lai šo mērķi sasniegtu, bet... ja nav, kā saka, vilkmes, tad nekāda uzcītība nelīdz.
Vēl vairāk – ja nu par līderi pasniegtais jau ir kandidējis kādās iepriekšējās vēlēšanās, ticis ievēlēts, tad viņa tagad solīto katram ir iespēja salāgot ar savu vēsturisko pieredzi – cik un kādus brīnumus no iepriekš solītā attiecīgā persona spējusi izpildīt, darbojoties jau iegūtajos politiskajos amatos, un vai savā domubiedru lokā tiešām ir bijusi pamanāma ar savām līdera dotībām.
Un ko mums saturiski piedāvā? Arī jāsaka – neko vērtīgu. Skan atkal vecā dziesma, ka viss ir slikti un ka Rīga esot novesta bankrota priekšā, lai tam kontrastā tad bilstu, ka te nu nāk viens "laimes lācis", kas visu izdarīs visu vietā pareizi un atbildīgi. Galīgi neatstāj tādu iespaidu, ka gribētos noticēt...
Teiksiet – kādi līderi ir, ar tādiem jāiztiek? Protams. Bet tad varbūt nevajag tik lielu akcentu likt uz pirmo personu sarakstā? Varbūt prātīgāk būtu bijis pieteikt, ka ir lieliska profesionāļu komanda, un uzsvaru likt uz Rīgā veicamajiem darbiem?
Risinājumi tātad atrastos, ja kāds tos gribētu meklēt. Te, kā redzams, problēma ir tajā, ka īsti negrib. Neraujas uz pirmo pozīciju. Zina, ka tāpat ievēlēs no katras partijas pa dažiem un ka nākamo koalīciju gan jau tad satapinās visi, izņemot Saskaņu. Un gan jau vienosies par to, kam tiek mēra amats, tas arī visu vietā par visu atbildēs, pārējie sadalīs vicemēru un komiteju vadītāju amatus un klusu, mierīgi varēs rosīties pa pašvaldības politikas virtuvi. Proti, cīņa ir par būšanu pie varas resursiem, bet palikšanu kāda ēnā. Jo tā šajā situācijā, kad "viss ir slikti", partijām izdevīgāk.