Oficiāli Maskava gan pieļauj iespēju, ka komisijas mandāts, kura darbības laiks beidzas novembrī, varētu tikt pagarināts pēc tam, kad būs publiskots un izanalizēts tās ziņojums par līdzšinējās izmeklēšanas rezultātiem. Komisija, jāatgādina, izmeklē 4. aprīlī Sīrijas Idlibas provincē notikušu ķīmisko uzbrukumu, kurā gāja bojā vismaz 87 cilvēki. Vienlaikus, tā kā Maskava jau sākotnēji ir apšaubījusi izmeklēšanas objektivitāti, tās izteikumi, visticamāk, ir tikai atrunas, un atkārtoti jautājums vai nu netiks skatīts vispār, vai arī Krievija kārtējo reizi izmantos veto tiesības. Protams, situācija var mainīties, ja ziņojums būs labvēlīgs Sīrijas prezidenta Bašara el Asada režīmam, kas gan nešķiet īpaši ticami.
Vienlaikus apsūdzība ķīmisko ieroču pielietošanā ir viens no pēdējiem argumentiem, ar kura palīdzību vēl ir iespējams ja ne novērst, tad mazināt el Asada un viņa atbalstītāju triumfu Sīrijas pilsoņu karā vai vismaz panākt, ka el Asads ir spiests atkāpties no Sīrijas prezidenta posteņa.
Tā dēvētās Islāma valsts jeb Daesh pilnīga militāra sakāve Sīrijā ir vairs tikai dažu tuvāko nedēļu vai sliktākajā gadījumā mēnešu jautājums. Islāma valsts kaujinieki šobrīd kontrolē jau mazāk par 5% Sīrijas teritorijas pie robežas ar Irāku, bet abas pret islāmistiem karojošās alianses – Krievijas un Irānas atbalstītie Sīrijas valdības spēki, kā arī ASV un to sabiedroto atbalstītie Sīrijas demokrātiskie spēki, galvenokārt etniskie kurdi – jau nodarbojas vairs ne tik daudz ar sistemātisku teritoriju atkarošanu ekstrēmistiem, cik ar šaha spēlēm. Abas alianses cenšas pirmās iegūt kontroli pār stratēģiski svarīgiem objektiem, tostarp naftas laukiem, kā arī pārņemt iespējami vairāk Sīrijas un Irākas robežas.
Karam ar Daesh tuvojoties beigām, ir kļuvuši redzami arī galvenie ieguvēji un zaudētāji – kā pašā Sīrijā, tā arī starp Sīrijas konfliktā iesaistītajām ārvalstīm. Pie pirmajiem pieder Krievija un Irāna, mazākā mērā Turcija, bet pie otrajiem – ASV vadītā koalīcija, tostarp arī Persijas līča valstis. Tās ASV ne tikai nav sasniegušas nevienu no mērķiem, kuru dēļ iesaistījās Sīrijas konfliktā, bet arī zaudējušas ievērojamu daļu ietekmes Tuvajos Austrumos. Krievija tikmēr ir atgriezusies reģionā, turklāt ļoti nozīmīga, ja ne paša nozīmīgākā ģeopolitiskā spēlētāja statusā.
Tiesa, konflikta iznākums vēl ne tuvu nav galīgs – bez Daesh Sīrijā pastāv arī citi radikālo islāmistu grupējumi, no vēlmes iegūt savu valstiskumu negrasās atteikties daļa Sīrijas kurdu, labi ja pie attāla horizonta ir parādījušās pēckara Sīrijas politiskās iekārtas kontūras utt., kamdēļ šā brīža zaudētāji – citi atklāti, citi slepus – joprojām nav atmetuši cerības mainīt spēku samēru. Attiecīgi arī kaislības, tostarp ANO līmenī, turpinās virmot vēl gana ilgi.
ieteikums
reptilis
zvirbulēns